RSS 

Komunikadus

  • 25 setembru 2024Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 25 fulan-setembru tinan 2024
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
      Portavós Governu Timor-Leste
    IX Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 25 fulan-setembru tinan 2024
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutu iha Palásiu Governu, Dili, no aprova projetu Rezolusaun Governu, ne’ebé aprezenta husi Ministru Prezidénsia Konsellu Ministrus ein ezersísiu, Adérito Hugo da Costa, no husi Prezidente Komisaun Funsaun Públika, Agostinho Letêncio de Deus, ne’ebé fiksa vaga ba promosaun pesoál integradu iha Rejime Jerál Karreira Administrasaun Públika nian ba tinan 2024.
    Husi totál vaga promosaun hamutuk 817 ne’ebé Rezolusaun Governu ne’e estabelese, 47 ba kategoria Tékniku Superiór – Grau A, 122 ba Tékniku Superiór – Grau B, 188 ba Tékniku Profisionál – Grau C, 234 ba Tékniku Profisionál – Grau D, 149 ba Tékniku Administrativu – Grau E no 77 ba Asistente – Grau F.
    Vaga sira ba promosaun ne’e fiksa ona tinan-tinan husi Governu, tuir proposta Komisaun Funsaun Públika nian, to’o limite porsentu sanulu husi total pesoál sira iha kada kategoria ka grupu profisionál.
    *****
    Hala’o mós apresiasaun inisiál ida kona-ba inisiativa atu kria sistema promosaun bazeia ba antiguidade ba funsionáriu públiku sira, ne’ebé aprezenta husi Prezidénsia Konsellu Ministrus no Komisaun Funsaun Públika, ne’ebé iha relasaun.
    Objetivu husi inisiativa ida-ne’e mak atu garante progresaun karreira ba sira ne’ebé, tanba razaun oioin, la hetan promosaun bazeia ba méritu iha tinan hirak ikus ne’e, bazeia ba kritériu sira hanesan antiguidade, dezempeñu, idade, formasaun profisionál, serbisu iha área remota, komportamentu di’ak no asiduidade.
    *****
    Sekretária Estadu Igualdade, Elvina de Sousa Carvalho, halo aprezentasaun ida ba Konsellu Ministrus kona-ba implementasaun polítika igualdade jéneru no rekomendasaun sira husi Konvensaun kona-ba Eliminasaun hosi Forma Hotu-hotu Diskriminasaun nian kontra Feto (CEDAW). Aprezenta mós Faze Datoluk hosi Deklarasaun Maubise (2023-2028), ne’ebé fó kontinuasaun ba faze anterior sira, ho foka-liu ba empoderamentu ekonómiku feto rurál nian sira no ema ho defisiénsia.  Faze ida-ne’e aliña ho prioridades Governu Konstitusionál IX nian no rekomendasoins husi Konvensaun sobre Eliminasaun hosi Forma Hotu-hotu Diskriminasaun nian kontra Feto (CEDAW).
    Kompromisu prinsipál husi faze ida-ne’e fahe ba área tolu: inklui Kapitál Sosiál, ne’ebé abranje protesaun sosiál, edukasaun inkluziva no kuidadus saúde, ho foka ba prevensaun violénsia bazeia ba jéneru no melloria kuidadus saúde materna; Infraestruturas, ne’ebé promove asesu ba merkadu seguru no asesivel, dezenvolvimentu estradas, saneamentu no edifísius públikus adaptadus, ho énfaze ba transporte públiku inkluzivu; no Ekonomia, ne’ebé fó prioridade ba dezenvolvimentu agríkola, empreendedorizmu feto no asesu kréditu ba feto rurál sira, hodi reforsa sira-nia partisipasaun iha setór hanesan turizmu no agrikultura. Halo mós reforsu ba mekanizmu monitorizasaun hodi garante implementasaun husi kompromisu sira-ne’e. ezekusaun ne’e lidera husi instituisaun governamentál-xave oioin, inklui ministériu relevante sira no Banku Nasionál Komérsiu Timor-Leste (BNCTL, Sigla iha Lian Portugés) ne’ebé asegura konkretizasaun efikás ba medida sira ne’ebé prevee ona.
