Komunikadus
- 30 setembru 2026Sorumutu Konsellu Ministrus loron 30 fulan-setembru tinan 2026Prezidénsia Konsellu Ministrushare tan
Portavós Governu Timor-Leste
IX Governu Konstitusionál
...........................................................................................................................
Komunikadu Imprensa
Sorumutu Konsellu Ministrus loron 3o fulan-setembru tinan 2026
Konsellu Ministrus hala’o sorumutu iha Palásiu Governu, Dili, no delibera hodi apoia Relatóriu Estadu Timor-Leste nian sobre Revizaun Periódika Universál (RPU) 2022–2026, kona-ba direitus umanus, ne’ebé aprezenta husi Ministru Justisa, Sérgio de Jesus Fernandes da Costa Hornai.
Relatóriu ne’e aprezenta progresu prinsipál sira ne’ebé Timor-Leste alkansa iha área direitus umanus durante períodu husi 2022 to’o 2026 no mós medida sira ne’ebé adota hodi halo akompañamentu ba rekomendasaun sira ne’ebé simu iha ámbitu siklu anteriór husi Revizaun Periódika Universál. Dokumentu ne’e sei submete ba Nasoins Unidas iha loron 9 fulan-outubru tinan 2026, iha ámbitu mekanizmu Direitus Umanus, ne’ebé halo avaliasaun periódika ba situasaun direitus umanus iha Estadus Membrus.
*****
Tuir projetus ne’ebé aprezenta hosi Ministru Petróleu no Rekursu Minerais, Francisco da Costa Monteiro, Konsellu Ministrus delibera hodi autoriza despezas fundus hosi Orsamentu Jerál Estadu nian, iha ámbitu Programa A18 ba implementasaun Projetu Tasi Mane iha Kosta Súl, ho montante dolar amerikanu millaun 22,84 no millaun 13,57, no mós abertura ninia prosedimentu aprovizionamentu liuhosi konkursu públiku.
Despeza sira ne’e destina ba kontratasaun servisu jestaun no supervizaun projetu, ne’ebé inklui Suai Supply Base no Sentru Exelénsia iha Siénsia no Teknolojia Petróleu no Gás, no mós obra auto-estrada entre Zumalai no Natarbora, iha seksaun Uma Berloik–Natarbora, no estrada ligasaun entre auto-estrada ne’e ho área parke industriál.
****
Konsellu Ministrus aprova projetu Rezolusaun Governu ba nomeasaun membrus Konsellu Fiskál hosi Empreza Públika Bee Timor-Leste (BTL, EP), ba mandatu tinan haat.
Tuir proposta konjunta husi membru Governu sira ne’ebé responsavel ba setór bee no saneamentu no mós finansas, João Amaral hetan nomeasaun nu’udar Prezidente Konsellu Fiskál, no Francisco da Conceição Guterres no Ângelo Barreto hetan nomeasaun nu’udar vogál, hodi konsidera sira ida-idak nia abilidade pesoál no profisionál, no mós idoneidade, izensaun, imparsialidade no esperiénsia ne’ebé presiza hodi hala’o knaar sira ne’e.
****
Konsellu Ministrus delibera hodi fó podér tomak ba Vise-Primeiru-Ministru, Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus no Ministru Turizmu no Ambiente, Francisco Kalbuadi Lay, lori Repúblika Demokrátika Timor-Leste nia naran atu asina Akordu-Kuadru ASEAN kona-ba Ekonomia Dijitál (DEFA), no mós Ministru Komérsiu no Indústria, Nino Pereira, lori Repúblika Demokrátika Timor-Leste nia naran atu asina Akordu-Kuadru ASEAN kona-ba Konkorrénsia (AFAC)
DEFA ho objetivu atu promove ekonomia dijitál ida ne’ebé integra iha ASEAN, liuhosi armonizasaun ba norma no prosedimentu sira entre Estadus-Membrus, ne’ebé abranje área sira hanesan komérsiu no pagamentu eletróniku, identidade dijitál, protesaun ba dadus, siberseguransa no intelijénsia artifisiál.
AFAC estabelese kuadru rejionál kooperasaun nian ida kona-ba matéria konkorrénsia, ne’ebé bazeia ba aplikasaun ne’ebé justa, transparente no la iha diskriminasaun ba regra sira, reforsu instituisaun responsavel sira ba konkorrénsia, no mós kooperasaun entre Estadu-Membru sira.
