Sorumutu estraordináriu Konsellu Ministru nian iha loron 7 fulan-Outubru tinan 2013

Prezidénsia Konsellu Ministrus

V Governu Konstitusionál

..............................................................................................................................

Díli, Loron 7 Fulan-Outubru Tinan 2013

Komunikadu Imprensa

Sorumutu estraordináriu Konsellu Ministru nian iha loron 7 fulan-Outubru tinan 2013

Governu hala’o sorumutu estraordináriu iha Segunda-feira ne’e loron 07 fulan Outubru tinan 2013, iha sala sorumutu Konsellu Ministru nian, iha Palásiu Governu, Dili no aprova ona:

1. Rezolusaun Governu nian ne’ebé aprova prosedimentu Adjudikasaun projetu ba Kriasaun Kadastru Nasionál

Diploma ne’e autoriza Ministériu Justisa atubele husu, liuhusi konvite, proposta téknika no finanseira ida ba kriasaun Kadastru Nasionál Timor-Leste nian, tuir kadernu enkargu nian sira ne’ebé dezenvolve ona ba efeitu ida ne’e.

Dezenvolvimentu Kadastru Nasionál nian – ne’ebé inklui levantamentu no mapeamentu kadastrál teritóriu nian, kria baze dedadus informátika kadastru nian no kriasaun sistema avaliasaun patrimoniál ba efeitu fiskál sira – asume relevánsia estratéjika ida ba seguransa nasionál, tanba halo servisu ho infromasaun rezervada. Projetu ne’e asume, mós, relevánsia ida ne’ebé importante tebes ba dezenvolvimentu ekonómiku no sosiál nasaun nian, tanba depende ba servisu atribuisaun títulu sira kona-ba propriedade iha Timor-Leste ne’ebé mak sei permite hodi planeia no dezenvolve setór importante sira ba ekonomia, hanesan setór agríkola no industriál, nune’e mós hanesan planeia projetu nasionál boot sira hanesan Baze Lojístika Suai nian, Aeroportu Internasionál, Portu Internasionál no seluk tan.

2. Rezolusaun Governu nian ne’ebé aprova prosedimentu adjudikasaun kona-ba Prestasaun Servisu husi Planu Diretór ida ba Dezeñu no Dezeñu detalladu kona-ba Institutu politékniku tolu no Akademia Peska no Estudu Mariñu nian ida

Prioridade ida husi prioridade sira husi Programa Governu Konstitusionál V  nian ba Ensinu Superiór maka harii institutu politékniku no Akademia Peska no Estudu Mariñu nian ida durante nia mandatu.

Haree ba importánsia atu hatán tuir tempu ba dezenvolvimentu Ensinu Superiór Timor-Leste nian, no paresér ne’ebé favoravel husi Komisaun Nasionál Aprovizionamentu nian, Ministériu Edukasaun tau ona iha programa, iha tinan fiskál ida ne’e, atu hahú servisu elaborasaun nian sira kona-ba Planu Diretór, Pra-Dezeñu no DeZeñu Detalladu kona-ba projetu hirak ne’e atubele hetan servisu ida ne’ebé ho kualidade ne’ebé garante konstrusaun infra-estrutura sira ne’e.

3. Rezolusaun Governu nian ne’ebé hili Deputada Carmelita Moniz atubele ezerse funsaun hanesan vogál suplente iha Konsellu Superiór Majistratura Judisiál nian

Konsellu Ministru deside hili Deputada Carmelita Caetano Moniz atubele ezerse funsaun hanesan vogál suplente iha Konsellu Superiór Majistratura Judisiál nian.

Fó-hanoin fali katak Governu hili ona membru efetivu Konsellu ne’e nian, tuir Lei ne’ebé define kona-ba Estatutu Majistradu Judisiál nian, ne’ebé fó ba Governu direitu ida atubele nomea membru efetivu ida no suplente ida.

4. Sumáriu husi Relatóriu Daruak Konvensaun kona-ba Direitu Labarik nian iha Timor-Leste

Iha sekuénsia husi adezaun Timor-Leste nian ba Konvensaun kona-ba Direitu Labarik nian no ba Protokolu Fakultativu ba Konvensaun kona-ba Direitu Labarik nian kona-ba fa’an labarik, prostituisaun infantíl no pornografia infantíl, Konsellu Ministru aprova relatóriu ne’ebé konsolida ona – kona-ba relatóriu periódiku daruak no datoluk – ne’ebé Ministériu Justisa aprezenta ona.

Dokumentu ne’e kontempla área sira ne’ebé importante liu iha ne’ebé asaun Estadu nian presiza tebetebes atubele proteje direitu labarik sira nian no dalan oinsá Estadu no organizasaun internasionál sira kumpre Konvensaun ne’e.

Prosesu hakerek relatóriu nian Komité Koordenasaun nian ne’ebé Ministériu Justisa nomeia maka koordena, no hetan apoiu hosi pontu fokál sanulu-resin-haat no ministériu no instituisaun sira seluk ne’ebé envolve iha implementasaun Konvensaun ne’e nian. UNICEF fó apoiu tékniku ba preparasaun no redasaun relatóriu ne’e nian, nune’e mós ho Komisaun Nasionál Direitu Labarik nian hala’o konsulta ho labarik sira iha nivel nasionál no distritu sira.

5. Situasaun veíkulu importadu liu ona tinan-lima ne’ebé hein hela dezalfandegamentu iha Portu Dili nian

Portu Dili iha veíkulu 80 resin ne’ebé sira prende ona, ne’ebé Alfándega sira, tanba nesesidade ba fatin, propoin atu lori ba leilaun. Konsellu Ministru aprova atu hala’o leilaun ne’e ne’ebé ninia reseita sei fila ba Estadu.

Konsellu Ministru analiza mós:

1. Relatóriu Ezekusaun Projetu sira Fundu Infra-estrutura nian

Ministériu Obras Públika aprezenta ona ba  Konsellu Ministru relatóriu kona-ba ezekusaun Projetu sira Fundu Infra-estrutura nian, no fó detallu kona-ba projetu sira-ne’ebé remata ona no sira-ne’ebé maka sei halo hela no persentajen ezekusaun nian husi projetu hirak ne’e la’o hela ne’e.

   Ba leten