Komunikadus
- 31 maiu 2023Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 31 fulan-maiu tinan 2023Prezidénsia Konsellu Ministrushare tan
VIII Governu Konstitusionál
...........................................................................................................................
Komunikadu Imprensa
Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 31 fulan-maiu tinan 2023
Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, Dili no delibera hodi aprova prosedimentu ba aprovizionamentu – Reabilitasaun Estrada Munisipál sira, Pakote II – Seksaun Sidade Maliana Faze 1 (ICB/087/MOP-2022), tuir projetu ne’ebé aprezenta husi Ministru Obras Públikas, ho valór ne’ebé prevee dolar amerikanu millaun 13,6.
……
Konsellu Ministru delibera hodi autoriza mós despeza atu kontrata Konsultoria ida iha Jestaun Projetu ba Projetu Abastesimentu Bee no Saneamentu iha Dili (Dili Oeste), tuir projetu ne’ebé aprezenta husi Ministru Obras Públikas, ho valór ne’ebé prevee dolar amerikanu millaun 15,2.
……
Ikusliu, Konsellu Ministrus delibera hodi autoriza, despeza prosedimentu ba aprovizionamentu no tuirmai formalizasaun ba kontratu públiku hodi ezekuta obra modernizasaun ba sistema abastesimentu bee no saneamentu iha sidade Lospalos, Vikeke no Same, tuir projetu ne’ebé aprezenta husi Ministru Obras Públikas.
Nune’e, Konsellu Ministrus autoriza despeza globál ne’ebé prevee dolar amerikanu millaun 66,83, iha prosedimentu aprovizionamentu ida ne’ebé sei halo iha lote tolu:
Lote 1 – Modernizasaun ba sistema públiku abastesimentu bee no saneamentu ba sidade Lospalos ho valór ne’ebé prevee dolar amerikanu millaun 22,48;
Lote 2 – Modernizasaun ba sistema públiku abastesimentu bee no saneamentu ba sidade Vikeke ho valór ne’ebé prevee dolar amerikanu millaun 23,76; no
Lote 3 – Modernizasaun ba sistema públiku abastesimentu bee no saneamentu ba sidade Same ho valór ne’ebé prevee dolar amerikanu millaun 20,59. REMATA
- 18 maiu 2023Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 17 fulan-maiu tinan 2023Prezidénsia Konsellu Ministrushare tan
VIII Governu Konstitusionál
...........................................................................................................................
Komunikadu Imprensa
Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 17 fulan-maiu tinan 2023
Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili no, aprova projetu Rezolusaun Governu, ne’ebé aprezenta husi Ministra Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, ne’ebé aprova Akordu Kooperasaun entre Governu Repúblika Demokrátika Timor-Leste no Governu Estadu Kuwait kona-ba Estabelesimentu Komité Konjuntu, ne’ebé ho objetivu atu dezenvolve relasaun bilaterál sira entre nasaun rua ne’e no ne’ebé sei ho misaun:
atu realiza konsulta no koordena kestaun polítika sira interese komún nian;
atu dezenvolve no akompaña prosesu kooperasaun iha área ekonomia, komérsiu, investimentu, finansas no área sira seluk ne’ebé iha ligasaun;
atu promove kooperasaun iha área kultura, siénsia, informasaun, saúde no servisu sosiál; no
atu fó kontinuasaun ba implementasaun akordu no programa kooperasaun sira ne’ebé halo ona entre nasaun rua-ne’e.
…..
Aprova mós projetu Dekretu Governu, ne’ebé aprezenta husi Ministru Transportes no Komunikasoins, kona-ba Rejime pezu/todan ne’ebé autoriza ba veíkulu transporte sira.
Dekretu Governu ne’e define konjuntu pezu, prosedimentu no rejime infrasaun sira hodi kria sistema ida-ne’ebé efisiente no efikás iha kontrolu pezu veíkulu transporte nian sira ne’ebé sirkula iha territóriu nasionál.
…..
Ikusliu, aprova projetu Dekretu Governu, ne’ebé aprezenta husi Ministru Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura, ba alterasaun daruak Dekretu Governu n. 2/2015, loron 14 fulan-janeiru, ne’ebé aprova subsídiu akadémiku, bónus ba xefia no komplementu estraordináriu ba dosente Universidade Nasionál Timor Lorosa’e (UNTL).
