Sorumutu Kosellu Ministrus loron 18 Novembru 2010

GOVERNU KONSTITUSIONÁL BA DA-IV

SEKRETARIA ESTADU KONSELLU MINISTRU

.............................................................................................................................................

KOMUNIKADU IMPRENSA

Sorumutu Kosellu Ministrus loron 18 Novembru 2010

Konsellu Ministrus hasoru malun iha K inta, loron 18 Novembru 2010, iha ninia Sala-reuniaun, iha Palásiu Governu, iha Díli, no aprova tiha ona:

1. Dekretu-Lei ne’ebé aprova Orgánika Ministériu Infra-Estruturas nian

Diploma ida ne’e define estrutura organizasionál Ministériu Infra-Estruturas nian no kompeténsia no atribuisaun hirak hosi ninia servisu no organizmu ida-idak.

Aktividade Ministériu Infra-Estruturas nian kobre konjuntu ida luan tebes hosi area intervensaun publika nian sira iha domíniu hirak ho natureza esensiál: abitasaun, obras públikas, transporte no meiu komunikasaun, telekomunikasaun, elektrisidade, bee  saneamentu báziku iha país tomak, no mos atu salienta relasaun hirak kontratuál ho konstrutór no konsultór hirak rezulta hosi aprovizionamentu públiku.

Haree katak infra-estrutura sira okupa fatin ida relevante iha kuadru dezenvolvimentu ekonómiku Timor-Leste nian, mak Governu hanoin determinante tebes atu Ministériu Infra-Estruturas bele hetan estrutura organizasaun no funsionamentu nian ida ne’ebé permite nia atu lori ba oin ninia atribuisaun sira hodi manan efisiénsia iha jestaun servisu no rekursu umanu hirak eziste. Ho ida ne’e, mak estrutura orgánika Ministériu Infra-Estruturas nian la’o tuir matris ida komún ne’ebé define tiha ona ba Ministériu hirak seluk, hodi proteje kualidade hirak espesífiku hosi Ministéiru ne’e, ne’ebé bele justifika opsaun hirak partikulár nian.

2. Pedidu Autorizasaun hosi Membru Governu nian sira atu auzente hosi País

Haree ba nesesidade atu halo sai diak liu tan planeamentu no ezekusaun ba funsaun hosi membru Governu nian sira, mak Konsellu Ministrus deside tiha ona katak, iha futuru, pedidu hirak hotu ne’ebé ofisiál hosi naran membru Governu nian ida atu auzente hosi país hodi hala’o ninia funsaun sira tenki iha justifikasaun ba iha órgaun koletivu. Bainhira hetan ona autorizasaun atu sai auzente mak membru Governu ne’e hafoin fila hikas hosi rai li’ur, tenki aprezenta ba Konsellu Ministrus, relatoriu badak ida kona-ba rezultadu hosi ninia dezlokasaun ne’e.

3. Investigasaun Marítimu kona-ba LNG (gás naturál) Timor-Leste nian iha Beaço

Hafoin desizaun ne’ebé hola iha reuniaun anteriór (iha loron 10 Novembru) atu konkretiza baze lojisitka apoiu nian ba esplorasaun mina-rai nian iha kosta súl país ne’e nian, mak Konsellu Ministrus fo ba iha empreza TokeEGS Joint Venture, ne’ebé hetan rezultadu diak liu iha konkursu publiku internasionál nian ne’ebé hala’o ba efeitu ida ne’e,  atu nia halo estudu ida detalladu kona-ba kondisaun tasi nian iha Beaço ba LNG.

