Dili, kapitál Edukasaun, Formasaun no Siénsia CPLP nian

Ses. 27 maiu 2016, 18:05h
Foto FInal 1

Remata ona iha loron 25 fulan-maiu semana ida ne’ebé dedika ba Edukasaun,  iha ne’ebé ministru no tékniku espesializadu sira hasoru-malu hodi hala’o planu estratéjiku ba setór edukativu.

Dili sai uma-na’in ba inisiativa “Kapitál Edukasaun, Formasaun no Siénsia CPLP nian”. Ida ne’e hanesan ba dala uluk maka sidade kapitál ida husi Estadu membru CPLP nian dezenvolve asaun ida hanesan ne’e.

Semana ne’e hahú ho Konferénsia Internasionál “Polítika Edukasaun nian no Investigasaun Sientífika iha Estadu Membru sira CPLP nian”. Ministru Estadu, Koordenadór Asuntu Sosiál no Ministru Edukasaun, António da Conceição, hateten katak sorumutuk sira ne’e “hanesan hakat ida tan ba oin iha objetivu komún ida ne’e,  iha ne’ebé maka kualidade husi sistema edukativu sira  sai nu’udar kondisaun fundamentál ida. Ida ne’e hanesan biban  ida hodi sorumutu  ideia foun sira, proposta foun no solusaun foun sira ne’ebé hatán ba dezafiu komún hirak ne’ebé sistema edukativu sira Estadu membru ida-idak hasoru”.

Durante Sorumutuk IX  Ministru Edukasaun sira CPLP nian, ne’ebé hala’o ona iha loron 24 fulan-maiu, aprova ona planu asaun ida hodi hametin kooperasaun multilaterál. Ba ida ne’e,  sei harii iha períodu loron 60 nia laran, grupu serbisu nian sira atu tau iha prátika asaun hirak ne’ebé planeia ona ba tinan rua dahuluk (2016-2018).

Produsaun estatístika Edukasaun sira CPLP nian, elaborasaun Glosáriu Tékniku Edukasaun no Formasaun CPLP nian, dezenvolvimentu Portál Edukasaun CPLP nian no broxura CPLP Edukasaun sei sai tema sira ne’ebé  grupu traballu sira ne’e atu dezenvolve.

Iha loron 25 fulan-maiu, hala’o ona Sorumutuk VII Ministru Siénsia, Teknolojia no Ensinu Superiór. Iha sira-nia deklarasaun ikus, ministru sira insentiva “promosaun ba mobilidade akadémika no sientífika iha ámbitu implementasaun husi programa sira ne’ebé estabelese tiha ona iha Planu Estratéjiku Kooperasaun Multilaterál iha Área Siénsia nian, Teknolojia no Ensinu Superiór CPLP nian”. Halo mós análize ida kona-ba evolusaun Repozitóriu Sientífiku no Portál ba Asesu Abertu ba CPLP, atu nune’e bele fasilita asesu livre ba arkivu sientífiku sira, programa dijitál sira (software) ho asesu livre no konjuntu bibliográfiku sira. Durante sorumutuk ne’e, lansa ona mós Portál Ensinu Superiór, Siénsia no Teknolojia CPLP nian.

Sorumutuk iha Dili ne’e, konta ho partisipasaun husi delegasaun ministeriál sira Angola, Mosambike, Portugál, Saun Tomé no Prínsipe no Timor-Leste no delegasaun téknika sira husi Brazíl, Kabuverde no Giné-Ekuatoriál.

   Ba leten