Alterasaun ida-ne’e ninia objetivu mak atu armoniza konteúdu husi diploma ida-ne’e ho rejime ne’ebé prevee ona, tuir lei, iha Dekretu-Lei no. 7/2012, loron 15 fulan-fevereiru, hafoin ninia alterasaun datoluk, no foun liu, ne’ebé mosu bainhira Dekretu-Lei no. 62/2022, loron 31, fulan-agostu, tama iha vigór. Dekretu-Lei ikus ne’e introdús ona alterasaun ruma ne’ebé relasiona ho ingresu, promosaun no progresaun iha karreira dosente universitária, liuliu ho kriasaun nivel foun sira. REMATA
- 15 maiu 2023Toleránsia pontu iha loron 19 no 22 fulan-maiu, tinan 2023Prezidénsia Konsellu Ministrushare tan
VIII Governu Konstitusionál
...........................................................................................................................
loron 15 fulan-maiu tinan 2023
Komunikadu Imprensa
Toleránsia pontu iha loron 19 no 22 fulan-maiu, tinan 2023
sei publika - 10 maiu 2023Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 10 fulan-maiu tinan 2023Prezidénsia Konsellu Ministrushare tan
VIII Governu Konstitusionál
...........................................................................................................................
Komunikadu Imprensa
Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 10 fulan-maiu tinan 2023
Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili no aprova ona projetu Rezolusaun Governu nian, ne’ebé aprezenta husi Ministru Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura, kona-ba definisaun montante osan ba kompensasaun uzu ba terrenu tanba implementasaun hosi projetu konstrusaun instalasaun Institutu Politékniku Betanu nian, iha Manufahi.
Projetu ida-ne’e hanesan obra fundamentál ida hodi hadi’a liután setór ensinu superiór públiku nasionál nian, hodi buka atu kapasita no hadi’a kualidade rekursu umanus iha Timor-Leste iha nivel tékniku.
Montante másimu ne’ebé prevee iha tabela aneksa ba Rezolusaun Governu, ne’ebé fahe tuir tipu konstrusaun/edifísiu, kultura agríkola ai-hun no benfeitoria sira seluk ne’ebé eziste iha terrenu sira ne’ebé inklui ona ba projetu konstrusaun Instalasaun Polítékniku Betanu nian.
….
Aprova ona mós projetu Rezolusaun Governu, ne’ebé aprezenta husi Ministru Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura, ba alterasaun dahuluk Rezolusaun Governu nian nú. 36/2022, loron 28 fulan-dezembru, kona-ba nomeasaun membru Konsellu Jerál Universidade Nasionál Timor Lorosa’e (UNTL).
Ho alterasaun ida-ne’e, atu aumenta ba Rezolusaun Governu refere ba nomeasaun João Baptista Fernandes Alves, hanesan Prezidente ba Konsellu Jerál UNTL nian, hanesan personalidade ne’ebé iha méritu koñesidu iha setór privadu.
….
Konsellu Ministrus aprova ona, tuir projetu ne’ebé aprezenta husi Ministru Finansas, alterasaun daruak ba Akordu kontribuisaun finanseira ba objetivu dezenvolvimentu sustentável nian entre Repúblika Demokrátika Timor-Leste no Estadus Unidus Amérika, liuhusi ajénsia USAID, ne’ebé asina ona iha loron 18 fulan-maiu tinan 2021.
Akordu ida-ne’e atu haree ba dezenvolvimentu setór naun petrolíferu no reforsu governasaun di’ak ba períodu tinan 2020 to’o 2025.
Alterasaun ida-ne’e ho nia objetivu atu aumenta valór kontribuisaun finanseira, ne’ebé sei realiza husi Estadus Unidus Amérika, ho dolar amerikanu millaun 36,6 ba dolar amerikanu millaun 53,6.
Konsellu Ministru hili Ministru Finansas hodi reprezenta Governu Timor-Leste, atu asina akordu ida-ne’e.
….
Konsellu Ministrus aprova ona, tuir mós projetu ne’ebé aprezenta husi Ministru Finansas, alterasaun daualuk ba Akordu kontribuisaun finanseira ba objetivu dezenvolvimentu sustentável sira entre Repúblika Demokrátika Timor-Leste no Estadus Unidus Amérika, liuhusi ajénsia USAID, ne’ebé asina ona iha loron 27 fulan-marsu tinan 2014.