    *****
    Ho objetivu atu rezolve pagamentu ba dívida ezistente ba ospitál sira iha rai-li’ur, no garante kontinuidade servisu saúde nian, Konsellu Ministrus deside fó instrusaun ba Ministra Saúde atu halo levantamentu detalladu kona-ba dívida sira no prazu pagamentu, no mós verba sira ne’ebé disponivel atu realiza kompromisu sira-ne'e. Ministru Saúde tenke estabelese kritériu prioritizasaun ba pagamentu, bazeia ba urjénsia servisu, risku ba saúde públika no impaktu ba operasaun ospitál nian.
    Entre medida sira seluk, Konsellu Ministrus fó mós instrusaun ba Ministra Saúde atu hahú halo negosiasaun ho ospitál sira hodi reestrutura dívida sira no propoin ba Ministériu Finansas reforsu orsamentu ida ba setór saúde nian. Implementasaun hosi medida sira-ne’e sei hetan monitorizasaun husi grupu traballu ida ne’ebé kria espesifikamente ba objetivu ida-ne’e, ne’ebé tenke aprezenta relatóriu periódiku sira ba Konsellu Ministrus kona-ba progresu ne’ebé alkansa ona iha likidasaun dívida ospitál nian. REMATA
    hare tan
  • 20 setembru 2024Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 20 fulan-setembru tinan 2024
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
      Portavós Governu Timor-Leste
    IX Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 20 fulan-setembru tinan 2024
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutu iha Palásiu Governu, Dili, no reafirma nia solidariedade ho nasaun sira ASEAN nian ne’ebé afetadu hosi tufaun Yagi, ne’ebé ninia konsekuénsia sira ne’ebé hamosu estragu boot, inklui inundasaun maka’as no rai-halai, rezulta ema atus ba atus mate, liuliu iha Myanmar no Vietname. Aleinde ne'e, uma rihun ba rihun hetan destruisaun, hodi obriga ema barak atu muda iha rejiaun tomak.
    *****
    Konsellu Ministrus mós reafirma nia solidariedade kle’an ho Repúblika Portugál, ne’ebé hasoru hela dezafiu sira husi inséndiu floresta sira foin lalais ne’e iha norte no sentru nasaun nian, ne’ebé estraga ona ai-laran liu ektare rihun 120 no rezulta ema lakon vida. Governu Timor-Leste hato’o nia apoiu ba povu portugés no rekoñese kompromisu hosi operadór rihun ba rihun ne’ebé kontinua kombate ahi-lakan, hodi kontribui ba rekuperasaun hosi estragu ne’ebé kauza hosi trajédia ida-ne’e.
    ******
    Ikusliu, Konsellu Ministrus aprova projetu Rezolusaun Governu, ne’ebé aprezenta husi Ministru Petróleu no Rekursus Minerais, Francisco da Costa Monteiro, kona-ba akizisaun interese partisipativu sira iha Kontratu Fahe Produsaun PSC-TL-SO-T 19- 12 no PSC -TL-SO-T 19-13 kona-ba Kampu Bayu-Undan.
    TIMOR GAP, nu’udar entidade públika ne’ebé responsavel ba jestaun interese petróleu Estadu nian, sei iha interese partisipativu 16% iha Kampu Bayu-Undan. Santos iha 36.5%, SK E&S iha 21%, INPEX iha 9.6%, Eni iha 9.2% no ikusliu Tokyo Timor Sea Resources iha 7.6%. Entrada TIMOR GAP, liuhusi subsidiáriu sira, iha projetu Bayu-Undan nu’udar oportunidade di’ak ida ba empreza públika ne’ebé iha responsabilidade atu kaer no jere patrimóniu ne’ebé Estadu Timor-Leste iha setór petrolíferu hodi reforsa nia koñesimentu tékniku iha projetu produsaun petrolífera no aselera dezenvolvimentu ba ninia rekursus umanus.