***
Ikusliu, Konsellu Ministrus aprova Proposta Orsamentu Jerál Estadu ba tinan 2027 (OJE 2027), ne’ebé aprezenta hosi Ministra Finansas, Santina José Rodrigues F. Viegas Cardoso, ho valór konsolidadu totál dolar amerikanu 2.568.500.000. Orsamentu ne’e prevee dolar amerikanu biliaun 2,487 ba Administrasaun Sentrál no dolar amerikanu millaun 56,1 ba Rejiaun Administrativa Espesiál Oe-Kusi Ambenu (RAEOA). Seguransa Sosiál iha orsamentu hamutuk dolar amerikanu millaun 186,55.
Ho lema "Hametin Reziliénsia liuhosi Transformasaun: Diversifika Ekonomia ba Futuru ida ne’ebé Sustentável", OJE 2027 kontinua prioridade sira ne'ebé define ona iha Programa Governu Konstitusionál da-9 no Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu 2011-2030. Proposta ne’e kombina kontinuidade servisu públiku esensiál sira ho investimentu no reforma sira ne’ebé ho objetivu atu hametin kapasidade produtiva, kria empregu, hadi’a kondisaun moris populasaun nian, no mós hamenus vulnerabilidade ekonomia ba xoke esternu sira.
Entre medida prinsipál sira ne'ebé prevee iha OJE 2027, destaka maka tuirmai:
• dezenvolvimentu setór petróleu no rekursus minerais, ho dotasaun adisionál dolar amerikanu millaun 244,8 ba prioridade polítika sira ne’ebé aprova ona ba tinan 2027;
• reforsu servisu edukasaun ho dotasaun dolar amerikanu millaun 194,2 no reforsu servisu saúde nian ho dotasaun dolar amerikanu millaun 182,6, ba Administrasaun Sentrál no RAEOA, tuir klasifikasaun funsionál despeza nian;
• kontinuidade fornesimentu eletrisidade, liuhusi transferénsia dolar amerikanu millaun 127,4 ba EDTL, E.P., ne’ebé mós apoia expansaun kapasidade produsaun iha Oe-Kusi Ambenu no sentrál solar iha Ataúro;
• mantein apoiu ba Kombatente Libertasaun Nasionál no família vulneravel sira, inklui dolar amerikanu millaun 156,2 ba rekoñesimentu no apoiu ba veteranu, kombatente, no martir sira, no mós dolar amerikanu millaun 11,7 ba inan no labarik sira, liuliu liuhosi programa Bolsa da Mãe;
• finansiamentu ba merenda eskolár liuhosi autoridade munisípiu sira, ho alokasaun dolar amerikanu millaun 24,7, ne’ebé kobre ensinu báziku no pré-eskolár;
• hametin ekuidade fiskál no administrasaun subnasionál, ho dotasaun adisionál dolar amerikanu millaun 17,3, ne’ebé ho objetivu atu apoia desentralizasaun no prestasaun servisus públikus iha territóriu tomak;
• finansiamentu ba nesesidade sira ne’ebé asosiadu ho eleisaun no kompromisu sira ne’ebé relasiona ho ASEAN, ho alokasaun adisionál dolar amerikanu millaun 27,5;
• hametin orden públika no seguransa, ho dotasaun adisionál dolar amerikanu millaun 13,6;
• promove diversifikasaun ekonómika liuhosi finansiamentu inisiál ba prioridade sira iha área turizmu espesífiku ho dolar amerikanu millaun 8,8, no ba peskas ho dolar amerikanu millaun 6, hodi apoia preparasaun programa intervensaun no programa kapasitasaun sira iha setór sira-ne’e;
• hametin sistema reseita doméstika, ho dotasaun adisionál dolar amerikanu millaun 5, nu’udar parte hosi medida sira ne’ebé ho objetivu atu hadi’a mobilizasaun reseita nian;
• no hamenus inefisiénsia iha despeza públika, ho poupansa ne’ebé prevee dolar amerikanu millaun 53,6 iha entidade 62, no mós reorientasaun Fundu Infraestrutura nian, ho poupansa ne’ebé prevee dolar amerikanu millaun 51,6 iha 2027.
