Estudu sira ne’ebé parseiru dezenvolvimentu hala’o ona fó apresiasaun pozitiva ba resposta Governu nian ba impaktu husi COVID-19 iha rendimentu família sira-nian

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VIII Governu Konstitusionál

...........................................................................................................................

Loron 9 fulan-outubru tinan 2020

Komunikadu Imprensa

Estudu sira ne’ebé parseiru dezenvolvimentu hala’o ona fó apresiasaun pozitiva ba resposta Governu nian ba impaktu husi COVID-19 iha rendimentu família sira-nian

Iha fulan hirak ikus ne’e, parseiru dezenvolvimentu oioin hala’o estudu no relatóriu análize nian sira ba resposta Governu nian kona-ba efeitu negativu sira husi COVID-19 iha rendimentu família sira-nian, no sira fó apresiasaun globál pozitiva no konklui ona katak apoiu monetáriu, ne’ebé atribui husi Governu, ajuda ona família sira atu hatán ba sira-nia nesesidade bázika no atu hamenus difikuldade agregadu familiár nian sira, ne’ebé liga ba restrisaun sira tanba COVID-19.

Ein jerál, estudu sira-ne’e hatudu katak apoiu diretu ba família sira-ne’e atinje ona sira-nia objetivu prinsipál, tanba ema barak ne’ebé simu apoiu ne’e, nesesita tebes duni osan ida-ne’e, tanba difikuldade hirak ne’ebé maka sira sente durante fulan tolu dahuluk estadu emerjénsia nian. Aleinde impaktu diretu husi medida ida ne’e, iha mós efeitu multiplikadór ida: tanba fó apoiu diretu la’ós de’it ba benefisiáriu sira, maibé mós ba ema no empreza sira ho númeru ne’ebé boot.

Relatóriu sira “Timor-Leste COVID-19 – Household Cash Transfer: Initial Socio-Economic Impacts and Effects on Gender Dynamics”, husi fulan-setembru tinan 2020, no “Timor-Leste Covid-19 Survey”, husi fulan-jullu tinan 2020, ne’ebé prodús ona husi The Asia Foundation, hatudu katak númeru boot ida husi família sira ne’e, gasta hotu ona osan, ka parte boot ida, gasta osan iha ai-han, no la iha evidénsia ne’ebé maka deklara katak osan ne’e gasta ba bein sira luxu nian ka supérfluu sira (sasán sira ne’ebé maka luxu no la’ós hodi hatán ba nesesidade bázika sira). Aleinde bein alimentár sira, família balu haktuir katak sira utiliza ona apoiu finanseiru ne’e mós atu sosa artigu ijiene nian, atu selu kustu edukasaun no saúde, kombustivel, roupa, transporte no atu selu fali osan tusan. Maske pagamentu husi osan ne’e barak liu entrega ona  ba xefe família husi mane sira, maibé desizaun kona-ba oinsá no atu gasta osan ne’e ba saída, barak liu realiza hamutuk no tuir interese agregadu familiár hotu nian (rezultadu ne’e mós destaka liu iha estudu ne’ebé hala’o husi MDF, “Rapid Analysis Market impact  of cash transfers”).

Estudu “Timor-Leste COVID-19 Survey” nian, hatudu mós katak maioria husi sidadaun sira hatete katak iha konfiansa ba Governu hodi tau-matan ba sira durante krize COVID-19 no barak mós konsidera katak Governu hola medida ne’ebé mak adekuada.

Sidadaun balu mós prova katak apoiu ida-ne’e ajuda tebes empreza mikro no empreza ki’ik sira atubele rekupera, no relatóriu OXFAM, “The Informal Sector in Timor-Leste during COVID-19”, hatudu katak 78% husi ema sira ne’ebé hatán ba kestionáriu sente aumentu ida-ne’ebé klaru ba vendas no iha aumentu 40% iha rendimentu sira. Dadus ne’ebé OXFAM rekolla ona refere katak medida ne’e permite apoia empreza rurál sira atu loke fila-fali no estabelese filafali komérsiu ba produtu sira agríkola nian, no maioria husi to’os na’in sira deklara katak osan ne’ebé sira simu sei uza hodi halo fini ba períodu kolleita nian tuir mai.

Relatóriu “Rapid Market Resilience Assessment 2020: Final Report - Round 1 and 2 - Timor-Leste” refere katak iha fulan-jullu, 95% husi empreza sira ne’ebé hatán ba kestionáriu sira loke hela no funsiona tuir sira-nia kapasidade normál.

Estudu sira rejista evidénsia uitoan de’it katak programa bele kauza inflasaun iha ekonomia nasionál, ho folin husi ai-han ne’ebé laós husi sereál, mantein estavel helano no ho aumentu ba folin foos nian ne’ebé iha tempu balu de’it, ne’ebé atribui liu ba oferta ne’ebé maka menus, duké ba aumentu ida iha prokura, tuir monitorizasaun Programa Ai-han Mundiál nian no dadus husi “Rapid Market Resilience Assessment 2020: Final Report - Round 1 and 2 - Timor-Leste”.

Ministru Prezidénsia Konsellu Ministrus no Porta-Voz Governu, Fidelis Manuel Leite Magalhães, afirma katak “rezultadu sira ne’e hanesan rekoñesimentu ba esforsu Governu nian, ho implementasaun husi medida ne’e no husi medida sira seluk, hodi hamenus impaktu negativu COVID-19 nian iha ita-nia populasaun” no Governante ne’e tenik fila-fali  “kompromisu Governu nian atu kontinua dezenvolve no implementa medida ho objetivu atu hamenus impaktu negativu COVID-19 nian iha nivel ekonómiku no sosiál, no mós ho implementasaun husi medida sira-ne’ebé bele apoia dezenvolvimentu no aumenta reziliénsia nasionál ba krize sira hanesan pandemia COVID-19”. HOTU

   Ba leten