Sorumutu Konsellu Ministrus loron 25 Agostu 2010

GOVERNU KONSTITUSIONAL DA-IV

SEKRETARIA ESTADU KONSELLU MINISTRU

.............................................................................................................................................

KOMUNIKADU IMPRENSA

Sorumutu Konsellu Ministrus loron 25 Agostu 2010

Kosnellu Ministrus hasoru-malun iha Kuarta-Feira, loron 25 Agostu tinan 2010, iha ninia Sala Sorumutu nian, iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova tiha:

1. Dekretu-Lei ne’ebé mak altera Orgánika Ministériu Negósius Estranjeirus

Diploma ida-ne’e, ne’ebé aprovadu ho alterasaun sira, iha ninia objektivu atu halo sai di’ak liután promosaun interese Estadu no Povu nian iha Timor-Leste iha estranjeiru no atu valoriza papél Ministériu Negósius Estranjeirus nian hanesan departamentu governu nian ida-ne’ebé responsável ba halo formulasaun, kordenasaun no ezekusaun polítika iha rai-liur.

Nune’e, mak funsaun hirak fó ba iha Servisu Ministériu Negósius Estranjeirus nian a, hanesan Sekretaria-Jerál, Gabinete Inspesaun no Auditoria, Diresaun Nasionál Relasaun Esterna, Diresaun Nasionál Integrasaun Rejionál no Diresaun Nasionál Asuntu Konsulár no Komunidade Timór nian sira sai klaru. Sei harii  fundu ida ba Relasaun Internasionál hodi bele apoia inisiativa hirak espesiál kona-ba politika rai-liur nian, hanesan asaun no projetu hirak kona-ba  koperasaun internasionál no ajuda umanitária. Sei harii mós Sentru Estudu Diplomátiku hodi bele forma no valoriza tuir dalam profisionál nian funsionáriu hirak atuál no ba futuru iha Ministériu Negósius Estranjeirus nian, liu-liu ema diplomata sira.

2. Dekretu-Lei ne’ebé harii Rejime Espesiál kona-ba atu hamosu lalais kedas Sosiedade Komersiál sira (“Empreza ho oras”)

Ho Diploma ida-ne’e mak harii ona prosedimentu espesiál ida kona-ba formasaun no rejistu imediatu nian iha bainhira atu harii sosiedade komersiál sira, ne’ebé hala’o iha departamentu rejistu komersiál iha Ministériu Justisa, iha loron hanesan no hodi hala’o de’it atendimentu úniku. Prosedimentu ida-ne’e inklui publikasaun no komunikasaun ne’ebé mosu hosi rejistu, ba iha departamentu ministeriál hirak seluk ne’ebé iha kompeténsia lejislasaun nian kona-ba inisiu atividade sosiedade komersiál hirak ne’e nian, nune’e mós kona-ba atu rekolla no transmite ofisialmente ba iha departamentu ministeriál hirak ne’e, liu hosi via elektrónika, informasaun hirak destina ba sira, hodi hetan legalizasaun.

Diploma ida-ne’e mós halo alterasaun ruma kona-ba lejislasaun ne’ebé mak regula rejistu komersiál no lejislasaun notariál, hodi bele hetan regulasaun ida klean liután kona-ba rejime ne’ebé mak regula aprovasaun ba entidade komersiál sira nia naran no ba loke tan kompeténsia ba tradusaun dokumentu hirak hakerek ho lian estranjeiru.

3. Dekretu-Lei kona-ba Estatutu Karreira Dosente

Estatutu kona-ba Karreira Edukadór labarik sira nian  no Profesór Ensinu Báziku no Sekundáriu sira (Estatutu Karreira Dosente) aprova forma própriu ida kona-ba organizasaun klase, promove mekanizmu hirak kona-ba formasaun no avaliasaun ba dezempeñu dosente sira nian ne’ebé bele garante kualidade hosi sistema edukasaun no ensinu nian no konsagra Prinsípiu hirak kona-ba Méritu no kona-ba Kualaifikasaun. Diploma ne’e asegura mós rekoñesimentu ba esperiénsia sira hetan iha durante tempu barak nia laran no garante atu dosente sira hotu ne’ebé hala’o sira nia funsaun iha tempu uluk molok Estatutu ne’e vigora sei hetan asesu ba formasaun no kualifikasaun hirak kondigna ba sira nia funsaun hirak kabál no meritóriu.