    Tranzasaun ne’e sei hala’o ba valór simbóliku dolar amerikanu 1 ne’ebé sei selu ba vendedór ida-idak ne’ebé envolve, prátika komún ida iha operasaun sira ho tipu ida-ne’e, ne’ebé ho objetivu atu fasilita transferénsia interese no direitu partisipativu sira, hodi garante kontinuidade  operasaun petrolífera nian iha Kampu Bayu-Undan.
    Kampu Bayu-Undan, ne’ebé lokaliza iha tasi-laran Timor-Leste nian maizumenus kilómetru 500 hosi Darwin, hala’o ona operasaun dezde tinan 2004, hamosu reseita liu dolar amerikanu biliaun 25 ba nasaun ne’e. Projetu ne’e emprega timoroan hamutuk 350 resin iha knaar onshore no offshore, ho 100% forsa traballu Santos nian iha Timor-Leste kompostu husi traballadór nasionál sira. REMATA
    hare tan
  • 19 setembru 2024Solidariedade Timor-Leste ho Nasaun sira hosi Europa Sentrál no Leste Ne’ebé Afetadu Husi Inundasaun
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
      Portavós Governu Timor-Leste
    IX Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    loron 19 fulan-setembru tinan 2024
    Solidaridade Timor-Leste ho Nasaun Europa Sentrál no Leste Ne’ebé Afetadu Husi Inundasaun
    Governu Timor-Leste manifesta nia solidariedade kle’an ba povu no governu hosi nasaun sira iha Europa Sentrál no Leste ne’ebé hasoru hela inundasaun ne’ebé hamosu estragu boot kauza hosi Tempestade Boris. Udan maka'as hamosu inundasaun boot sira, liuliu afeta Polónia, Áustria, Xékia, Roménia, Ungria ho Eslovákia, ho konsekuénsia sira ne'ebé maka'as tebes, hanesan ema dezenas lakon vida, dezlokasaun hosi ema rihun ba rihun no estragu maka'as ba infraestrutura esensiál sira.
    Tempestade Boris halo ona pelumenus ema na'in-23 mate no hamosu ona destruisaun ho eskala boot, inklui inundasaun ba uma rihun ba rihun, destruisaun ba infraestrutura importante sira, korte maka'as eletrisidade no interrupsaun maka'as ba rede sira transporte nian. Iha rejiaun oioin hosi Europa Sentrál no Leste, ema rihun ba rihun maka tenke sai hosi sira nia uma iha operasaun sira evakuasaun masa nian, hodi buka hakmahan-fatin iha fatin sira ne'ebé seguru.
    Portavós Governu Konstitusionál da-IX nian, Ministru Agio Pereira, hodi Governu tomak nia naran, espresa nia “solidariedade ho povu no governu sira hosi nasaun sira ne’ebé afetadu hosi katástrofe ida-ne’e” no afirma katak “iha tempu susar ida-ne’e, ami-nia hanoin hamutuk ho vítima sira no sira-nia família, no ami elojia esforsu sira ne'ebé maka la kolen hosi sira ne'ebé maka nafatin determinadu atu buka sobrevivente sira no tulun komunidade sira ne'ebé maka afetadu.” REMATA
    hare tan
  • 18 setembru 2024Governu Timor-Leste Manifesta Solidaridade ho Portugál ba Inséndiu Boot ne’ebé afeta País ne’e
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
      Portavós Governu Timor-Leste
    IX Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    loron 18 fulan-setembru tinan 2024
    Governu Timor-Leste Manifesta Solidaridade ho Portugál ba Inséndiu Boot ne’ebé afeta País ne’e
    Governu Timor-Leste manifesta ninia profunda solidariedade ba povu no Governu Portugál, hafoin inséndiu florestál boot ne’ebé afeta zona balu iha rejiaun norte no sentru nasaun nian iha loron hirak ikus ne’e.
