Sorumutu estraordináriu Konsellu Ministrus nian iha loron 2 fulan-outubru tinan 2014

Prezidénsia Konsellu Ministrus

V Governu Konstitusionál

..............................................................................................................................

Díli, Loron 2 Fulan outubru Tinan 2014

Komunikadu Imprensa

Sorumutu estraordináriu Konsellu Ministrus nian iha loron 2 fulan-outubru tinan 2014

Governu hala’o sorumutu estraordináriu iha loron-kinta ne’e, loron 2 fulan outubru tinan 2014, iha sala sorumutu Konsellu Ministrus nian, iha Palásiu Governu, iha Dili no aprova ona:

1. Proposta Lei ne’ebé aprova Orsamentu Jerál Estadu Repúblika Demokrátika Timor-Leste nian ba tinan 2015

Proposta Lei Orsamentu Jerál Estadu nian (OJE)  ba tinan 2015 inklui hotu reseita no despeza hotu-hotu Estadu Timor-Leste nian no kobre períodu entre loron 1 fulan Janeiru 2015 no 31 fulan Dezembru tinan 2015. Totál husi kálkulu ne’ebé halo ona kona-ba reseita husi fonte hotu-hotu (mina, la’ós mina, reseita fiskál sira, reseita la’ós fiskál sira no reseita hirak ne’ebé mai husi empréstimu) husi OJE ba períodu ida ne’e maka dolar amérika millaun 2.530,5. Dotasaun orsamentu nian, baku ba dolar amérika nian, maka hanesan tuir mai ne’e:

      1 - Dolar amérika millaun 184.051 ba Saláriu no Vensimentu;

      2 - Dolar amérika millaun 504.672 ba Sasán no Servisu sira;

      3 - Dolar amérika millaun 340.255 ba Transferénsia Públika sira;

      4 - Dolar amérika millaun 36.713 ba Kapitál Menór;

      5 - Dolar amerika millaun 504.310 ba Kapitál Dezenvolvimentu nian.

Totál ne’ebé kalkula ona kona-ba despeza sira husi OJE maka dolar millaun 1.570.001.

Totál husi kálkulu kona-ba despeza sira ba servisu no fundu autónomu sira iha tinan 2015 maka $ millaun 19.3, no husi osan ida ne’e $ 11,7 transfere husi Orsamentu Estadu nian, ho hanoin atubele selu despeza sira ne’ebé boot liufali ninia reseita rasik.

Totál husi dotasaun orsamentál ba Fundu Infraestrutua nian, inklui empréstimu sira, maka dolar millaun 433,996 no dolar millaun 363,995 bainhira la sura ho empréstimu sira. Saldo ne’ebé mai husi tinan 2014, tuir lei heteten, maka dolar millaun 11,1.

Totál husi dotasaun orsamentál ba Fundu Dezenvolvimentu Kapitál Umanu maka dolar millaun 31,1, husi númeru ida ne’e, tuir lei hateten, osan ho valór dolar millaun 2.1 korresponde ba saldo ne’ebé mai husi tinan 2014.

Reseita la’ós husi mina-rai sira ne’ebé kalkula ona, inklui reseita sira husi servisu no fundu autónomu sira, maka dolar millaun 170.4.

2. Rezolusaun Governu nian ne’ebé aprova tulun osan atu kombate virus Ébola

Governu hakotu atu aprova fó tulun osan hamutuk dolar amérika millaun rua ba Libéria, Serra Leoa no Guiné Conacri, liuhusi organizasaun g7+.

Epidemia ne’ebé maihusi virus Ébola iha Áfrika Osidentál halo ona Organizasaun Saúde Mundiál deklara “emerjénsia internasinál”. Númeru husi ema ne’ebé mate iha nasaun sira ne’eb’e afetadu liu iha zona Mundu nian ida ne’e (Guiné Conancri, Libéria, Nigéria no Sierra Leoa) to’o ona rihun tolu. Nasaun viziñu hitu sira seluk iha hela alerta máximu nian laran. Libéria, Serra Leoa no Guiné Conacri hasoru duni situasaun ladi’ak ne’ebé hanesan ne’ebé mosu tanba virus ne’e nia da’et.

Medida Governu Timor-Leste nian ne’e foti bazeia ba nesesidade umanitária sira, liuliu kona-ba hahán, bee moos no saneamentu, ne’ebé mosu tanba epidemia ne’e, liuliu tanba zona sira iha ne’ebé moras ne’e mosu hanesan zona sira ne’ebé kiak tebetebes, no iha ne’ebá ospitál sira la iha meiu atu kontrola atu moras ne’e atu labele da’et.

Organizasaun saúde nian sira husi nahasaun hirak ne’e, públika no mós privada, presiza atulun hotu husi parte parseiru dezenvolvimentu nian atubele hasoru ameasa mundiál ida ne’e, liuliu: materiál ba kampaña informasaun nian sira iha eskola sira, servisu públiku no postu saúde nian sira, kits ai-moruk nian sira, treinu ba servisu-na’in saúde nian sira iha prosedimentu sira atu kontrola infesaun sira, nst.

Konsellu Ministrus, analiza ona mós:

1. Aprezentasaun kona-ba polítika fiskál ba prazu naruk

Ministériu Finansas aprezenta ona ba Konsellu Ministrus projesaun ida kona-ba futuru husi sustentabilidade finanseira Timor-Leste nian, hodi konsentra an iha finansiamentu ba despeza Governu nian sira ba prazu naruk (tinan limanulu).

2. Komemorasaun loron Proklamasaun Independénsia nian

Ministériu Administrasaun Estatál aprezenta ona ba Konsellu Ministrus pontu situasaun ida kona-ba atividade sira ne’ebé tau ona iha planu ba serimónia sira kona-ba loron 28 fulan Novembru, hodi komemora Proklamasaun Independénsia Repúblika Demokrátika Timor-Leste nian, hodi ko’alia liu kona-ba, medida sira hanesan seguransa, infraestrutura no saúde ne’ebé sei prepara uluk.

   Ba leten