Preparasaun OJE 2027 nian bazeia mós ba reforsu planeamentu ba médiu prazu, ho estimativa ba períodu hosi 2027 to'o 2031 ne'ebé identifika kustu sira ne'ebé asosiadu ho kontinuidade hosi polítika no servisu sira ne'ebé eziste no mós permite análize ketak ida hosi prioridade foun sira Governu nian. Abordajen ida-ne’e ho objetivu atu hadi’a alokasaun rekursus, hasa’e previzibilidade despeza nian, no hametin avaliasaun rezultadus, hodi mantein nafatin natureza anuál autorizasaun orsamentál nian, tuir Lei n. 3/2025 loron 23 fulan-abríl nian, kona-ba Enkuadramentu Orsamentu Jerál Estadu no Jestaun Finanseira Públika. REMATA
- 16 setembru 2026Sorumutu Konsellu Ministrus loron 16 fulan-setembru tinan 2026Prezidénsia Konsellu Ministrushare tan
Portavós Governu Timor-Leste
IX Governu Konstitusionál
...........................................................................................................................
Komunikadu Imprensa
Sorumutu Konsellu Ministrus loron 16 fulan-setembru tinan 2026
Konsellu Ministrus hala’o sorumutu iha Palásiu Governu, Dili, no hahú reuniaun ho aprezentasaun husi Governadór Banku Sentrál Timor-Leste (BCTL), Hélder Lopes, kona-ba dezempeñu Fundu Petrolíferu durante semestre dahuluk tinan 2026, Revizaun Ekonómika hosi semestre dahuluk tinan 2026 no rezultadu husi Relatóriu Avaliasaun Mútua kona-ba medidas kombate brankeamentu kapitál no finansiamentu terrorizmu iha Timor-Leste.
*
Kona-ba Fundu Petrolíferu, iha finál-juñu 2026, rejista saldu maizumenus dolar amerikanu biliaun 18,43, kompara ho dolar amerikanu biliaun 18,31 ne’ebé rejista iha trimestre dahuluk nia rohan. Iha trimestre daruak, investimentu Fundu ne’e rejista retornu maizumenus dolar amerikanu millaun 719, liuliu impulsiona husi dezempeñu investimentu iha asaun. Iha semestre dahuluk, transfere ona dolar amerikanu millaun 800 husi Fundu ne’e hodi finansia despeza Orsamentu Jerál Estadu. Aprezentasaun ne’e destaka mós redusaun reseita petrolífera no importánsia ne’ebé aumenta hosi rendimentu investimentu ba sustentabilidade no prezervasaun patrimóniu Fundu nian.
*
Tuir mai, aprezenta rezultadu Avaliasaun Mútua ne’ebé hala’o husi Grupu Ázia-Pasífiku kona-ba Brankeamentu Kapitál (APG), ne’ebé analiza Timor-Leste nia grau kumprimentu ba normas internasionais hodi kombate brankeamentu kapitál no finansiamentu terrorizmu.
Avaliasaun ne’e konklui katak Timor-Leste kumpre kompletamente ona ka parte boot rekomendasaun 22 husi rekomendasaun 40 Grupu Asaun Finanseira (GAFI) nian, ho 12 seluk kumpre ona parsialmente. Identifika mós área sira ne'ebé presiza reforsu, liuliu kona-ba supervizaun, prevensaun, investigasaun, rekuperasaun no konfiskasaun ativus, no mós aplikasaun sansaun finanseira. Iha ámbitu ida-ne’e, ko’alia mós medidas ne’ebé ho objetivu atu hatán ba rekomendasaun husi avaliasaun, liuhusi reforsu kuadru legál no institusionál, avaliasaun nasionál ba risku, koordenasaun entre entidades kompetentes, no mós implementasaun planu estratéjiku nasionál ida.
Hafoin aprezentasaun, Konsellu Ministrus apoia rekomendasaun sira husi Komisaun Nasionál ba Implementasaun Medidas Kombate Brankeamentu Kapitál no Finansiamentu Terrorizmu (CNCBC), ne’ebé lidera husi Ministru Justisa, Sérgio de Jesus Fernandes da Costa Hornai, kona-ba adosaun Relatóriu Avaliasaun Mútua Timor-Leste 2024, Planu Estratéjiku Nasionál 2025–2028 no Relatóriu Avaliasaun Nasionál Risku 2025 no ninia aneksu sira, no mós autorizasaun ba publikasaun relatóriu ida ikus nian.