    Inséndiu hirak ne’e han tiha ona ai-laran liu ektare rihun 62 no rezulta ema na’in hitu mate, bombeiru na’in haat no ema sivíl na’in tolu. Operadór rihun resin maka kontinua sira nia esforsu hodi kontrola ahi-lakan sira, nune’e Governu portugés deklara situasaun kalamidade iha munisípiu sira ne'ebé afetadu.
    Governu Timor-Leste hato’o ninia sentidu kondolénsia sinseru ba família vítima sira no louva korajen husi bombeiru sira no autoridade hotu-hotu ne’ebé envolve, hodi nafatin firme kombate ahi no fó apoiu ba komunidade sira ne’ebé afetadu.
    Ministru Prezidénsia Konsellu Ministru no Portavós Governu nian, Agio Pereira, deklara katak “iha tempu krize ida-ne’e, ami reafirma ami-nia kompromisu ba amizade no kooperasaun ho Portugál. Ami nia hanoin hamutuk ho ema hotu ne'ebé afetadu hosi trajédia ida-ne'e, liuliu família vítima sira no operadór brani sira ne'ebé dedikadu atu proteje vida no propriedade sira. Ami iha konfiansa katak Portugál sei rezolve situasaun ne’e ho reziliénsia no unidade, hodi ultrapasa dezafiu ida-ne’e.” REMATA
     
    hare tan
  • 18 setembru 2024Governu Timor-Leste manifesta solidariedade ba nasaun Sudeste Aziátiku ne’ebé afetadu husi Tufaun Yagi
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
      Portavós Governu Timor-Leste
    IX Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    loron 18 fulan-setembru tinan 2024
    Governu Timor-Leste manifesta solidariedade ba nasaun Sudeste Aziátiku ne’ebé afetadu husi Tufaun Yagi
    Lori povu Timor-Leste nia naran, Governu hato’o solidariedade kle’an ho nasaun sira Sudeste Aziátiku nian, maka hanesan Myanmar, Vietname, Filipina, Laos, Tailándia no Xina, ne’ebé hasoru hela konsekuénsia destruisaun husi tufaun Yagi. Fenómenu estremu ne'ebé kona rejiaun ne'e, hamosu inundasaun maka'as no rai-halai, ne'ebé rezulta ema na'in-500 resin maka mate, haktuir hosi dadus ofisial sira. Maioria hosi vítima sira maka iha Myanmar no Vietname, ho ema mate liu 290 ne'ebé maka rejista ona. Filipina, ne'ebé mós hetan estragu materiál no umanitáriu maka'as, mobiliza hela esforsu signifikativu sira hodi hasoru destruisaun. Tailándia rejista ema na'in-sanulu mate, Laos afetadu maka'as no Xina relata ema na'in-rua mate.
    Timor-Leste hamutuk iha sofrimentu povu maun-alin sira iha rejiaun ne’e no hato’o sentidu kondolénsia sinseru liu ba família vítima sira nian, hodi dezeja rekuperasaun lalais ba sira ne’ebé kanek no sira ne’ebé afetadu diretamente hosi kalamidade ida-ne’e. Governu fó apoiu ba esforsu sira emerjénsia no rekonstrusaun nian ne'ebé hala'o daudaun ona iha nasaun sira ne'ebé afetadu, hodi rekoñese reziliénsia no forsa hosi sira-nia populasaun iha tempu susar boot ida-ne'e.
    Governu Timor-Leste mós espresa nia rekoñesimentu ba knaar krusiál ne’ebé ekipa rezgate sira, autoridade lokál sira no organizasaun internasionál sira hala’o daudaun iha terrenu, iha asisténsia umanitária no iha koordenasaun esforsu sira hodi hamenus impaktu sira hosi katástrofe.