Atu hanoin de’it katak durante tranzisaun ba ukun-an Timor-Leste nian manutensaun sistema Edukasaun no ensinu nian sai tiha dependente ba esforsu no dedikasaun timór-oan barak nian, balun ne’ebé mak la iha kualifikasaun hirak presijz ba hanorin nian, maibé la interompe funsionamentu sistema ne’e nian. Buat ida tan katak klase dosente nia misaun mak atu eduka labarik sira iha Timor-Leste, hodi kontribui direta no desizivu ba futuru Nasaun ne’e nian. Faktu hirak ne’e bele hatudu importánsia atu organiza atividade dosente sira nian tuir prinsípiu hirak aas kualifikasaun, méritu, solidariedade no dignidade profisionál nian.

4. Projetu Dekretu-Lei ne’ebé aprova Estatutu Universidade Nasionál Timór Lorasa’e (UNTL)

Projektu Dekretu-Lei ida-ne’e hatudu nesesidade atu dezenvolve modelu organizasaun nian ida ba Universidade Públika Timor-Leste nian iha nível nasionál, ne’ebé bele adapta inovasaun no evolusaun atu hatene promove koñesimentu liu hosi disiplina hirak nia laran, nune’e mós jestaun ba rekursu hirak ne’ebé oras ne’e iha.

Modelu organizasaun nian ida-ne’e tau konsiderasaun ba nesesidade atu reforsa artikulasaun polítika hirak estratéjiku iha Universidade atu dezenvolve ekonomia no sosiál hodi sustenta País ida-ne’e, hodi adopta desentralizasaun ba ninia Unidade Orgánika sira iha rejiaun oin-oin, liu hosi jestaun ida integradu entre ensinu no investigasaun tama tan ho karaterístika no potensialidade hirak iha ekonomia, sosiál no kulturál rejiaun ida-ida nian.

 

Konsellu ministrus mós analiza tiha ona:

1. Aprezentasaun hirak kona-bá “Hasa’e Bandeira Nasionál”

Bandeira Nasionál mak Símbolu ne’ebé aas liu buat hotu tanba reprezenta Nasaun, la’os de’it iha Territóriu Nasionál, maibé mós iha Territóriu Internasionál. Bandeira Timor-Leste nian ne’e hafoin hasa’e ho solenidade iha loron 28 Novembru tinan 1975, la hasa’e tan iha durante tinan 24 nia laran iha okupasaun estranjeiru nian. Ikus-mai, iha loron 20. fulan Maiu tinan 2002, Bandeira Timor-Leste nian ne’e hasa’e fila-fali iha rin prinsipál iha sidade Díli, kapitál Nasaun nian, hodi marka solenidade loron independénsia nian. Hafoin ukun-an, Bandeira Nasionál ne’e hasa’e dala haat iha tinan ida nia laran, iha loron hirak nasionál Timor-Leste nian.

Bandeira Nasionál hanesan Símbolu ida aas liu iha Nasaun ida nia laran, no ho objetivu atu hametin patriotizmu no respeitu ba Simbolu ida-ne’e,  mak Konsellu Ministru analiza tiha ona proposta atu hala’o prosedimentu kona-ba Hasa’e Bandeira Nasionál nian iha Territóriu Nasionál tomak, pelumenus fulan ida dala ida.

2. Projetu Dekretu-Lei ne’ebé harii Polísia Investigasaun Kriminál

Projetu ida-ne’e prepara atu harii Polísia Investigasaun Kriminál Timor-Leste nian. Organizmu ida-ne’e hakarak atu sai nu’udar Korpu Superiór Polísia nian, ne’ebé la depende ba Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL), maibé depende hanesan orgánika hosi Ministériu Justisa no tuir funsaun hosi Ministériu Públiku, ne’ebé mak fiskaliza nia, nia mós iha autonomia téknika iha hala’o investigasaun ba krime, hodi hetan tulun hosi Autoridade hirak Judisiária nian.

Objetivu mak atu fó ba Polísia Investigasaun Kriminál, teknika hirak ho kualidade aas, hodi hetan asesu ba iha meiu hirak presiza atu kombate krime.

   Ba leten