Konsellu Ministrus mos analiza tiha ona:

1. Tranzisaun UNMIT nian

Konsellu Ministrus simu responsavel sira hosi UNMIT, inklui Reprezentante Espesiál hosi Sekretáriu-Jerál Nasoens Unidas nian, Ameerah Haq, atu bele rona planu hirak kona-ba organizasaun atu Misaun Organizasaun Nasoens Unidas nian iha Timor-Leste (UNMIT – United Nations Mission in Timor-Leste) husik país ne’e, ne’ebé tama tiha ona ba programa ba tinan 2011 no  2012, hodi haree mos eleisaun ba 2012. Tranzisaun responsabilidade hirak ne’ebé UNMIT sei kaer hodi ba fali autoridade nasionál nian sira tenki liu hosi planeamentu, organizasaun no koordenasaun entre parte rua ne’e – ONU no Governu Repúblika Demokrátika Timor-Leste – atu retirada ida ne’e bele prosesa tuir estrutura hodi bele hamenus efeitu hirak posivel ne’ebé bele mosu hosi retirada ida ne’e, ne’ebé mak atu hala’o iha durante tinan rua oin  mai. Ho ida ne’e mak Konsellu Ministrus deside tiha ona atu estabelese pontu hirak sentrál (la’ós deit hosi UNMIT, maibé mos Governu) atu harí Komité Diretivu nian ida ne’ebé mak atu planeia no dezenvolve tranzisaun ne’e.

2. Proposta Lei Orgánika ba Kámara Kontas Tribunál Superiór Administrativu, Fiskal no Kontas nian

Instituisaun Superiór hirak hosi Kontrolu nian promove transparénsia kona-ba konta públiku nian sira, hodi sira mak asegura mos responsabilizasaun ba hala’o prestasaun kontas nian sira. Iha kontestu ida ne’e mak elabora tiha ona proposta Lei ida ne’e, ne’ebé hakarak harí Kámara Kontas Tribunál Superiór Administrativu, Fiskal no Kontas, hafoin mosu Planu Estratéjiku ba Setór Justisa 2011-2030, ne’ebé aprova tiha ona iha tinan ida ne’e hosi Konsellu Koordenasaun Justisa nian no hosi Konsellu Ministrus.

Enkuantu la harí Tribunál ida ne’e, mak podér hotu-hotu ne’ebé mak nia simu hosi Konstituisaun sei hala’o  hosi Instánsia Judisiál Másima organizasaun judisiária ne’ebé eziste iha Timor-Leste, ne’e katak, Tribunál Rekursu. Tandeit enkuadramentu konstitusionál ida ne’e mak Tribunál Rekursu mak iha kompeténsia atu akomoda iha ninia isin-lolon Kámara Kontas Tribunál Superiór Administrativu, Fiskal no Kontas, to’o harí Tribunál Superiór.

3. Situasaun Estudante sira nian iha Jogyakarta, Indonésia

Konsellu Ministrus halo tiha ona avaliasaun ba evolusaun situasaun estudante timor oan sira nian iha Jogyakarta, Indonésia, hodi hasai konkluzaun katak perigu ne’e sai menus tiha ona. Maski nune’e, haree ba posibilidade atu  mosu erupsaun hirak foun hosi vulkaun Krakatau, Merapi no Bromo ne’e, mak Governu deside tiha ona atu harí mekanizmu ida kpona-ba prevensaun interministeriál (hodi envolve Ministériu Negósiu Estranjeiru, Ministériu Saúde no Ministériu Edukasaun) katak, ho kooperasaun ho autoridade indonésia sira no estudante sira, atu bele aktua, iha futuru, tuir situasaun iha terenu.

4. Aprezentasaun ba Proposta Alterasaun ba Lei Eleitorál ba Parlamento Nasionál

Projektu ida ne’e ba Alterasaun ba Lei n.º 6 / 2006, hakarak modifika kestaun hirak prosedimentál atu bele hadia lei, hodi haree mos eleisaun hirak parlamentár nian ne’eb’e hala’o iha tinan 2012, hanesan sistematizasaun prosesu kandidatura ba elaisaun sira.

5. Aprezentasaun Proposta Alterasaun ba Lei Órgaun Administrasaun Eleitorál nian

Objetivu hosi proposta kona-ba Alterasaun ba dauluk proposta ida ne’e nian hosi Lei n.º 5 / 2006 mak atu ajusta situasaun atual hosi órgaun administrasaun eleitorál nian sira ba iha realidade timor nian. Nesesidade ajuste nian ida ne’e mosu hosi espetiénsia ne’ebé mak hetan hosi eleisaun hirak hala’o to’o oras ne’e iha país ne’e.

   Ba leten