RSS 

Komunikadus

  • 02 jullu 2025Sirkulár Konjunta Kona ba Moras Rabies / Raiva
     Vise-Ministru Fortalesimentu Institusionál Saúde  
    Sekretáriu Estadu Pekuária
    Sekretáriu Estadu ba Asuntu Toponímia no Organizasaun Urbana
    IX Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Sirkulár Konjunta
    Loron 27, fulan-juñu, tinan 2025
    Sirkulár Konjunta  Kona ba Moras Rabies / Raiva
    Moras Rabies/Raiva (moras asu bulak) oras ne’e sai ita hotu nia prekupasaun tamba fó ameasa ba saúde públika iha ita nia rai doben Timor-Leste. Tambá ne’e dala ida tan ami hakarak informa ba komunidade hotu-hotu iha teritóriu tomak katak, moras Raiva hamate ona Timor oan nain ne’en (6). Ema hirak ne’e husi (RAEOA) nain tolu (3), Munisípiu Bobonaru nain rua (2) no Munisípiu Ermera nain ida (1). Ema hirak ne’e hetan tata husi Asu ne’ebe pozitivu ho virus Rabies haktuir komfirmasaun Laboratóriu.  Nune’e, atu prevese no mitiga moras Rabies (moras asu bulak) labele da’et ba Munisípiu seluk ne’ebe oras ne’e sei livre hela maka, Sekretáriu Estadu Pekuária (SEPE) hamutuk ho Ministériu Saúde (MS), Ministériu Administrasaun Estatal (MAE) liu-husi Sekretariu Estadu ba Asuntu Toponímia no Organizasaun Urbana (SEATOU) servisu hamutuk ho Prezidente Autoridade Munisípál (PAM) sira (Autoridade lokál, líder komunitáriu, líder religiozas), Instituisaun Seguransa - Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL), Falintil Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL) hodi kontrola no tau matan atu bele prevese no mitiga surtu ne’e.
    Bazeia ba Dekretu-Lei Nº 12/2014, loron 14 fulan maiu, kona-ba, Restrisuan Movimentu Animal nian iha Área Urbana, iha Artigu 3 (alínea d no e), art. 5 nº. 1 (alínea a,c) no número 2. Artigo 7, 9, 10, no kapítulu IV sansaun (artigo 9 ho kóimas) no no moos Artigo 8 husi Dekretu-Lei numero 33/2008 de 27 de Agostu Primeira Alterasaun ba Dekretu Lei 03/2024 de 17 de Janeiro konba Higiene no Ordem Publika, maka hanesan tuir mai ne’e:

    Husu ba komunidade ne’ebé hakaik asu, busa no lekirauk atu sulan ka kesi no la husik lao livre iha komunidade nia le’et, liu-liu komunidade sira ne’ebe hela besik iha areas fronteiras hanesan Munisípiu Bobonaro, Munisípiu Covalima, Munisípiu Ermera, RAEOA inklui Dili.


    Proibi/bandu atu lori animal hanesan asu, busa no lekirauk husi Munisípiu ida ba munisípiu seluk inklui Autoridade Administrativa de Atauro (AAA) no RAEOA via (terrestre, aéreo no marítima) no moos husi estranjeiru mai Timor-Leste; Wainhira Guarda Postu Tránzitu ou ekipa Konjunta hetan maka sira sei prende no elimina.
    Husu ba sidaduan sira nebe maka hakiak animal hanesan Asu, Busa no Lekirauk obrigatoriamente kopera ho ekipa vasinadór atu assegura animal hirak nee hodi hetan vasina ou voluntáriamente lori ita boot sira nia animal hirak ne’e ba fatin postu vasinasaun ne’ebe prepara husi Ministériu Agrikultura, Pekuária Peska no Florestas ka klinika privadu animal iha munisípiu idak-idak;
    Ekipa konjunta sei elimina animal (Asu no Busa) ne’ebe deskonésidu ou nain la iha;
    Bainhira la kumpri ho regrás hirak ne’ebe mensiona no karik ema ruma hetan tata husi asu, busa no lekirauk maka nain ba animal refere sei responsabiliza tuir Dekretu-Lei mensiona iha leten.