    Ministru Prezidénsia Konsellu Ministrus no Portavós Governu nian, Agio Pereira, deklara katak “nasaun sira Sudeste Aziátiku nian ohin hasoru trajédia ida ne’ebé boot tebes, no povu Timor-Leste sei la nonook ba sofrimentu ida-ne’e. Ita-nia istória no lasu sira kooperasaun rejionál nian signifika katak país sira-ne'e nia terus nu’udar mós ami-nia terus. Ami prontu atu oferese apoiu hotu-hotu ne'ebé posivel”. REMATA
    hare tan
  • 12 setembru 2024Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 12 fulan-setembru tinan 2024
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
      Portavós Governu Timor-Leste
    IX Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 12 fulan-setembru tinan 2024
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutu iha Palásiu Governu, Dili, no asiste aprezentasaun ne’ebé hala’o husi Embaixadór Nelson Santos no Vicky Tchong, husi Servisu Relasaun Internasionál Prezidénsia Repúblika, kona-ba Programa komemorasaun aniversáriu INTERFET (Forsa Internasionál Timor-Leste) nian ba da-25.  
    Programa ne’e inklui palestra lubuk ida iha loron 13 fulan-setembru, no iha loron 14 fulan-setembru komemorasaun kontinua ho desfile, jogu futsal no konsertu komunitáriu. Iha loron 20 fulan-setembru, ne’ebé marka tinan 25 INTERFET to’o iha Timor-Leste, ne’ebé sei hala’o iha Sede Konsellu Kombatente Libertasaun Nasionál (CCLN, Sigla iha Lian Portugés), serimónia solene no festival futsal.
    Selebrasaun sira ne’e ho objetivu atu fó omenajen ba kna’ar istóriku hosi INTERFET no ba sakrifísiu sira ne'ebé halo hosi povu timoroan no hosi veteranu sira Forsa Internasionál Timor-Leste nian, nune’e promove reflesaun hamutuk kona-ba períodu antes, durante no hafoin intervensaun.
    ******
    Konsellu Ministrus halo balansu ba vizita apostólika Sua Santidade Papa Francisco nian mai Timor-Leste, hodi destaka partisipasaun masiva husi populasaun no hato’o ninia apresiasaun no parabéns ba komisaun organizadora, nune’e mós ba entidade hotu-hotu ne’ebé envolve iha organizasaun ezemplár vizita Santu Padre nian.
    Durante loron tolu ninia vizita, husi loron 9 to’o 11 setembru, Papa Francisco simu ho di’ak tebes husi populasaun, ho ema rihun ba rihun ne’ebé akompaña ho kontente tebes ninia pasajen iha dalan sira Dili nian. Destake hosi vizita ne'e maka selebrasaun misa iha Tasi Tolu, ne'ebé halibur ema hamutuk rihun 600 resin. REMATA
    hare tan
  • 04 setembru 2024Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 4 fulan-setembru tinan 2024
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
      Portavós Governu Timor-Leste
    IX Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 4 fulan-setembru tinan 2024
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutu iha Palásiu Governu, Dili, no aprova ona projetu Rezolusaun Governu nian kona-ba Apoiu ba Nunsiatura Apostólika iha Dili hodi prepara vizita Sua Santidade Papa Francisco nian mai Timor-Leste.
    Ho Rezolusaun Governu nian ida-ne’e autoriza atu sosa no fó elevadór ida ba Nunsiatura Apostólika iha Dili, hodi instala iha ninia edifísiu, ho objetivu atu hadi’a kondisaun mobilidade Sua Santidade Papa Francisco nian durante nia estadia iha país ne’e, ne’ebé sei hahú iha loron 9 to’o 11 fulan-setembru tinan 2024. Kustu másimu atu sosa elevadór ida-ne’e ho dolar amerikanu 61.500.
    *****
    Aprova mós projetu Dekretu- Lei ne’ebé aprezenta husi Ministra Edukasaun, Dulce de Jesus Soares, ba aprovasaun Kurríkulu Báziku Nasionál ba Terseiru Siklu Ensinu Báziku nian, ne’ebé abranje husi tinan eskolaridade 7.º, 8.º e 9.º nian.
