Governu entrega Proposta Orsamentu Jerál Estadu tinan 2012 ba Parlamentu Nasionál

Ses. 30 setembru 2011, 17:33h
Entrega_OGE_PORTAL

José Luís Guterres ne’ebé ezerse kargu Primeiru-Ministru nian no Vise-Ministru Finansa, Rui Hanjam, entrega proposta Orsamentu Jerál Estadu nian (OJE) ba tinan 2012 iha loron 30 fulan Setembru ba Prezidente Parlamentu Nasionál, Fernando Lasama de Araújo.

Vise-Ministru Finansa hateten katak Proposta OJE ne’ebé aprezenta reflete implementasaun ba polítika sira kona-ba saúde, edukasaun no seguransa, ne’ebé tau iha Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu ba tinan 2030.

Nune’e dotasaun ba orsamentu hamutuk, millaun $1.763,4 dolar amerikanu, ne’ebé mak reprezenta aumentu ida relasiona ho tinan liubá. Aumentu iha kategoria oioin ne’ebé tenke hatama iha orsamentu ne’e tanba medida lubuk ida ne’ebé mak Governu entende katak tenke foti duni, tuir polítika hirak ne’ebé defini tiha ona.

Ba saláriu no vensimentu, medida prinsipál sira mak:
– Aumenta saláriu iha área edukasaun, tanba aumenta saláriu professor sira nian ho-millaun $2,6;
– Fortalesimentu ba setór edukasaun superiór ne’ebé liu husi orsamentu separadu UNTL nian ho millaun-$3,5;
– Transformasaun funsionáriu temporáriu ba funsionáriu permanente, ne’ebé reprezenta aumentu husi millaun $17,7 iha tinan 2011 ba millaun $23,2 iha tinan 2012;
–Implementasaun karreira espesiál Profisionál saúde nian ho–millaun $3,4.

Aumentu iha kategoria Bein no Servisu inklui:
– Kombustivel ba jeradór Ministériu infra-estrutura nian, inklui EDTL- millaun $87,0;
– Formasaun profisionál ba professor-millaun$2,4;
– Aumentu ba servisu  operasionál Ministériu Edukasaun husi millaun $2,8 iha tinan 2011, ba millaun $11 iha tinan 2012;
– Eleisaun sira ba tinan oin-millaun $14,5;
– Selebrasaun sira ba Loron Nasionál (tinan 100 ba Batalla Manufahi, tinan 500 ba portugés sira to’o iha ne’e no tinan 10 ba Restaurasaun independénsia)-millaun $4.

Iha kategoria transferénsia nian, valór sa’e tanba:
– Selu osan ba veteranu sira husi Ministériu Solidariedade Sosiál - $ millaun 69,9;
– Selu osan ba ferik-katuas ho idade tinan 60 ba leten no sira ne’ebé la iha kapasidade atu halo servisu - $ millaun 32,1. Medida ida ne’e sei fó benefísiu ba sidadaun hamutuk rihun 89;
–Verba ne’ebé aloka ba Programa Dezenvolvimentu Lokál Ministériu Administrasaun Estatál – millaun 6,3;
– Kria servisu iha zona rurál sira, ne’ebé Sekretaria Estadu Formasaun Profisionál no Empregu mak responsabiliza - $ millaun 20;

Medida prinsipál sira iha kategoria Kapitál menór nian mak hanesan tuir mai ne’e:
– Sosa kareta multifunsionál ba Sentru Saude nian sira ho valór $ millaun 1,4 no sosa ekipamentu médiku no ospitál nian hamutuk $ millaun 0,5;

Medida prinsipál sira  kona-ba aumentu iha kategoria Kapitál Dezenvolvimentu nian mak hanesan:
– Fundu infraestrutura nian ho valór $ millaun 779,2 (ne’ebé prevee $ millaun 33,1 husi endividamentu públiku nian tuir aprovasaun Lei ne’ebé regula Rejimentu Dívida Públika);
– Kontinuasaun Programa Dezenvolvimentu Desentralizadu I no II - $ millaun 44;
– Kapitalizasaun ba Kompañia Investimentu Timor-Leste nian – $ millaun 200.

Fernando La Sama de Araújo aproveita atu hatudu katak loron 15 fulan Outubru nian sai hanesan data ne’ebé prevista ona atu diploma baixa ba Komisaun sira, no Komisaun sira bele konvoka Ministériu no Sekretaria Estadu sira ne’ebé hatene di’ak atu halo esplikasaun kona-ba Orsamentu.

Diskusaun iha Plenária sei hahú iha loron 3 fulan Novembru no sei hotu iha loron 25 fulan Novembru duni.

   Ba leten