Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 31 fulan-outubru tinan 2016

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VI Governu Konstitusionál

..............................................................................................................................

Dili, loron 31 fulan-outubru tinan 2016

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 31 fulan-outubru tinan 2016

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha loron segunda ne’e, iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova ona kriasaun Centro Nacional Chega, IP, institutu públiku ida, ne’ebé iha personalidade jurídika, ho autonomia administrativa, finanseira no patrimoniál, ne’ebé Primeiru-Ministru maka fó tutela. Sentru ne’e sei promove aplikasaun husi rekomendasaun sira husi Komisaun Akollimentu, Verdade no Rekonsiliasaun (CAVR, sigla iha lian portugés) no husi Komisaun Verdade no Amizade (CVA, sigla iha lian portugés), tuir prosesu rekonsiliasaun, ne’ebé hatuur ona iha Konstituisaun Repúblika nian. Sentru ne’e mós sei sai hanesan fatin peskiza no aprendizajen nian ida kona-ba istória Timor-Leste nian, no fatin atu prezerva memória, iha ne’ebé sei promove solidaridade ba mate restu sira ne’ebé vulneravel liu husi violasaun direitus umanus, iha pasadu.

Kriasaun Instito Nacional de Segurança Social, IP, hetan ona aprovasaun. Organizmu ida ne’e, ne’ebé integra iha administrasaun indireta Estadu nian, sei jere no ezekuta sistema Seguransa  Sosiál nian, ne’ebé hetan ona aprovasaun husi Parlamentu Nasionál iha loron 18 fulan-outubru. Kompete ba institutu ne’e atu elabora no jere orsamentu, garante rekoñesimentu ba direitu sira no kumprimentu ba obrigasaun espesífika sira no asegura aplikasaun husi akordu internasionál sira iha ámbitu Seguransa Sosiál nian.

Hetan ona aprovasaun nomeasaun ba pontu fokál no tékniku sira tuir setór ba Reforma Lezijlativa, ne’ebé propoin husi Komisaun ba Reforma Lejizlativa no Reforma Setór Justisa nian, ne’ebé Ministériu Prezidénsia Konsellu Ministrus maka fó tutela. Pontu fokál (elementu kontaktu nian sira) sira ne’e sei fó kontribuisaun ba levantamentu kona-ba estadu husi lezijlasaun ne’ebé vigora. Bazeia ba serbisu ida ne’e, sei elabora relatóriu nasionál ida, liuhusi serbisu hamutuk ho Diresaun-Jerál Estatístika husi Ministériu Finansas, atu fó apoiu ba adaptasaun no dezenvolvimentu kuadru legál iha Timor-Leste.

Kontribuisaun Nasionál sira (iha inglés: Intendet Nationally Determined Contributions – INDC) nian ne’ebé Ministru Komérsiu Indústria no Ambiente, hetan ona aprovasaun. Dokumentu ida ne’e Nasoins Unidas maka husu ba partisipante sira iha Konferénsia da-21 kona-ba Alterasaun Klimátika, ne’ebé hala’o iha Paris, iha fulan-dezembru tinan 2015, atu Estadu sira anunsia sira-nia kompromisu kona-ba kontribuisaun sira atu hamenus gás sira.

Konsellu Ministrus aprova ona proposta atu mantein ofisiál sira ne’ebé halo hela servisu ho kargu nu’udar Xefe Estadu-Maior-Jenerál Falintil – Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL) nian no Vise-Xefe Estadu-Maior Falintil, ba períodu tinan ida tan. Proposta Governu nian ne’e sei haruka ba Prezidente Repúblika atu hetan apresiasaun.

Ministru no Vise-Ministru Administrasaun Estatál hato’o ona ba Konsellu Ministru kona-ba rezultadu provizóriu husi eleisaun sira ba Konsellu Suku, Xefe Suku no Aldeia sira. Halo ona mós análize kona-a preparativu sira ba eleisaun Xefe Suku no Aldeia sira ba volta daruak, ne’ebé maka sei hala’o  iha loron 13 fulan-novembru nian.

Ministru Estadu, Koordenadór Asuntu Sosiál aprezenta ona Planu Estratéjiku Nasionál kona-ba kombate Problema HIV/SIDA nian no Memorandu Entendimentu ne’ebé ne’ebé Komisaun Nasionál Kombate HIV/SIDA nian sei asina, iha tempu badak, ho ninia omólogu husi indonézia. Dokumentu ida ne’e sei reformula fila-fali, ho apoiu husi Ministériu Negósius Estranjeirus no Kooperasaun no Komisaun Nasionál Kombate HIV/SIDA nian.

Analiza ona mós proposta husi Universidade Timor-Lorosa’e (UNTL), ne’ebé aprezenta husi Ministériu Edukasaun, kona-ba nomeiasaun membru sira ba Konsellu Jerál Universidade ida ne’e nian, ba períodu tinan 2016-2021. REMATA

   Ba leten