Sorumutu Konsellu Ministrus 24 Novembru 2010

GOVERNU KONSTITUSIONÁL BA DA-IV

SEKRETARIA ESTADU KONSELLU MINISTRU

.............................................................................................................................................

KOMUNIKADU IMPRENSA

Sorumutu Konsellu Ministru 24 Novembru 2010

Konsellu Ministru hasoru-malun iha Ku arta-feira, loron 24 Novembru 2010, iha ninia Sala Reuniaun, iha Palásiu Governu, iha Díli, no aprova tiha ona:

1. Alterasaun Lei Eleitorál ba Parlamentu Nasionál

Alterasaun ba Lei n.º 6 / 2006, modifika kestaun hirak  prosedimentál atu halo lei sai diak liu tan, hodi haree katak eleisaun parlamentár nian sira iha ona ajenda ba 2012, hanesan sistematizasaun prosesu hirak kandidatura nian ba eleisaun sira.

Ninia objetivu mak atu uniformiza lejislasaun ne’ebé oras ne’e vigora, hodi ajusta lei ne’e ba realidade Timor nian, bainhira hakerek kona-ba prosedimentu hirak atu hetan admisaun no sorteiu kandidatura nian sira, kona-ba kompozisaun hosi sentru votasaun no estasaun votu nian sira, kona-ba  utilizasaun kartaun eleitorál atualizadu hanesan kondisaun atu ezerse direitu votu nian no obrigasaun hosi sidadaun eleitorál atu ezerse ninia direitu votu iha unidade jeográfika hosi ninia resenseamentu eleitorál.

Atu resalva katak iha diploma ida ne’e, kontajen inisiál ba votu sira sei la hala’o iha nivel distritu nian, maibé hala’o kedas iha sentru votasaun nian sira.

2. Alterasaun ba Lei kona-ba Órgaun Administrasaun Eleitorál nian sira

Alterasaun ba da-uluk ba Lei n.º 5 / 2006 iha ninia objetivu atu ajusta situasau atual orgaun administrasaun eleitorál ba realidade timor nian. Nesesidade atu ajusta ne’e mosu hosi esperiénsia eleisaun nian hirak ne’ebé mak to’o oras ne’e hala’o iha país ida ne’e.

3. Alterasaun ba Lei Eleitorál ba Prezidente Repúblika

Konsellu Ministru apresia hikas ka no aprova tiha alterasaun hirak pontuál ba diploma ne’ebé mak regula eleisaun Prezidente Republika, hodi uza fali prosedimentu hirak tékniku no atu organiza nian ne’ebé mak adopta ona iha eleisaun hirak komunitária iha 2009.

Hakarak atu heta uniformizasaun ba lejislasaun ne’ebé mak oras ne’e vigora, hodi ajusta lei ne’e ba iha realidade timor  nian.

 

4. Alterasaun ba da-rua ba Orgánika Ministériu Administrasaun Estatál no Ordenamentu Teritóriu

Dekretu-Lei ida ne’e espesifika no klarifika atribuisaun hirak ba Ministériu Administrasaun Estatál no Ordenamentu Teritóriu (MAEOT), nune’e mós kompeténsia hirak ba Diretór-Jerál, hosi Diresaun Nasionál Administrasaun no Finansa, hosi Diresaun Nasionál Apoiu ba Administrasaun Suku sira, hosi Gabinete Asesoria, hosi Administrasaun Distritál no hosi Institutu Nasionál Administrasaun Públika.

Harii tiha Diresaun Nasionál Planeamentu nian, Avaliasaun no Kooperasaun Esterna. Define hikas fali kompeténsia no nomenklatura Gabinete Auditoria no Inspesaun nian, ne’ebé bolu naran Gabinete Inspesaun-Jerál no Auditoria Interna. Kompeténsia hirak Diretór-Jerál nian mak hetan reforsu (destaka ba introdusaun funsaun koordenasaun ida kona-ba prosesu monitorizasaun no avaliasaun ba atividade hirak MAEOT dezenvolve no ba jestaun no dezenvolvimentu kapasidade hirak hosi rekursu umanu sira). Iha ne’e mós klarifika tiha natureza jurídika hosi servisu hirak integradu iha administrasaun indireta Estadu nian, iha MAEOT nia laran, no estabelese nível remuneratóriu ba Inspetór-Jerál, ba Subinspetór no ba Diretór Adjuntu INAP no STAE nian sira.

Konsellu Ministru mós analiza tiha ona:

1. Dekretu-Lei ne’ebé mak kria Fundu Komersiál ba Dezenvolvimentu Nasionál

Tenke harii Fundu Dezenvolvimentu Nasionál, tuir forma Institutu Públiku nian ida, ne’ebé pertense ba ba  Administrasaun Indireta no hetan tutela hosi Ministériu Ekonomia no Dezenvolvimentu. Fundu ida ne’e sei fo apoiu ba ema emprezáriu sira bainhira atu dezenvolve kapasidade hirak nesesáriu ba jestaun, hodi familiariza ho kontabilidade finanseira no hodi kria banku istóriku atu, iha tempu oin mai, bele konkorre ba kréditu komersiál dezenvolvimentu projetu hirak ho folin maka’as nian.

2. Proposta Lei Orgánika Kâmara Kontas hosi Tribunál Superiór Administrativu, Fiskal no Kontas nian

Transparénsia iha konta públika sira ne’e hetan promosaun hosi Instituisaun Superiór Kontrolu nian sira ne’ebé mós atu asegura responsabilizasaun ba prestasaun kontas nian. Ida ne’e, no hanesan sekuénsia hosi Planu Estratéjiku ba Setór Justisa nian ba 2011-2030, ne’ebé mak hetan aprovasaun hosi Konsellu Koordenasaun Justisa no hosi Konsellu Ministru nian, mak proposta Lei ida ne’e hakarak atu harii Kámara Kontas Tribunál Superiór Administrativu, Fiskal no Kontas nian.

   Ba leten