Akordu ida-ne’e ho nia objetivu atu reforsa kapasidade institusionál no umana ba dezenvolvimentu períodu tinan 2014 to’o 2019.
Alterasaun ida-ne’e ho nia objetivu atu revee data ikus akordu nian ba loron 30 fulan-setembru tinan 2025 hodi permite konkluzaun atividade sira ne’ebé finansia husi kontribuisaun finanseira.
Konsellu Ministrus hili Ministru Finansas hodi reprezenta Governu Timor-Leste atu asina akordu ida-ne’e.
….
Konsellu Ministrus autoriza ona, tuir projetu sira ne’ebé aprezenta husi Ministru Obras Públikas:
despeza sira hodi hahú prosesu aprovizionamentu no formalizasaun tuir kontratu públiku ezekusaun obra nian ba konstrusaun estrada Soibada – Soibada Vila (9.791 kms), iha Munisípiu Manatutu, ho valór estimadu dolar amerikanu millaun 10,1;
despeza ne’e hodi hahú prosesu aprovizionamentu no formalizasaun tuir kontratu públiku ezekusaun obra nian ba konstrusaun sistema abastesimentu bee iha sidade Baukau, ho valór estimandu dolar amerikanu millaun 27,1; no
despeza ba konstrusaun estrada entre Entronkamentu (dalan-sorun) husi Laklubar - Laklubar, iha Munisípiu Manatutu, ho estensaun 10.360 kms no ho nia valor estimadu dolar amerikanu millaun 5,8.
….
Konsellu Ministrus aprova ona projetu Rezolusaun Governu, ne'ebé aprezenta husi Ministru Planu no Ordenamentu, kona-ba promosaun utilizasaun Estudu Karakterizasaun no Diagnóstiku Estratéjiku Sidade Dili nian no ninia área sira.
Estudu ida-ne’e permite identifika problema prinsipál no potensialidade sira husi komponente oioin ba sistema urbanu kapitál nian, nune’e mós ninia potensialidade iha apoiu dezenvolvimentu instrumentu sira ba planeamentu ka estudu sira seluk ne’ebé foku kona-ba área ne’ebé hanesan.
Objetivu husi estudu ida-ne’e maka atu sai hanesan dokumentu apoiu nian ba:
Estudu definisaun no delimitasaun jeográfika iha Área Metropolitana Dili nian (AMD);
Dezenvolvimentu Planu Munisipál ba Ordenamentu Territóriu Munisípiu Dili nian;
Dezenvolvimentu instrumentu planeamentu territoriál sira seluk iha ámbitu urbanu nian;
Dezenvolvimentu planu setoriál sira ba Sidade no Munisípiu Dili nian;
Dezenvolvimentu lejizlasaun kona-ba asuntu sira ho impaktu territoriál iha Sidade no Munisípiu Dili nian.
....
Aprova mós projetu Rezolusaun Governu nian, ne’ebé aprezenta husi Ministru Planu no Ordenamentu, relasiona ho Rekomendasaun ba futura Reforma iha Setór Infraestrutura sira, iha ámbitu Semináriu Nasionál “Reflesaun kona-ba tinan 20 Dezenvolvimentu Infraestrutura iha Timor-Leste: Kualidade, Reziliénsia no Sustentabilidade”.
Objetivu husi projetu ne’e maka atu aprova rekomendasaun sira ne’ebé mensiona iha Relatóriu Finál ba Semináriu Nasionál Infraestrutura nian sira: “Reflesaun kona-ba tinan 20 Dezenvolvimentu Infraestrutura iha Timor-Leste: Kualidade, Reziliénsia no Sustentabilidade”, nune’e mós atu rekomenda katak Governu tuir mai tenke promove futura reforma iha setór infraestrutura sira, liuliu kontinuasaun ba dezenvolvimentu no implementasaun instrumentu sira planeamentu nian, dezenvolvimentu intervensaun lejizlativa no regulamentár sira, no ba implementasaun reforma sira iha organizasaun no jestaun institusionál.
....
