Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 31 fulan-janeiru tinan 2017

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VI Governu Konstitusionál

..............................................................................................................................

Díli, loron 31 fulan-janeiru tinan 2017

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Konsellu Ministru loron 31 fulan-janeiru tinan 2017

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha tersa-feira ne’e, iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova ona kriasaun Imprensa Nasionál Timor-Leste nian, aprezenta husi Sekretáriu Estadu Konsellu Ministru, hamutuk ho reprezentante sira husi Gráfika Nasionál. Imprensa Nasionál Timor-Leste nian maka sei substitui Gráfika Nasionál ne’ebé maka restrutura tiha ona iha tinan 2013. Restruturasaun ida ne’e hatudu katak hala’o ona ho di’ak, nune’e mós iha tinan liubá tama ona iha merkadu nasionál, atuhodi esperimenta, instituisaun ne’e maka sei hala’o knaar sira produsaun gráfika nian, no mós, ba entidade privada sira.

Ministériu Justisa hetan tiha ona aprovasaun kona-baalterasaun ba rejime foun ba pasaporte sira, ho objetivu atu ajusta tuir lei internasionál sira-nian.

Sekretaria Estadu Polítika Formasaun Profisionál no Empregu aprezenta ona proposta tolu. Proposta dahuluk aprova ona kona-ba rekuperasaun ba Sentru Nasionál Empregu no Formasaun Profisionál Tibar nian ba bein móvel sira ne’ebé tama ba patrimóniu Estadu nian. No aprova ona mós alterasaun ba Dekretu-Lei n.u 8/2008, loron 5 fulan-marsu, ne’ebé harii Institutu Nasionál Dezenvolvimentu Maundobra (INDMO), atuhodi ajusta tuir diploma ho karákter autónomu hahú kedas husi Institutu Públiku. Ikusliu, analiza ona Proposta Lei kona-ba Seguransa, Saúde no Ijiene iha Traballu, iha tempu badak, tenke submete hikasfali, ba Konsellu Ministrus.

Konsellu Ministrus dekreta ona iha loron 22 fulan-juñu Loron Nasionál Saúde nian. Proposta ne’e  hato’o husi Ministériu Saúde, atu marka kona-ba hahú Programa Saúde iha Família, iha tinan 2015. Programa ida ne’e, fó hanoin fali katak nia objetivu atu haboot liután kuidadu primáriu sira saúde nian ba familia tomak, liuliu ba sira ne’ebé maka hela iha zona sira ne’ebé dook husi vila. Loron Nasionál Saúde nian ne’e la tama iha lista Feriadu Nasionál sira ka data ofisiál komemorativa nian sira. Sei nafatin ho Ministériu Saúde, aprova tiha ona Estatutu sira Ospitál Rejionál  Eduardo Ximenes (Baukau). Diploma ne’e hodi harii estrutura orgánika instituisaun nian, ne’ebé, liuhusi Rezolusaun n.u 17/2016, loron 22 fulan-juñu, hodi transforma Ospitál Referénsia Baukau ba fali Ospitál Rejionál.

Proposta Governu nian kona-ba aprova ona akordu entre Repúblika Demokrátika Timor-Leste no Repúblika Kabuverde kona-ba  livre vistu ba pasaporte ordináriu sira, aprezenta ona husi Ministériu Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun. Medida ida ne’e sei fasilita sirkulasaun ba sidadaun sira no kontribui ba dinamizasaun troka kultura sira, komérsiu sira iha área Edukasaun, entre nasaun rua ne’ebé pertense ba Komunidade País Lian Portugés (CPLP-Sigla iha lia-portugés).

Ministru Koordenadór Asuntu Ekonómiku aprova ona proposta kona-ba nomeasaun Sabino Rua ba kargu Diretór Ezekutivu Institutu Peskiza, Dezenvolvimentu, Formasaun no Promosaun Bambu nian. Nomeasaun ne’e tuir aprovasaun ba alterasaun ne’ebé halo ona iha fulan-dezembru liubá iha jestaun institutu ida ne’e nian, hodi troka Konsellu Diretivu ba Diretór Ezekutivu ida.

Husi proposta Ministru Estadu, Koordenadór Asuntus Sosiál nian, Governu halo ona kompromisu hodi ezekuta Planu Asaun Nasionál ba Labarik tinan 2016-2020, ho objetivu atu orienta entidade relevante sira ba preparasaun polítika no programa sira ne’ebe dirije ba labaraik sira, tuir prioridade sira ne’ebé estabelese ona ba promosaun defeza direitu labarik sira nian iha Timor-Leste.

Subsídiu estraordináriu no temporáriu kona-ba  irredutibilidade remuneratóriu, ne’ebé propoin husi Primeiru-Ministru, hamutuk ho Komisaun Funsaun Públika nian, hetan ona aprovasaun. Medida ida ne’e tuir aprovasaun husi tabela salariál foun sira no metodolojia remunerasaun nian ba kargu dirijente sira, ne’ebé aprova ona tuir Dekretu-Lei n.u24 no 25/2016. Daudaun ne’e presiza halo ajustamentu temporáriu ba remunerasaun grupu funsionáriu sira ida ne’ebé okupa kargu diresaun no xefia no sira ne’ebé nia saláriu hamenus tiha.

Ministru Komérsiu, Indústria no Ambiente, aprezenta ona projetu harii Intitutu ba Kualidade Timor-Leste nian. Projetu ne’e prevee kriasaun servisu administrasaun indireta ida husi Estadu hodi koordena sistema nasionál nian ida ho Kualidade. Ida ne’e tenke submete fali ba Konsellu Ministrus. 

Vise-Ministru Finansas hato’o ona ba Governu kona-ba Relatóriu no Paresér husi Konta Jerál Estadu nian iha tinan 2015, hodi kontempla rekomendasaun sira husi Kámara Kontas nian. Dokumentu ne’e iha tempu badak sei aprezenta ba Parlamentu Nasionál.

Ministru Justisa, hato’o ona ba Konsellu Ministrus diploma ministeriál konjuntu konjuntu husi Ministériu Justisa, Ministériu Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun no Ministériu Finansas, kona-ba pasaporte eletróniku Timor-Leste nian, honia  tabela folin sira nian. REMATA

   Ba leten