Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 12 fulan-abril tinan 2016

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VI Governu Konstitusionál

..............................................................................................................................

Díli, loron 12 fulan-abril tinan 2016

Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 12 fulan-abríl tinan 2016

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha tersa ne’e, loron 12 fulan-abríl tinan 2016, iha Palásiu Governu, iha Dili no aprova ona:

1. Dekretu Governu nian kona-ba Rejimentu Konsellu Superiór Defeza Militár nian

Iha estrutura orgánika Ministériu Defeza nian, kria ona Konsellu Superiór Defeza Militár (KSDM) nian. Liuhusi ida ne’e, maka regula funsionamentu husi órgaun  konsulta nian ida ne’e, ne’ebé iha knaar atu fó paresér ba Ministériu Defeza iha matéria hirak ne’ebé sai hanesan ninia kompeténsia iha ámbitu Defeza Nasionál. KSDM ne’e laiha relasaun ierárkika saida de’it ho órgaun sira seluk Ministériu ne’e nian.

2. Dekretu Governu nian kona-ba Konsellu Nasionál Traballu

Sekretaria Estadu ba Formasaun Profisionál no Empregu (SEFOPE) agora iha ona Konsellu Nasionál Traballu (KNT) hanesan órgaun konsultivu. Iha kompozisaun órgaun ne’e nian iha reprezentante husi Governu, Empregadór no Sindikatu sira. KNT, entre intervensaun sira seluk, promove diálogu no konsertasaun ho parseiru sosiál sira, fó paresér sira kona-ba polítika sira no lejizlasaun ne’ebé liga ba relasaun traballu nian sira no halo proposta kona-ba saláriu mínimu.

3. Dekretu-Lei kona-ba rejime atividade  formasaun nian sira iha Sentru Formasaun Jurídika no Judisiária

Diploma ida ne’e sei regula organizasaun no funsionamentu husi atividade sira no formasaun iha Sentru (órgaun integradu iha Ministériu Justisa nian), ba dinamizasaun formasaun profisionál iha setór Justisa nian no kualifikasaun ba grupu timoroan nian ida ne’ebé neneik-neneik bele hala’o ona funsaun hanorin no formasaun nian.

4. Dekretu-Lei kona-ba orgánika Ministériu Obras Públikas, Transportes no Komunikasaun

Orgánika foun ne’e buka estrutura ida iha ne’ebé laiha burokrasia no konsentrasaun, ne’ebé aplika ba Administrasaun direta no indireta Ministériu ne’e nian. Intervensaun husi organizmu MOPTK nian ida-idak klaru ona no ninia aprovasaun fó kontinidade ba prestasaun servisu públiku sira ba populasaun.

5. Rezolusaun Governu nian ne’ebé kria Komisaun Interministeriál ba implementasaun husi Akordu ho Santa Sé

Hafoin halo tiha asinatura ba Akordu ho Santa Sé iha loron 14 fulan-agostu tinan 2015, Konsellu Ministrus aprova ona kriasaun Komisaun ne’ebé sei garante ninia koordenasaun ne’ebé loos no aplikasaun hosi parte entidade Timor nian sira. Prezide husi Primeiru-Ministru, halo parte iha Komisaun ne’e maka Ministru Justisa, Ministra Finansas, Ministru Edukasaun, Ministra Saúde, Ministru Solidariedade Sosiál no Ministru Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun, no Ministru ida ikus ne’e maka hala’o knaar sekretaria nian no sentraliza funsaun sira. Partisipa mós iha Komisaun ne’e Sekretáriu Estadu Terra no Propriedade.

Konsellu Ministrus mós analiza ona:

1. Pontu situasaun kona-ba alterasaun klimátika sira ne’ebé provoka husi fenómena “El Niño”

Ministériu Interiór atualiza informasaun ne’ebé maka hato’o ona ba Governu iha sorumutuk loron 29 fulan-marsu nian kona-ba impaktu sira ne’ebé provoka husi fenómenu klímatiku ne’ebé koñesidu ho naran “ El Niño”.

Influénsia ne’ebé boot liu husi fenómenu ne’e, ne’ebé maka sente iha tinan 2015/2016, hakat liu tiha ona, no hein katak, iha trimestre daruak nian ne’e, fila-fali ona ba kondisaun normál. Tuir kálkulu, ema besik 120.000 maka sofre konsekuénsia husi fenómenu ne’e. Ministériu Komérsiu, Indústria no Ambiente sosa ona foos hamutuk tonelada 9.000 no determina ona armazén neen iha área hirak ne’ebé mak afetadu liu iha ne’ebé sei rai ai-han sira, iha koordenasaun ida entre ministériu sanulu, ne’ebé mak lidera husi Ministériu Interiór.

2.Proposta lei kona-ba alterasaun dahuluk ba Lei n.u 10/2009, loron 5 fulan-agostu (Estatutu Remuneratóriu husi Majistradu Judisiál sira, Majistradu Ministériu Públiku no Ajente sira Defensoria Públika nian)

Konsellu Ministrus analiza ona proposta atualizasaun kona-ba tabela vensimentu ba Majistradu Judisiál, Prokuradór Repúblika no Defensór Públiku sira, nune’e mós melloria husi aspetu balun iha sistema retributivu no kondisaun remuneratóriu ne’ebé maka profisionál sira ne’e goza. Ninia objetivu mak atu garante prezervasaun ba prinsípiu sira hanesan independénsia, seguransa no estabilidade majistratura sira nian, nune’e mós ho separasaun podér, dignidade no motivasaun majistradu sira nian, atu promove administrasaun justisa nian ne’ebé di’ak.

   Ba leten