Sorumutu Konsellu Ministrus nian iha loron 7 fulan-maiu tinan 2025
Prezidénsia Konsellu Ministrus
Portavós Governu Timor-Leste
IX Governu Konstitusionál
...........................................................................................................................
Komunikadu Imprensa
Sorumutu Konsellu Ministrus nian iha loron 7 fulan-maiu tinan 2025
Konsellu Ministrus hala’o sorumutu iha Palásiu Governu, Dili, no aprova ona projetu Dekretu-Lei kona-ba Estatutu foun Universidade Nasionál Timor Lorosa’e (UNTL) nian, ne’ebé aprezenta husi Ministru Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura, José Honório da Costa Pereira Jerónimo, no husi Reitór UNTL, João Soares Martins.
Diploma ida-ne’e ho hanoin atu reformula Estatutu UNTL nian, hodi ajusta ninia estrutura organizasionál no jestaun hodi korresponde di’ak liu ba ejizénsias atuál ensinu superiór nian. Ninia objetivu atu garante organizasaun ida-ne’ebé efisiente no adaptada liu ba nesesidades foun instituisaun nian, reforsa ninia misaun atu kria, habelar no aplika koñesimentu ba dezenvolvimentu nasionál.
Estatutu foun ne’e introdús alterasaun signifikativa iha estrutura interna UNTL nian, inklui kriasaun órgaun foun sira no define filafali kompeténsia órgaun balun ne’ebé eziste ona. Alterasaun sira-ne’e ho objetivu atu otimiza jestaun universidade, promove interdixiplinaridade ne’ebé boot liu iha ensinu no investigasaun, no garante utilizasaun rekursu ne’ebé di’ak liu.
Bainhira diploma ida ne’e tama iha vigór, Dekretu-Lei n. 16/2010, loron 20 fulan-outubru, ne’ebé estabelese Estatutu anteriór UNTL nian, sei revoga.
*****
Tuir projetu ne’ebé aprezenta husi Ministru Obras Públikas, Samuel Marçal, Konsellu Ministrus delibera hodi autoriza despeza ba konstrusaun trosu estrada Dotik-Alas, iha Munisípiu Manufahi, ho extensaun/naruk 16,25 km no valór ne’ebé prevee dolar amerikanu millaun 15,396.
*****
Hafoin analiza pontu situasaun ba prosesu Reforma Jestaun Rekursus Umanus iha Administrasaun Públika, ne’ebé aprezenta hosi Prezidente Komisaun Funsaun Públika, Agostinho Letêncio de Deus, Konsellu Ministru deside hodi aprova suspensaun temporária ba rekrutamentu funsionárius públiku foun, ho objetivu atu garante jestaun rekursus umanus Estadu nian ne’ebé efisiente no sustentável liután.
Medida ne'e halo hanesan parte husi preparasaun ba propostas estruturais ne'ebé lidera hosi Grupu Traballu ba Reforma Jestaun Rekursus Umanus iha Administrasaun Públika, ne'ebé inklui, entre komponente seluk, define númeru ideál hosi forsa traballu, kria paradigma foun ida ba sistema karreira iha Administrasaun Públika.
Suspensaun ne’ebé daudaun ne’e aprova, aplika ba prosesu ingresu funsionárius públiku foun, maibé la inklui prosesu selesaun tuir méritu ba kargu diresaun no xefia no funsionáriu sira ne’ebé hala’o funsaun ho karakter espesiál, inklui rekrutamentu ba Ajentes Administrasaun Públika. Hanesan prioridade, Instituisaun sira tenke adota mekanizmus mobilidade interna hodi hatán ba nesesidades pesoál nian, liuhusi serbisu hamutuk ho Komisaun Funsaun Públika.
Medida ida-ne’e sei mantein durante períodu ne’ebé nesesáriu hodi analiza dimensaun ideál Funsaun Públika nian no hodi aprezenta paradigma foun ida ba sistema karreira iha Administrasaun Públika.
*****
Ministra Edukasaun, Dulce de Jesus Soares, halo aprezentasaun kona-ba propostas alterasaun ba projetu Lei Bazes Edukasaun foun, ne’ebé elabora husi Komisaun G Parlamentu Nasionál.
Revizaun ba enkuadramentu legál setór ne’e ho objetivu atu garante koerénsia normativa ne’ebé boot liu, tuir diploma sira ne’ebé aprova ona, ne’ebé regula nível oioin ensinu nian. Objetivu prinsipál sira inklui promove edukasaun inkluziva no ekuitativa, valoriza formasaun no progresaun ba karreira dosente, adapta lejizlasaun ho realidade lokál no hametin kompromisu Estadu nian ba edukasaun ne’ebé iha kualidade ba ema hotu. Inklui mós atualizasaun ba terminolojia ne'ebé daudaun la uza, atu bele asegura aliñamentu ho preseitu pedagójiku modernu sira ne'ebé konsagra ona iha lejizlasaun atuál.
*****
Vise-Ministra ba Asuntu ASEAN, Milena Maria da Costa Rangel, halo aprezentasaun ba Konsellu Ministrus kona-ba pontu situasaun prosesu adezaun Timor-Leste nian nu’udar membru plenu Asosiasaun Nasoins Sudeste Aziátiku (ASEAN).
*****
Ikus liu, Konsellu Ministrus delibera ona hodi aprova konseitu ba projetu Aeroportu Internasionál Prezidente Nicolau Lobato foun. REMATA