    Díli, 27 Junhu 2025
    José dos Reis Magno, Lic. SP  Vice Ministro Fortalecimento Institucional Saúde
    José Vieira de Araújo, Lic. CSH., Lic. Dir., MD., M.AP  Sekretáriu Estadu Pekuária
    Germano Santa Brites Dias  Sekretáriu Estadu ba Asuntu Toponímia no Organizasaun Urbana
    hare tan
  • 02 jullu 2025Sorumutu Konsellu Ministrus nian iha loron 2 fulan-jullu tinan 2025
    Aprova ona:

    ✅ 1 - Autorizasaun despeza sira no abertura ninia prosedimentu aprovizionamentu ba servisu konsultoria iha jestaun projetu, atu superviziona dezeñu no konstrusaun auto-estrada Zumalai–Natarbora.

    Analiza ona:

    ➡️ 1 - Aprezentasaun kona-ba pontu situasaun hosi atividade sira iha setór petróleu no rekursus minerais.
    hare tan
  • 30 juñu 2025Sorumutu Estraordináriu Konsellu Ministrus nian iha loron 30 fulan-juñu tinan 2025
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
      Portavós Governu Timor-Leste
    IX Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutu Estraordináriu Konsellu Ministrus nian iha loron 30 fulan-juñu tinan 2025
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutu iha Palásiu Governu, Dili, no, hafoin halo análize ba aprezentasaun husi Ministra Finansas, Santina José Rodrigues F. Viegas Cardoso, delibera atu aprova Deklarasaun Estratéjika Orsamentál no tetu indikativu despeza nian ba Orsamentu Jerál Estadu tinan 2026 (OJE 2026). Instrumentu hirak-ne’e, prevee ona iha Lei Enkuadramentu Orsamentu Jerál Estadu no jestaun finanseira públika (Lei n. 3/2025, loron 23 fulan-abril) nian, orienta polítika fiskál ba médiu prazu, asegura koerénsia entre objetivus dezenvolvimentu nasionál no rekursu sira ne’ebé disponivel, no estabelese limite despeza ba setór oioin iha Administrasaun Públika.
    Ministra Finansas aprezenta previzaun ida ba kreximentu ekonómiku 2,7% husi PIB ba tinan 2026, iha kontestu ida konsolidasaun orsamentál nian, hafoin kreximentu ida ne’ebé prevee ona ho valór 4,3% iha tinan 2025. Taxa inflasaun kontinua iha trajetória ida ne’ebé tun, prevee katak atu atinje 1,8% iha tinan 2025, no estabiliza besik 2% iha tinan lima oin mai.
    Tetu indikativu globál despeza nian ba OJE 2026 estabelese iha dolar amerikanu biliaun 1,85. Distribuisaun tetu orsamentál agregadu ba Administrasaun Sentrál iha OJE     2026 bazeia ba setór estratéjiku sira ne’ebé define hosi Programa Governu no Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu, ho 36% aloka ba Setór Kuadru Institusionál, 28% ba Setór Kapitál Sosiál, 28% ba Dezenvolvimentu Infraestrutura, no 7% Dezenvolvimentu Ekonómiku no 1% ba Boa Governasaun no Kombate Korrupsaun.
    Kalendáriu prosesu orsamentál estabelese distribuisaun tetu dezagregadu ba entidade sira iha loron 4 fulan-jullu, submisaun proposta ministeriál sira to’o loron 24 fulan-jullu, hala’o reuniaun Komité Revizaun Orsamentál entre loron 4 no 20 fulan-agostu, no submisaun proposta OJE 2026 ba Parlamentu Nasionál to’o loron 1 fulan-outubru tinan 2025. REMATA
    hare tan
  • 25 juñu 2025Sorumutu Konsellu Ministrus nian iha loron 25 fulan-juñu tinan 2025
    Aprova ona :

    1 - Rejime Jurídiku ba Investigasaun Sientífika Mariña Internasionál;

    2 - Aprova, iha prinsípiu, orientasaun estratéjika hosi Polítika no Planu Asaun Ekonomia Azul; no