*
Relasiona ho evolusaun ekonomia nasionál, aprezentasaun ne’e destaka perspetivas favoráveis ba kreximentu, ho projesaun 5% ba PIB reál la’ós petrolíferu iha tinan 2026, ne’ebé apoia husi konsumu no investimentu públiku, konsumu família, no mós rekuperasaun neineik husi investimentu privadu. Inflasaun nafatin ki’ik, 0,5% iha fulan-juñu, enkuantu kréditu ba setór privadu kontinua sa’e. Reseita naun-petrolífera aumenta 9,2% iha semestre dahuluk tinan ne’e, kompara ho períodu hanesan iha tinan 2025, sai maizumenus dolar amerikanu millaun 130, ho reseita fiskál rendimentu nian ne'ebé reprezenta 85,5% hosi reseitas doméstikas. Destaka mós dezafiu sira relasiona ho dependénsia importasaun ne’ebé aas, kapasidade produsaun nasionál ne’ebé limitadu, no mós défisit balansa korrente, ne’ebé atinje dolar amerikanu millaun 374.1 iha semestre dahuluk.
*****
Konsellu Ministrus apoia publikasaun Relatóriu Sumáriu kona-ba Pobreza iha Timor-Leste, ne’ebé aprezenta husi Vise-Ministra Finansas, Regina de Jesus. Relatóriu ne’e, elabora bazeia ba rezultadu sira hosi Peskiza kona-ba Kondisaun Moris iha Timor-Leste (TLSLS) 2024, aprezenta dadus atualizadu kona-ba insidénsia no karakterístika pobreza iha nasaun ne’e.
Rezultadu sira hatudu katak taxa pobreza nasionál tun hosi 41,8% iha 2014 ba 37% iha 2024, redusaun ida hosi pontu persentajen 4,8 iha dékada ikus ne'e. Pobreza kontinua iha insidénsia aas liu iha área rurál sira, ne'ebé afeta 45,5% hosi populasaun, kompara ho 18,4% iha zona urbana sira, ho diferensa sira mós entre munisípiu sira.
Hafoin publikasaun relatóriu sumáriu, INETL, IP no Ministériu Finansas, ho apoiu husi Banku Mundiál, sei dezenvolve Avaliasaun Pobreza no Ekuidade, bazeia ba dadus TLSLS 2024, ho objetivu atu aprofunda análize ba fatór sira ne’ebé kontribui ba redusaun pobreza no mós apoia formulasaun polítika públika bazeia ba evidénsia ne’ebé orienta ba kreximentu ekonómiku ne’ebé inkluzivu no rezistente liután.
*****
Konsellu Ministrus aprova projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Prezidénsia Konsellu Ministrus, Agio Pereira, kona-ba Rejime Selesaun no Kontratasaun Advogadu ba Reprezentasaun Forense Estadu.
Dekretu-Lei ida-ne’e estabelese prosedimentu atu hili no kontrata advogadu ka sosiedade advogadu ida atu garante reprezentasaun legál no patrosíniu forense Estadu nian iha tribunál judisiál no arbitrajen nia oin, liuliu iha prosesu sira-ne’ebé nia kompleksidade espesiál ka relevánsia ba Estadu, presiza uza reprezentasaun jurídika espesializada. Prosesu sira ne’e inklui, entre sira seluk, kazu sira ho kompleksidade faktuál ka téknika ne’ebé aas, ne'ebé envolve asuntu espesializadu tebes, akontese iha tribunál estranjeiru, tribunál arbitrajen ka instánsia internasionál sira, ne'ebé bele iha impaktu finanseiru signifikativu ba Orsamentu Jerál Estadu nian ka ne'ebé envolve informasaun klasifikada, konfidensiál ka sensivel. Kualifikasaun ba prosesu hanesan iha kompleksidade espesiál ka relevánsia halo liuhosi despaxu fundamentadu hosi Primeiru-Ministru, tuir proposta hosi membru Governu ne’ebé tulun nia iha Prezidénsia Konsellu Ministru, hosi membru Governu ne’ebé responsável ba área refere, ka hosi entidade ne’ebé iha interese ba prosesu ne’e.
Advogadu ne'ebé atu kontrata tenke iha pelumenus esperiénsia tinan lima iha área direitu ne’ebé espesífiku ne’ebé relasiona ho prosesu ne’e no iha domíniu pelumenus iha lian ofisiál rua ne’e ida. Iha kazu (prosesu) sira ne'ebé akontese iha rai-li'ur ka iha lian estranjeiru, nia tenke domina lian ne'ebé uza iha prosesu ne’e. Diploma ne'e mós estabelese regra sira ne'ebé ho objetivu atu prevene konflitu interese iha kontratasaun.