Ministru Prezidénsia Konsellu Ministrus no ekipa téknika Ajénsia Nasionál Planeamentu, Monitorizasaun Avaliasaun nian, (ANAPMA) halo aprezentasaun ida kona-ba Relatóriu Mandatu Governu Konstitusionál VIII nian.
Retratu Mandatu Governu Konstitusionál VIII tinan [2018-2023] hanesan publikasaun ida ne’ebé sei deskreve atividade prinsipál no rezultadu sira husi Governu ida-ne’e dezde nia simu pose, nune’e mós dezafiu sira ne’ebé hasoru no rekomendasaun ba futuru. Hirak ne’e sei mensiona avansu iha setór sosiál, institusionál, ekonómiku no infraestrutura sira.
....
Ikusliu, Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus, aprezenta pontu situasaun ba prosesu adezaun nian ba Organizasaun Mundiál Komérsiu (OMK). REMATA - 03 maiu 2023Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 3 fulan-maiu tinan 2023Prezidénsia Konsellu Ministrushare tan
VIII Governu Konstitusionál
...........................................................................................................................
Komunikadu Imprensa
Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 3 fulan-maiu tinan 2023
Konsellu Ministrus hala'o sorumutuk iha Palásiu Governu, Dili no aprova projetu Rezolusaun Governu nian, ne'ebé aprezenta husi Ministru Turizmu, Komérsiu no Indústria, kona-ba alterasaun dahuluk ba Estatutu Komisaun Nasionál ba Fasilitasaun Komérsiu (CONFAC – Sigla iha lian portugeza), ne'ebé aprova husi Rezolusaun Governu nian n. 6/2016, loron 17 fulan-fevereiru.
Alterasaun ba Estatutu CONFAC nian ida-ne'e ho ninia objetivu atu hadi'a, dinamiza no akompaña implementasaun ba prosedimentu sira ne'ebé relasiona ho fasilitasaun komérsiu tuir regra sira husi Organizasaun Mundiál Komérsiu (OMK) no husi Asosiasaun Nasoins Sudeste Aziátiku (ASEAN) nian.
…..
Aprova mós projetu Dekretu Governu nian rua, ne'ebé aprezenta husi Vise-Primeiru-Ministru no Ministru Planu no Ordenamentu, kona-ba Planu Munisipál ba Ordenamentu Territóriu (PMOT) husi Bobonaru no Ermera.
Planu Munisipál ba Ordenamentu Territóriu (PMOT) hosi Bobonaru no Ermera ho ninia objetivu atu estabelese estratéjia dezenvolvimentu territoriál no polítika munisipál ba ordenamentu territóriu no urbanizmu, nune'e mós define regra sira kona-ba okupasaun, uzu no transformasaun rai no kritériu sira ne'ebé atu utiliza iha ezekusaun Planu sira ne'e nian, hodi garante jestaun ne'ebé tau ona iha programa territóriu munisipál husi entidade administrativa lokál sira, kona-ba lejizlasaun ne'ebé vigora hela, ho uzu no kostume lokál sira.
Planu hirak-ne'e sai hanesan objetu ba paresér favoravel hosi Komisaun Konsultiva, ne'ebé akompaña elaborasaun ba planu sira. Kumpre mós formalidade hotu-hotu ne'ebé ezije husi Dekretu-Lei n. 35/2021, loron 29 fulan-dezembru, ne'ebé aprova instrumentu sira kona-ba planeamentu territoriál.
…..
Ikusliu, aprova mós projetu Rezolusaun Governu nian, ne'ebé aprezenta husi Vise-Primeiru-Ministru no Ministru Planu no Ordenamentu, kona-ba Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu Reajustadu.
Ho diploma ida-ne’e, Governu deside:
Aprova servisu sira hosi Komisaun Interministeriál ba Reajustamentu Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu 2011 – 2030 nian, ne'ebé sei hanaran Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu Reajustadu ba tinan 2023-2038.
Husu aprovasaun, hosi Parlamentu Nasionál kona-ba Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu Reajustadu, ne'ebé hatuur iha aneksu hosi Rezolusaun ida-ne'e no nu'udar parte ne'ebé integrante.
