Sorumutu Konsellu Ministru loron 15 fulan Juñu tinan 2011

IV GOVERNO CONSTITUCIONAL

SECRETARIA DE ESTADO DO CONSELHO DE MINISTROS

.............................................................................................................................................

KOMUNIKADU IMPRENSA

Sorumutu Konsellu Ministru loron 15 fulan Juñu tinan 2011

Konsellu Ministru hala’o sorumutu, iha Kuarta-feira ne’e, iha loron 15 fulan Juñu 2011, iha Sala Sorumutu Konsellu Ministru, iha Palásiu  Governu, iha  Díli, no aprova ona:

1.Dekretu-Lei  ne’ebé  aprova  Planu  Kurrikulár  ba  Implementasaun  Kurríkulu  Ensinu  Báziku

Diploma ida ne’e aprova Planu Kurrikulár 3.° Siklu Ensinu Báziku, hodi autoriza aprovasaun ministeriál husi programa kurrikulár no estabelese norma lubuk ida ne’ebé atu hodi orienta implementasaun kurríkulu hotu iha ensinu báziku, tuir ida ne’ebé mak vigora ba ensinu primáriu atu hodi garante koerénsia no respeitu ba norma orientadora husi Lei Baze Edukasaun nian kona-ba kontéudu no objetivu Programa Kurrikulár kada ida husi siklu tolu ensinu báziku nian, diploma ne’e difini, mós, Planu Kurrikulár ba 1.° no 2.° Siklu Ensinu Báziku.

Hateten mós katak, elaborasaun ba Programa Kurrikulár 3.° Siklu Ensinu Báziku, Ministériu Edukasaun konta ho kolaborasaun husi UNICEF no Universidade Minho, Portugal, ka bele mós, tau hamutuk esforsu no koñesimentu  husi  espesialista  Timor  oan  no  koñesedór hirak di’ak liu ba  prátika Internasionál sira iha matéria ida ne’e. Diploma ne’e mós hatete importánsia kona- ba lian nasionál sira, aleinde hirak ne’ebé mak ofisiál, nune’e mós ajusta programa eskolár ba mundu sosiál no kulturál alunu sira nian no ninia esperiénsia, ba nia idade no nível dezenvolvimentu kona-ba koñesimentu, ho baze iha rekoñesimentu ba gradualidade aprendizajen nian.

2.Rezolusaun Governu kona-ba Komunikasaun Institusionál entre Organizasaun Nasoens Unidas, ninia Ajénsia, Uniaun Europeia no Instituisaun Estadu Timor–Leste nian

Lian ne’e fatór ida esensiál atu hodi harí identidade Nasaun nian, atu hodi afirma Instituisaun Estadu nian, no nu’udar elementu desizivu atu hodi hametin unidade  nasionál. Utilizasaun lian nu’udar baibain atu hodi permiti, la’ós de’it halo komunikasaun ida fluente no laiha erru entre Instituisaun Estadu Timor–Leste nian, maibé mós ho organizasaun internasionál ne’ebé dezenvolve traballu apoiu nian ba dezenvolvimentu iha País ne’e.

Tau iha konsiderasaun katak Timor-Leste adota ona Lian Tétun no Portugés hanesan Lian Ofisiál, no haree katak iha difikuldade iha komunikasaun ho organizasaun internasionál sira ne’ebé servisu iha País ne’e tanba uza lian la’ós ofisiál (bainhira sira barak servisu iha lian ofisiál husi país seluk ne’ebé servisu ba), Konsellu Ministru apela ba organizasaun no ajénsia internasionál sira, liu-liu Nasoens Unidas, ba Programa Nasoens Unidas ba Dezenvolvimentu (PNUD) no ba Uniaun Europeia atu promove, kedas no ho meiu hotu-hotu, hodi uza tuir sistema Lian Ofisiál Timor-Leste nian.

Sei implementa kursu aprendizajen ho Lian Tétun ba konsultór no asesór internasionál sira, iha Instituisaun hirak Estadu nian.

Ministériu hotu-hotu tenke hola medida ne’ebé mak presiza hodi utiliza Lian Tetun no Portugés bainhira halo komunikasaun ho Nasoens Unidas, ninia ajénsia, Uniaun Europeia no ho PNUD, liu-liu kona-ba komunikasaun interministeriál.

Konsellu Ministru analiza mós:

1.Programa Asaun Nasionál kona-ba Adaptasaun ba Alterasaun Klimátika iha Timor-Leste

Tuir nia istória daudaun ne’e, Timor-Leste iha koñesimentu ida ne’ebé limitadu kona-ba impaktu sira ba alterasaun klimátika iha país. Bele dehan katak, hamutuk ho nia viziñu sira husi sudoeste Aziátiku no Pasífiku, Timor Leste sei hasoru dezafiu boot. Konsidera katak vulnerabilidade país nian ba alterasaun klimátika sei mosu beibeik tanba nia depende liu ba rekursu naturál sira no tanba infarestrutura no kapasidade institusionál ne’ebé mak limitadu.

Programa Asaun Nasionál ba Adaptasaun ne’e (PANA) hetan tiha ona preparasaun tuir orientasaun husi Grupu Matenek na’in sira husi País sira Menus Dezenvolvidu (LEG), ne’ebé konstitui iha ámbitu  Konvensaun-Kuadru Nasoens Unidas nian kona-ba Alterasaun Klimátika (KKNUAK). Harii tiha ona grupu setoriál neen: Seguransa Alimentár, Bee, Saúde, Katástrofe, Biodiversidade no infra-estrutura, ho membru sira husi setór oioin Governu nian, Universidade, ONG nasionál no internasionál, doadór, setór privadu no organizasaun internasionál no ho membru juventude nian. Atu hateten katak, hala’o konsulta ona iha nível distritál, liu-liu iha Baukau, Bobonaro, Ermera, Manufahi no Oe-Cusse Ambeno.

Setór agrikula no ídriku sira mak sai afetadu maka’as liu iha estímulu klimátiku.

Vizaun ne’ebé halo iha PANA atu hodi halo povu timor oan reziste ba alterasaun klimátika, hodi

rekoñese nia vurnerabilidade iha ekonomia boot ne’ebé hanaran agrikultura subsisténsia.

Medida hirak ne’ebé mak propoen atu hodi hamenus efeitu hirak ne’ebé ladi’ak husi alterasaun klimátika no hodi promove dezenvolvimentu sustentável.

2.Projetu kona-ba “ ekonomía Kafé iha Timor-Leste”

Ministériu Turízmu, Komérsiu no Indústria aprezenta projetu ne’e ba Konsellu Minsitru atu hodi hadiák liután jestaun Kafé nian, ne’ebé hanesan prudutu prinsipál Esportasaun Timor-Leste nian.Adosaun ba medida efikáz sei bele halo redusaun ida ba défise Balansa Komersiál nian no tuirmai hadi’ak liután Pozisaun Balansa Komersiál Timor-Leste nian.

   Ba leten