Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 7 fulan-juñu tinan 2016

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VI Governu Konstitusionál

..............................................................................................................................

Díli, loron 7 fulan-juñu tinan 2016

Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 7 fulan-juñu tinan 2016

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha loron-tersa ne’e, iha Palásiu Governu, iha Dili, no analiza ona:

1. Limite másimu fiskál ba tinan 2017

Ministériu Finansas aprezenta ona senáriu oin-oin kona-ba ezekusaun orsamentál ba tinan 2017, tuir rekomendasaun husi Konsellu Ministrus, iha ninia sorumutuk iha loron 24 fulan-maiu.

Projetu sira ne’ebé tama iha programa hirak ne’ebé hetan finansiamentu husi Fundu Infraestrutura hetan mós análize, ba avaliasaun kona-ba verba hirak ne’ebé atu aplika iha orsamentu tinan 2017 nian.

Senáriu hirak ne’ebé aprezenta ne’e ninia objetivu mak atu orienta ministériu sira iha elaborasaun ba sira-nia planu anuál no kona-ba ninia orsamentasaun ne’e rasik. Planu anuál  sei haree mós fatór sira hanesan Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu nian (PED), Programa Governu nian, ezekusaun orsamentál, inflasaun, sustentabilidade fiskál no Ajenda Nasoins Unidas nian ba Dezenvolvimentu Sustentavel to’o tinan 2030, ne’ebé Parlamentu Nasionál adopta iha fulan-setembru liubá.

Ba finanseiru tinan oin prevee ona verba ba prioridade nasionál sira ba tinan 2017, hanesan setór agrikultura, saúde, edukasaun, bee no saneamentu no infraestrutura. Mós prevee verba ba despeza sira ne’ebé iha relasaun ho eleisaun.

2. Despaxu Diretór-Jerál Ministériu Obras Públikas, Transportes no Komunikasaun nian

Konsellu Ministrus deside ona revoga despaxu Diretór-Jerál Ministériu Obras Públikas, Transportes no Komunikasaun nian ne’ebé iha relasaun ho sorumutuk loron 18 fulan-maiu liubá, entre Vise-Ministru Obras Públikas, Transportes Komunikasaun no reprezentante sira husi kompañia aéra sira ne’ebé halo operasaun husi Díli -Denpasar – Díli, ne’ebé sei fiksa valór husi tarifa mínimu no másimu.

3. Ospitál Referénsia iha Munisípiu Baukau

Ho obra Ospitál Referénsia Munisípiu Baukau nian ne’ebé remata ona, Konsellu Ministrus analiza ona kestaun balun ne’ebé relasiona ho inaugurasaun infraestrutura ne’e nian,  ne’ebé sei hala’o iha tempu badak. Ospitál ne’e sei simu Enfermeiru ho naran Eduardo Ximenes, ne’ebé hatudu husi autoridade lokál sira. Deside ona mós katak, asinatura plaka Ospitál Referénsia ne’e nian Ministra Saúde maka sei halo no sei oferese mós plaka ida ba autoridade lokál sira, nu’udar rekoñesimentu ba rai no apoiu ne’ebé sira fó ona atu harii infraestrutura importante Saúde nian ida ne’e.

 4. Sorumutuk Parseiru Dezenvolvimentu Timor-Leste nian sira

Ministériu Finansas aprezenta ona ba Konsellu Ministrus proposta kona-ba ajenda ba Sorumutuk Parseiru Dezenvolvimentu Timor-Leste nian sira, ne’ebé sei hala’o iha fulan oinmai.

Tinan ne’e, tema maka: “Finansia ba dezenvolvimentu sustentavel iha Timor-Leste”.

Sorumutuk anuál ho parseiru sira dezenvolvimentu nian ne’e, ne’ebé organiza husi Governu, ninia objetivu mak atu fahe vizaun Governu nian ba futuru, artikula prioridade sira ba tempu médiu no reflete kona-ba progresu sira ne’ebé alkansa tiha ona iha dezenvolvimentu nasionál.

 

   Ba leten