    3 - Fó mandatu ba Vise-Ministra ba Asuntus ASEAN atu, hamutuk ho ministériu relevante sira, lidera negosiasaun kona-ba ajustamentu tékniku ba Kuadru Kompromisus, iha ámbitu prosesu adezaun ba akordus servisu ASEAN;

    Analiza ona:

    1 - Aprezentasaun kona-ba progresu Timor-Leste nian iha prosesu adezaun ba akordu servisus ASEAN nian, liuliu Akordu-Kuadru kona-ba Servisu (AFAS) no Akordu kona-ba Komérsiu Servisus ASEAN (ATISA) nian
    hare tan
  • 20 juñu 2025Governu Felisita Primeiru-Ministru Kay Rala Xanana Gusmão ba ninia Aniversáriu ba da-79 no Fó omenajen ba ninia Lideransa iha Servisu ba País ne’e
    Governu Konstitusionál IX ho laran-tomak felisita Primeiru-Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão, iha okaziaun ba ninia aniversáriu ba da-79, ne’ebé selebra ohin, iha loron 20 fulan-juñu tinan 2025.

    Hodi marka data simbóliku ida-ne’e, Ezekutivu ne’e rekoñese perkursu moris figura esensiál ida iha istória nasionál, ne’ebé ninia lideransa kontinua orienta Timor-Leste ho determinasaun, vizaun estratéjika no kompromisu kle’an ba moris-di’ak timoroan tomak nian.
    hare tan
  • 18 juñu 2025Sorumutu Konsellu Ministrus nian iha loron 18 fulan-juñu tinan 2025
    Aprova ona:

    1 - Alterasaun daruak ba orgánika Prezidénsia Konsellu Ministrus nian;

    2 - Kódigu Aprovizionamentu no Kontratus Públikus;

    3 - Proposta ofertas atu hetan asesu ba merkadu ASEAN iha ámbitu prosesu negosiasaun adezaun Timor-Leste nian ba ASEAN;
    4 - Mudansa oráriu funsionamentu iha postu fronteirisu sira ho Repúblika Indonézia;

    5 - Autorizasaun despeza relasiona ho konstrusaun ba instalasaun foun Institutu Politekniku Betanu nian; no

    6 – Poder tomak hodi asina memorandu entendimentu ho Indonézia kona-ba formasaun iha área transporte nian.


    Analiza ona:

    1 - Aprezentasaun kona-ba Konferénsia Komunidades Luzu-Aziátikas
    hare tan
  • 13 juñu 2025Governu Timor-Leste Hato’o Sentidu Kondolénsia Profunda ba Vítima Dezastre Aéreu iha Ahmedabad
    Governu Timor-Leste hato’o ninia laran triste tebes no sentimentu ne’ebé kle’an ba trajédia ne’ebé akontese iha loron 12 fulan-juñu tinan 2025, iha sidade Ahmedabad, Índia, ne’ebé aviaun husi kompañia Air India nian ida, ne’ebé atu bá Londres, monu hafoin semo lakleur, hodi hamate pelumenus ema na’in-241.
    hare tan
  • 11 juñu 2025Sorumutu Konsellu Ministrus nian iha loron 11 fulan-juñu tinan 2025
    Aprova ona:


    ✅ 1 - Regra sira kona-ba utilizasaun mákina no ekipamentu sira ho risku aas;


    ✅ 2 - Alterasaun daruak ba diploma ne’ebé kria Institutu Jestaun Ekipamentus no Apoiu ba Dezenvolvimentu Infraestruturas no aprova ninia estatutu;


    ✅ 3 - Alterasaun daruak ba diploma ne’ebé Regula Fundu Infraestruturas;


    ✅ 4 - Aprezentasaun kandidatura Timor-Leste nian hodi sai uma-na’in ba Kongresu Internasionál ba Edukasaun Ambientál hosi País no Komunidade Lian Portugés (CPLP, sigla iha lian portugés) – EALUSÓFONA 2027 nian ba da-9; no

    ✅ 5 - Alterasaun dahaat ba Rezolusaun Governu n. 7/2024, loron 24 fulan-janeiru, kona-ba Kriasaun Komisaun Ezekutiva ho objetivu atu estabelese Zona Ekonómika Espesiál Dezenvolvimentu iha Oe-Kusi Ambenu.
    hare tan
1 2 3 4