Sorumutu Konsellu Ministru loron 22 fulan Juñu 2011

IV GOVERNU KONSTITUSIONÁL

SEKRETARIA ESTADU KONSELLU MINISTRU

.............................................................................................................................................

KOMUNIKADU BA IMPRENZA

Sorumutu Konsellu Ministru loron 22 fulan Juñu 2011

Konsellu Ministru hala’o  sorumutu iha kuarta-feira semana ne’e, loron 22, fulan Juñu 2011, iha Sala Sorumutu Konsellu Ministru nian, iha Palásiu Governu, iha Díli, no aprova:

1. Dekretu ne’ebé aprova Regulamentu Hasa’e Bandeira Nasionál iha Loron Boot sira

Funsionáriu públiku sira iha tanresponsabilidade ida ne’ebé mak refere ba respeitu tanba Símbolu Nasionál sira, liu-liu ba Inu  Nasionál no Bandeira Nasionál. Tanba ne’e dunik, mak importante atu halo regulamentu hodi uza Símbolu iha instituisaun hotu Estadu nian, tuir prosedimentu  protokolár ne’ebé prevee tiha ona iha diploma ida ne’e, iha loron boot, hanesan: Loron Falintil-FDTL, ne’ebé mak selebra iha loron 1 fulan Fevereiru; loron PNTL, selebra iha 27 fulan Marsu; no Loron Forsa Armada Libertasaun Nasionál Timor-Leste (FALINTIL), ne’ebé mak selebra  iha 20 Agostu. Bandeira  Nasionál ne’e mós sei hasa’e iha instituisaun hotu Estadu nian, inklui estabelesimentu ensinu ,iha primeira segunda-feira iha kada fulan, tuir ho prosedimentutu hirak protokolár nian.

2. Rezolusaun Governu kona-ba Prosedimentu Integrasaun Transitória husi Ajente  Kontratadu sira ba Termu Sertu ba Exersísiu Dosénsia iha Sistema Edukasaun  no  Ensinu Pré-Eskolar, Báziku no Sekundáriu Timor-Leste nian ba Estatutu Funsionáriu Públiku  Rejime Jerál Karreira Administrasaun  Públika nian

Diploma ida ne’e nia objetivu atu fó estatutu ba Funsionáriu Públiku, ba ajente sira hotu  Administrasaun Públika Timor-Leste nian, ba kontratadu sira tuir termu sertu, no ne’ebé exerse  funsaun  dosénsia iha sistema edukasaun pré-eskolar no ensinu básiku no sekundáriu.

3. Dekretu-Lei  ne’ebé  estabelese  Rejime  Kontrolu  Presu  husi  Governu

Difine ona forma intervensaun husi Administrasaun  Públika iha  formasaun presus sira nian, ho  objetivu atu regula presu ba bens no servisu ne’ebé konsideradu fundamentál ba moris di’ak populasaun nian. Difini mós medida ba kriminalizasaun ne’ebé monopoliza bens no halo espekulasaun ba presu sira.

Diploma ida ne’e mós kontribui atu hodi’a justisa sosiál no ekonómika  familia  nian, liu husi prátika  presu  justu.

Nune’e, estabelese tipu oin-oin hodi halo kontrolu ba presu ne’ebé pratika iha merkadu. Modalidade hirak ne’e bele sai hanesan: halo fixasaun ba presu máximu; fixasaun marjen komersializasaun máxima; presu kontratadu ho setór komersiál ,no servisu no presu ne’ebé mak vijiadu.

4. Dekretu-Lei ne’ebé aprova Regulamentu Indústria no Komersializasaun Aihaha

Maske vigora tiha ona diploma ne’ebé hodi regula seguransa aihahan, restaurante no bee iha botir, iha  mós  falla  ida  iha  regulamentasaun ba atividade sira seluk ne’ebé  mai kedas husi produsaun induatriál  ka obra, transporte no komersializasaun, nune’e mós fornesimentu refeisaun sira ba  públiku  husi  empreza  sira  seluk  ne’ebé  la’os  sai  nu’udar  restaurante.

Tanba importante tebes atu  reforsa liután protesaun no hametin grau konfiansa ba konsumidór sira, mak adopta regra jerál ne’ebé tenke sujeita ba jéneru aihahan iha faze hotu: preparasaun,transformasaun,fabrikasaun ka obra, embalajen,armazenajem,distribuisaun, manuzeamentu no fa’an ka kolokasaun ba dispozisaun konsumidór nian, nune’e mós modalidade sira hodi verifika katak kumpri dunik norma hirak ne’e.

5. Rezolusaun Governu nian ne’ebé aprova Atribuisaun Subsídiu Úniku ida

Konsellu Ministru, tuir lala’ok solidaredade no fraternidade nian ( Prinsípiu fundamentál ne’ebé hakerek iha konstituisaun Timor-Leste nian) aprova ona atribuisaun subsídiu úniku ida ba militár indonézia ida liu hosi apoiu ba luta Libertasaun Povu Timor oan ninian, durante okupasaun estranjeiru iha territóriu. Apoiu ne’e mak halo nia hetan prizaun, submete ba iha tortura ne’ebé mak halo nia hetan kondisaun fízika ne’ebé labele kura.

6. Rezolusaun Governu nian ne’bé mak aprova Polítika Telekomunikasaun sira nian

Setór telekomunikasaun nian, ne’ebé regula iha tinan 2003, determina fó servisu públiku telekomunikasaun nian ba operadór úniku ida iha rejime eskluzividade, durante períodu ida limitadu, ho objetivu hodi garante regulasaun no supervizaun ne’ebé própriu ba setór ne’e. Iha aspetu ida ne’e mak promove estabelesimentu Autoridade Reguladora Komunikasaun ida (ARKOM).

Maske nune’e, IV Governu Konstitusionál hakarak halo polítika foun ida ba telekomunikasaun sira, ne’ebé haree liu ba aspetu rua: halo di’ak liután efisiénsia  iha ámbitu asaun nian ba reguladór nasionál telekomunikasaun sira no tetu vantájen konkorénsia iha setór telekomunikasaun nian.

Konsellu Ministru analiza mós:

1. Aprezentasaun Relatóriu Anuál ba komisaun Anti-Korupsaun

Komisaun Anti–Korupsaun aprezenta ona nia relatóriu atividade anuál ba Konsellu Ministru,  nune’e mós proposta sira hodi hala’o nia atividade sira iha tempu oin mai, mak hanesan ba nível formasaun ninia investigadór sira no integrasaun iha instituisaun internasionál sira liu-liu iha kombate ba korupsaun.

2. Aprezentasaun Komisaun Funsaun Públika nian kona-ba Situasaun Konversaun Funsionáriu Kontratadu sira ba Permanente

Komisaun Funsaun Públika aprezenta ona pontu situasaun ba Konsellu Ministru, kona-ba, prosesu konversaun Funsionáriu Kontratadu sira ba Permanente to’o ona iha ne’ebé.

Husi funsionáriu 7040 ne’ebé envolve iha prosesu konversaun ne’e ( la inklui kontratadu sira husi Ministériu Edukasaun nian) funsionáriu 5910 hetan ona aprovasaun ba no sira seluk iha prosesu avaliasaun.

3. “Bola Guling”

Problema ba prátika jogu “ Bola Guling” konsidera ona liu husi Konsellu Ministru nu’udar situasaun séria ida ba País ne’e, tan ne’e, deside ona katak sei ba hola medida konkreta hodi rezolve situasaun ne’e.

   Ba leten