Nomeasaun ba mandatáriu judisiál ne’e hala’o liuhosi despaxu fundamentadu hosi Primeiru-Ministru ne’ebé bele delega kompeténsia ida-ne’e ba membru Governu ne’ebé koadjuva nia iha Prezidénsia Konsellu Ministrus. Iha kazu urjénsia, nomeasaun bele halo hosi membru Governu ida-ne’e, ne’ebé tuirmai informa ba Primeiru-Ministru. Ho aprovasaun ba diploma ida-ne’e, revoga tiha Dekretu-Lei n. 16/2012, loron 4 fulan-abríl, relasiona ho Reprezentasaun Estadu nian iha Tribunál.
*****
Vise-Ministra Asuntus ASEAN, Milena Rangel, halo aprezentasaun ida ba Konsellu Ministrus kona-ba rezultadu Sorumutu Reprezentante Altu Nivel (Senior Officials’ Meeting - SOM) ASEAN, ne’ebé hala’o iha loron 9 fulan-setembru tinan 2026, iha Filipinas, no mós kona-ba progresu preparasaun Timor-Leste atu asume Prezidénsia ASEAN iha tinan 2029. Durante enkontru ne’e, Estadu-Membru sia ho klaru afirma sira-nia apoiu ba Prezidénsia Timor-Leste iha tinan 2029, no asuntu ne’e sei hato’o ba Konsellu Koordenasaun ASEAN hodi halo apresiasaun iha Simeira ASEAN ba dala 49 iha fulan-novembru iha Manila. Aprezentasaun ne’e aborda mós preparasaun nasionál sira kona-ba infraestrutura, lojístika no kapasitasaun rekursus umanus, no mós medida sira ne'ebé presiza hodi mobiliza investimentu no reforsa preparasaun nasionálo hodi asume Prezidénsia.
*
Hafoin aprezentasaun husi Vise-Ministra Milena Rangel, Konsellu Ministrus delibera atu apoia uzu estratéjiku Intelijénsia Artifisiál, Gráfiku Koñesimentu, Kaduak Dijitál, no Intelijénsia Preditiva nu’udar intrumentu atu apoia preparasaun no asume Prezidénsia ASEAN hosi Timor-Leste iha 2029. Aleinde ne’e autoriza projetu pilotu ida hosi plataforma Anunnai, ne'ebé ho objetivu atu integra no analiza informasaun relasiona ho preparasaun Prezidénsia, apoia monitorizasaun ba projetu no rezultadu sira, identifika risku no poténsia atrazu, no fornese informasaun hodi apoia foti desizaun.
Koordenasaun ba projetu pilotu ne’e, responsabilidade Konsellu Nasionál Organizasaun Prezidénsia ASEAN (ACNOC) nian, liuhosi Sekretariadu Nasionál ASEAN (NAS), iha koordenasaun ho entidades kompetentes, iha ámbitu medidas preparasaun iha área Intelijénsia Artifisiál, ne’ebé inklui AI Readiness Task Force. Implementasaun projetu ne’e sei hala’o tuir faze no sujeita ba mekanizmu governasaun, siberseguransa, protesaun dadus, no mós supervizaun umana. Rezultadus, kustus, benefísius, no riskus hosi projetu pilotu sei avalia molok halo expansaun ruma, kabe ba AI Readiness Task Force atu aprezenta rezultadu no rekomendasaun sira ba faze tuirmai ba ACNOC. REMATA
- 11 setembru 2026Sorumutu Konsellu Ministrus loron 11 fulan-setembru tinan 2026Aprova ona:hare tan
✅ 1 - Rejime Progresaun Estraordinária ba Pesoál Karreira iha Rejime Jerál Administrasaun Públika nian;
✅ 2 - Kalendáriu resenseamentu eleitorál iha estranjeiru;
✅ 3 - Autorizasaun despeza no abertura prosedimentu aprovizionamentu nian ba konstrusaun no instalasaun Sistema Fornesimentu Enerjia Íbridu iha illa Ataúru;
✅ 4 - Vogál efetivu foun ne’ebé nomeia hosi Governu ba Konsellu Superiór Majistratura Judisiál.