Rekomenda ba Governu tuirmai, atu hahú prosesu aprovasaun ba Lei Enkuadramentu Planeamentu Estratéjiku nian, ho objetivu atu kria enkuadramentu estruturadu ba opsaun estratéjika hotu-hotu, nune'e mós atu promove implementasaun ba Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu Reajustadu ba tinan 2023 – 2038, ne'ebé planu ne’e vinkula entidade hotu-hotu setór públiku nian no, iha medida balun, husi setór privadu no kooperativu sira.
Rekomenda hodi institusionaliza ezersísiu planeamentu estratéjiku integradu nian, ba longu prazu no médiu prazu, no elabora estudu apoiu atu adapta nafatin hosi planu ida-ne'e, ho karakterístika no nesesidade interna sira nasaun nian.
Rekomenda atu konsolida medida estratéjika sira ne’ebé adota ona no rezultadu sira ne'ebé prevee ona iha Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu Reajustadu, ho informasaun sira ne'ebé iha relatóriu Sensus tinan 2022 nian. REMATA
- 27 abril 2023Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian iha loron 27 fulan-abril tinan 2023Prezidénsia Konsellu Ministrushare tan
VIII Governu Konstitusionál
...........................................................................................................................
Komunikadu Imprensa
Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 27 fulan-abril tinan 2023
Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili no aprova ona projetu Dekretu Governu, ne’ebé aprezenta husi Ministru Turizmu, Komérsiu no Indústria, ne’ebé kria Sekretariadu Nasionál ba Adezaun ba Organizasaun Mundiál Komérsiu nian.
Objetivu husi Sekretariadu Nasionál ba Adezaun ba Organizasaun Mundiál Komérsiu nian maka atu garante efisiénsia no efikásia ekipa téknika no sustentabilidade serbisu to’o adezaun efetiva país nian ba organizasaun no armonizasaun no adekuasaun sistema nasionál administrasaun no jestaun ekonomia nian ba norma regulamentár no padraun sira Organizasaun nian. Estrutura proposta, ne’ebé sei depende ba membru Governu ne’ebé responsavel ba área komérsiu no indústria sei dirije husi Koordenadór-Jerál ida no sei inklui profisionál espesializadu iha área prinsipál iha ámbitu adezaun ba Organizasaun Mundiál Komérsiu nian, liuliu, iha asuntu komérsiu internasionál bens no servisu no propriedade intelektuál, no sei kompoin mós husi profisionál sira iha área apoiu tékniku administrativu no finanseiru, no ba monitorizasaun no avaliasaun.
…..
Konsellu Ministrus delibera ona, tuir projetu ne'ebé aprezenta husi Ministru Petróleu no Minerais, hodi autoriza despeza ba transferénsia fundu nian husi Orsamentu Jerál Estadu, ba Programa “401 Jestaun rekursu petrolíferu no minerál” husi Ministériu Petróleu no Minerais (MPM), ba empreza públika TIMOR GAP E.P., ho valor dolar amerikanu millaun 54.
Transferénsia fundu sira ne’e ninia objetivu mak atu permite katak TIMOR GAP E.P., iha rekursu sira neébé presiza hodi garante kumprimentu husi sira nia objetivu,relasiona ho atividade jestaun ba patrimóniu petróleu nian.
…..
Ikusliu, Konsellu Ministrus delibera ona, tuir projetu ne’ebé aprezenta husi Ministru Transporte no Komunikasaun, hodi aprova prosedimentu sira aprovizionamentu OCB/001/MTC-2022 no RFP/066/MTC-2022, respetivamente relasiona ho konsesaun no konstrusaun pista, taxiway, torre kontrolu no area atu estasiona aeronave sira iha Aeroportu Internasionál Prezidente Nicolau Lobato, no ba jestaun projetu husi Projetu Dezenvolvimentu Aeroportu Internasionál Prezidente Nicolau Lobato nian. REMATA
- 26 abril 2023Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 26 fulan-abril tinan 2023Prezidénsia Konsellu Ministrushare tan
VIII Governu Konstitusionál
...........................................................................................................................
Komunikadu Imprensa
Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 26 fulan-abril tinan 2023
Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, Dili no aprova projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Ensinu Superiór Siénsia no Kultura, kona-ba Komisaun Nasionál Organizasaun Nasoins Unidas nian ba Edukasaun, Siénsia no Kultura (UNESCO) Timor-Leste nian.
