Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 5 fulan-outubru tinan 2016

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VI Governu Konstitusionál

..............................................................................................................................

Dili, loron 5 fulan-outubru tinan 2016

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 5 fulan-outubru tinan 2016

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha loron kuarta ne’e, iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova ona atualizasaun da-7 ba kontratu kona-ba konstrusaun uma foun sira, programa ne’ebé tama iha Objetivu husi Dezenvolvimentu Miléniu (ODM), inisiativa ida husi organizasaun Nasoins Unidas nian, ne’ebé iha ne’e aplika ba Suku sira. Programa ida ne’e, ne’ebé Ministériu Planeamentu no Investimentu Estratéjiku maka fó tutela, hala’o ona papél ida ne’ebé importante iha hamenus moris-kiak no iha ona impaktu ne’ebé pozitivu ba populasaun sira ne’ebé mukit liu. Objetivu hirak seluk ne’ebé iha relasaun ho programa ODM – Suku nian sira maka hanesan hamenus mortalidade labarik sira nian, hakbiit feto, halakon malária, tuberkuloze no SIDA, protesaun ambientál, no seluk tan. Kompleksu hela-fatin ODM – Suku sira nian dahuluk inaugura ona iha fulan-dezembru tinan 2012, iha Batugadé, iha Minisípiu Bobonaru.

Aprova ona mós Protokolu Kooperasaun nian ho Portugál kona-ba projetu formasaun ba profisionál sira husi komunikasaun sosiál ne’ebé hanaran Consultório da Língua para Jornallsitas [Konsultóriu Lian nian ba Jornalista sira]. Responsavel kargu ne’e nian, Sekretaria Estadu Komunikasaun Sosiál (SEKOMS), haknaar an ona to’o oras ne’e hanesan entidade fundamentál ida ba dezenvolvimentu no regulasaun ezersísiu atividade husi meiu komunikasaun sosiál sira iha Timor-Leste, hanesan imprensa, rádiu no televizaun. Protokolu kooperasaun nian entre SEKOMS no Programa Apoiu ba Konsolidasaun Estadu Direitu - Komponente Komunikasaun Sosiál, husi Camões - Instituto de Cooperação e da Língua, IP, ne’e, fó formasaun ba profisionál komunikasaun sosiál timoroan sira, atu nune’e bele hadi’a tranzmisaun informasaun ida ne’ebé fiar-belek [konfiavel] iha lian Portugés, atu nune’e bele fó kontribuisaun hodi aumenta literasia media nian, ekonómiku-finanseira no jurídika no ba dezenvolvimentu koñesimentu jerál populasaun nian.

Konsellu Ministrus aprova ona proposta lei Orsamentu Jerál Estadu nian ba tinan finanseiru tinan 2017 nian, ne’ebé sei haruka ba Parlamentu Nasionál.

Hetan ona mós aprovasaun maka Dekretu-Lei kona-ba rejime jurídiku pasaporte sira nian, hodi adapta Dekretu ne’e tuir mudansa sira ne’ebé introdús ona ho pasaporte eletróniku Timor-Leste nian (PETL) foun, ne’ebé daudaun ne’e tama ona iha faze aplikasaun nian. Tuir Ministériu Justisa, medida foun ne’e ninia objetivu maka halo dokumentu ne’e sai seguru, modernu no kompativel liután ho sistema sira ne’ebé nasaun barak adota ona, hodi fasilita sirkulasaun sidadaun timoroan sira nian.

Nu’udar rezultadu husi vizita ofisiál Primeiru-Ministru Kamboja mai Timor-Leste, iha fulan-agostu liubá, proposta rua husi Ministériu Negósius Estranjeirus no Kooperasaun hetan ona aprovasaun: Akordu Jerál ho Reinu Kamboja kona-ba kooperasaun téknika no ekonómika no Akordu ho Reinu Kamboja kona-ba vistu livre ba sira ne’ebé uza pasaporte diplomátiku no pasaporte servisu nian.

Konsórsiu Fulton Hogan Desousa aprezenta ona projetu ida kona-ba planu ba manutensaun estrada nasionál sira. Empreza ne’ebé mai husi Nova-Zelándia ne’e, iha ona esperiénsia tantu iha ninia nasaun rasik, no mós iha Austrália no iha illa sira seluk iha Súl Pasífiku nian. REMATA

   Ba leten