    Kurríkulu ida-ne’e substitui versaun tinan 2011 nian, ho objetivu atu unifika no moderniza ensinu báziku hodi oferese edukasaun ida ho kualidade ne’ebé aliña ho nesesidades kontemporáneas. Objetivu prinsipál inklui dezenvolvimentu kona-ba koñesimentu sientífiku no linguístiku, aleinde fortalesimentu ba kompeténsias hanesan pensamentu analítiku-krítiku, kriatividade, komunikasaun no valorizasaun ba tradisoins kulturais. Foka-liu introdusaun ba dixiplina “Fraternidade Humana, Morál no Étika”, ne’ebé inspira iha ensinamentu Papa Francisco no Saserdote Musulmanu Al-Azhar nian, ba promosaun pás no konvivénsia armonioza.
    Implementasaun hosi kurríkulu ida-ne’e sei promove abordajen inkluziva ida kona-ba diversidade, aleinde introdús elementus inovadores hanesan literasia dijitál no moris-di’ak fíziku no mentál. Eskola sira sei iha autonomia hodi adapta kurríkulu tuir karakterístikas rejionais, naran katak respeita prinsípius orientadores.
    Iha intensaun atu alunu sira, bainhira remata siklu ida-ne’e, sira iha ona kapasidade atu partisipa ho ativu iha sosiedade, ho koñesimentus sientífikus avansadus, iha tempu hanesan prezerva tradisoins ne’ebé kria identidade timoroan nian no dezenvolve pensamentu ida krítiku hodi resolve problema no foti desizaun sira ho matenek no responsabilidade.
    *****
    Ikusliu, Konsellu Ministrus aprova, hafoin reapresiasaun projetu Dekretu-Lei kona-ba  Estatutu Polísias hosi Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL), ne’ebé aprova ona iha Sorumutu Konsellu Ministrus iha loron 29 fulan-maiu tinan 2024.
    Projetu Dekretu-Lei, ne’ebé agora halo ona revizaun, mantein objetivu atu estabelese Estatutu  Polísias PNTL nian ne’ebé foun, ho objetivu atu reforsa regulamentu sira ne’ebé iha ona. Entre mudansa sira ne'ebé maka introdús, destaka redefinisaun hosi kritériu sira promosaun nian, ho énfaze ba meritokrasia, no klarifikasaun kona-ba inkompatibilidade ezerse funsaun sira polísia nian. Aleinde ne’e, postu lideransa iha PNTL hetan ajustamentu hodi hatán di’ak liután ba instituisaun nia ezijénsia organizasionál no operasionál atuál.
    Diploma ida-ne’e reflete importánsia atu garante polísia nasionál ida ne’ebé profisionál, bein treinadu no estruturadu, ho intensaun atu konsolida Estadu Direitu no promove demokrasia iha territóriu nasionál.
    *****
    Konsellu Ministrus aprova mós Rezolusaun Governu nian ida ne’ebé kongratula populasaun tomak ba sira-nia partisipasaun no kolaborasaun ne’ebé signifikativu durante selebrasaun aniversáriu Konsulta Populár nian ba dala 25. Governu louva espíritu unidade, ambiente festa no dame ne’ebé prevalese iha territóriu nasionál tomak, ne’ebé reflete kompromisu kle’an povu timoroan nian hodi harii futuru ida ne’ebé prósperu no armoniozu ba nasaun.
    Ho hanoin ba ida-ne’e, Governu apela ba populasaun atu mantein nafatin espíritu dame no unidade ida-ne’e durante Sua Santidade Papa Francisco nia vizita mai Timor-Leste iha semana oin, hodi reafirma karákter oin-na’in no fraternu nasaun timoroan nian.