Objetivu husi diploma ida-ne’e atu substitui Komisaun Nasionál UNESCO anteriór Timor-Leste nian ba servisu públiku sentrál Administrasaun Direta Estadu nian ida-ne’ebé foun, dependente ba membru governu foun ne’ebé responsavel ba área kultura nian. Dekretu-Lei ida-ne’e ho objetivu atu define estrutura orgánika interna foun ida no posibilita envolvimentu boot husi Governu ba funsionamentu no atividade husi komisaun ida-ne’e.
Komisaun Nasionál UNESCO Timor-Leste nian ninia misaun maka atu fó apoiu no dezenvolvimentu programa no realizasaun UNESCO nian iha territóriu nasionál, hodi buka atu envolve sidadaun no organizasaun nasionál sira iha melloria husi kompriensaun ba malu entre povu sira no iha promosaun ba justisa, dame no seguransa internasionál.
….
Aprova mós projetu Dekretu Governu nian, ne’ebé aprezenta husi Ministra Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, ne’ebé Regulamenta Medida sira ba Protesaun Sidadaun Timoroan iha Rai-li’ur.
Ho Dekretu Governu ida-ne’e halo regulamentasaun ba medida protesaun ba sidadaun timoroan sira iha rai-li’ur. Ne’ebé prevee iha Dekretu-Lei n. 77/2022, loron 26, fulan-outubru, permite ninia aplikasaun ba parte servisu administrasaun públika nian.
Maske kuadru normativu fundamentál ne’ebé presiza hodi fó protesaun ba timoroan sira iha rai-li’ur aprova ona, presiza halo aprovasaun tan ba norma jurídika sira ne’ebé sei operasionaliza aplikasaun konkreta husi medida protesaun sira ne’ebé temi ona.
Tuir diploma ne’ebé refere, konstitui ho medida sira ba protesaun sidadaun timoroan iha rai-li’ur, no hodi fó tulun karik iha kazu katástrofe naturál, ka ho perturbasaun grave ba orden públika, hodi lori filafali mai timoroan sira iha rai-li’ur, apoiu ba emerjénsia ba alojamentu, apoiu hahán emerjénsia nian no apoiu karik iha kazu tama prizaun ka detensaun.
….
Konsellu Ministrus delibera ona atu aprova, tuir projetu ne’ebé aprezenta husi Ministru Defeza, ba realizasaun ba prosedimentu exesionál ba rekrutamentu militár nian no hahú husi fulan-maiu tinan 2023 no determina ona katak efetivu atu inkorpora iha prosedimentu ida-ne’e inkorporasaun sei rekruta hamutuk ema na’in 87, ho númeru ida-ne’e fahe hanesan tuir mai ne’e: a) Militár na’in 29 ba Kuartél Jenerál; b) militár na’in 10 ba Komponente Terrestre; c) Militár na’in 12 ba Komponente Navál; d) Militár na’in 6 ba Komponente Aérea Lijeira; e) militár na’in 5 ba Sentru Instrusaun Komandante Nicolau Lobato; f) Militár na’in 18 ba Unidade Apoiu Servisu; g) militár na’in 4 ba Unidade Polísia Militár; militár na’in 3 ba Unidade FALINTIL.
….
Konsellu Ministrus delibera ona, tuir projetu ne’ebé Ministru Finansas maka aprezenta, hodi autoriza realizasaun despeza ida ho valór dolar amerikanu millaun 21,1. Despeza ne’e atu uza ba akizisaun asaun sira Timor-Telecom nian, S.A. nian no kréditu sira husi empreza ne’e nian, ba empreza TPT-Telecomunicações Públicas de Timor, S.A., ba empreza PT Partisipações, SGPS, S.A, no ba empreza Portugál Telecom Internacional Finance BV.
….
Ikusliu Ministra Negósiu Estranjeirus no Kooperasaun halo ona aprezentasaun ba Konsellu Ministrus kona-ba pontu situasaun Prosesu adezaun Timor-Leste ba ASEAN. REMATA
- 18 abril 2023Toleránsia pontu iha loron 20 no 21 fulan-abril, tinan 2023Prezidénsia Konsellu Ministrushare tan
VIII Governu Konstitusionál
...........................................................................................................................
loron 18 fulan-abril tinan 2023
Komunikadu Imprensa
Toleránsia pontu iha loron 20 no 21 fulan-abril, tinan 2023
sei publika