Analiza ona:
➡️ 1 - Prosesu renovasaun pasaporte ba sidadaun timoroan sira ne’ebé hela no servisu iha Israel. - 08 setembru 2026Tribunál Supremu Victoria rejeita Kazu LighthouseTribunál Supremu Victoria (Tribunál) iha loron-sesta ne'e fó sai desizaun ida ne’ebé afavor ba pedidu Governu Timor-Leste hodi demite prosesu ida husi Lighthouse Corporation (Lighthouse) ne'ebé hahú iha tinan 2018 hasoru Timor-Leste ho nia entidade públika eletrisidade, EDTL.hare tan
- 02 setembru 2026Sorumutu Konsellu Ministrus loron 2 fulan-setembru tinan 2026Aprova ona:hare tan
✅ 1 - Rejime espesiál kontratasaun públika nian ne’ebé aplika ba preparasaun no ezersísiu Prezidénsia ASEAN hosi Timor-Leste iha tinan 2029
✅ 2 - Deliberasaun atu hametin protesaun ba ekipamentu eletrisidade públiku.
✅ 3 - Akordus ba izensaun vistu ne’ebé selebra ho Vietname no Vanuatu.
✅ 4 - Planu Médiu Prazu 2027-2030.
Analiza ona:
➡️ 1 - Rezultadus análize ida ba kustu aluga ekipamentu pezadu no kombustivel no mós nia impaktu ba obra infraestrutura sira. - 26 agostu 2026Toleránsia Pontu iha loron 1 fulan-setembru durante loron tomak no iha parte loraik husi loron 10 fulan-setembru tinan 2026, iha okaziaun trasladasaun restus mortais hosi preladu katóliku sira ne'ebé hala'o knaar pastorál iha Timor-LesteNune’e, tuir dispostu iha alínea a) husi n. 2 no iha alínea d) husi n. 6 artigu 7.º husi Lei n. 10/2005, loron 10 fulan-agostu, ne’ebé altera husi Lei n. 3/2016, loron 25 fulan-maiu, no husi Lei n. 10/2023, loron 5 fulan-abríl, Primeiru-Ministru, liuhosi Despaxu n. 12/PM/VIII/2026, determina hanesan tuirmai:hare tan
1 - Fó toleránsia pontu iha loron sira tuirmai:
a) Loron 1 fulan-setembru tinan 2026, loron tomak;
b) Loron 10 fulan-setembru tinan 2026, hahú hosi tuku 12 meiudia. - 26 agostu 2026Sorumutu Konsellu Ministrus loron 26 fulan-agostu tinan 2026Aprova ona:hare tan
✅ 1 - Estensaun ba mandatu Komité Orientadór 25.
✅ 2 - Kriasaun Sentru Nasionál ba Koordenasaun, Avaliasaun no Kombate Ameasa Transnasionál.
✅ 3 - Tema no lema ofisiál ba komemorasaun Aniversáriu Loron Nasionál Feto Timor nian ba da-50.
✅ 4 - Ratifikasaun aktu sira ne’ebé autoriza despeza no desizaun hodi loke prosedimentu aprovizionamentu ba akizisaun kombustivel ne’ebé destina ba Sentrál Elétrika Hera no Betanu.
Analiza ona:
➡️ 1 - Relatóriu Sekretariadu ASEAN kona-ba implementasaun roteiru hosi adezaun plena Timor-Leste nian ba ASEAN.
➡️ 2 - Preparasaun ba serimónias fó onra no trasladasaun restus mortais hosi D. Jaime Garcia Goulart, D. José Joaquim Ribeiro, Monseñór Martinho da Costa Lopes, no D. Alberto Ricardo da Silva. - 12 agostu 2026Sorumutu Konsellu Ministrus loron 12 fulan-agostu tinan 2026Aprova onahare tan
✅1 - Negosiasaun empréstimu ho Banku Mundiál ba Projetu Abastesimentu Bee iha Kapitál Munisipál Baukau;
✅2 - Nomeasaun membru Governu ida no ninia suplente ba Komisaun Nasionál Eleisaun;
✅3- Entrega fila fali ba Estadu rai hirak ne’ebé fó ba sosiedade Pelican Paradise Group Limited.
Analiza ona:
➡️1 –Aprezentasaun kona-ba Reuniaun Ordinária XXXI Konsellu Ministru Komunidade País Lian Portugés (CPLP) nian.
➡️2 –Aprezentasaun kona-ba Programa Nasionál Luta hasoru Tuberkuloze, Lepra no HIV/SIDA





1 

