    *****
    Ikusliu, Konsellu Ministrus aprova projetu Rezolusaun Governu nian, ne’ebé aprezenta hosi Ministra Finansas, Santina J. R. F. Cardoso, hodi nomeia Joanico Pinto nu’udar Komisáriu Autoridade Aduaneira, tanba konsidera nia kapasidade téknika no esperiénsia profisionál ne’ebé luan tebes. REMATA
    hare tan
  • 27 agostu 2024Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 27 fulan-agostu tinan 2024
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
      Portavós Governu Timor-Leste
    IX Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 27 fulan-agostu tinan 2024
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutu iha Palásiu Governu, Dili, no aprova projetu Rezolusaun Governu, ne’ebé aprezenta hosi Primeiru-Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão, hodi fó doasaun ida, ho valór dolar amerikanu millaun 2,5, ba Rejiaun Autónoma Madeira hodi suporta rekuperasaun ba estragus ne’ebé kauza husi inséndiu ne’ebé estraga illa Madeira.
    Inséndiu ida-ne’e, ne’ebé hahú iha loron 14 fulan-agostu tinan 2024 iha área munisípiu Ribeira Brava, ne’ebé da’et ho lalais ba munisípiu Câmara de Lobos, Ponta do Sol no Santana. Ahi ne'e estraga área floresta ektare rihun 9 resin, ne'ebé kobre área ida liu 14% hosi área floresta illa nian.
    Governu Repúblika Demokrátika Timor-Leste, iha espíritu solidariedade no kompromisu ho kooperasaun entre povu sira, hato’o ninia apoiu ba povu maun-alin portugés no ba populasaun illa Madeira, liuhusi doasaun ne’e hodi tulun rekuperasaun ba estragus ne'ebé kauza hosi inséndiu.
    *****
    Tuir projetu ne’ebé aprezenta husi Ministru Transportes no Komunikasoins, Miguel Marques Gonçalves Manetelu, Konsellu Ministrus delibera atu autoriza despeza, ho valór dolar amerikanu millaun 16,5, relasiona ho aprovizionamentu ba kontratu prestasaun servisus ho durasaun tempu naruk iha ámbitu kabu Submarinu fibra ótika nian, ba períodu tinan 17, husi tinan 2025 to’o 2041
    Desizaun ida-ne’e bazeia ba nesesidade atu asegura rezerva permanente ba kapasidade banda ‘internét’ no garante manutensaun kontínua no efisiente ba sistema kabu submarinu fibra ótika nian. Ligasaun submarina fibra ótika, ne’ebé liga Dili ba Darwin no Port Headland iha Austrália, hanesan infraestrutura krítika ida ba dezenvolvimentu teknolójiku no diversifikasaun ekonomia país nian. Atu kompleksu tékniku estasaun aterrajen bele funsiona ho di’ak, presiza kontrata servisus espesializadus hodi asegura operasaun no manutensaun kontínua husi sistema ida-ne’e, nune’e bele kontribui ba asesu jeneralizadu no efisiente ba ‘internét’ iha territóriu nasionál tomak.
    *****
    Konsellu Ministrus aprova projetu Rezolusaun Governu ne’ebé aprezenta hosi Ministru Administrasaun Estatál, Tomás do Rosário Cabral, hodi atribui ba Komité Orientadór 25 (CO25, Sigla iha lian portugés) subsídiu públika ida ho montante dolar amerikanu rihun 160, ne’ebé uza hodi finansia despezas ba atividade sira ne’ebé atu hala’o husi CO25, iha ámbitu selebrasaun Aniversáriu ba da-25 Konsulta Populár  30 agostu 1999.
    *****
    Ikusliu, membrus Konsellu Ministrus, iha prezensa reprezentante Santa Sé nian, analiza ona aprezentasaun kona-ba organizasaun vizita Sua Santidade Papa mai Timor-Leste.
    Reprezentantes Santa Sé, ne’ebé akompaña hela preparasaun sira ne’ebé la’o daudaun ba vizita ne’e dezde loron 25 fulan-agostu, hato’o sira-nia satisfasaun no agradesimentu ba serbisu ne’ebé hala’o husi Governu no Igreja lokál hodi organiza eventu importante ida-ne’e.
    Labele haluha, katak Sua Santidade Papa Francisco sei vizita Timor-Leste iha loron 9 to’o 11 fulan Setembru. REMATA
    hare tan
1 2 3 4