Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 6 fulan-fevereiru tinan 2024

Prezidénsia Konsellu Ministrus

  Portavós Governu Timor-Leste
IX Governu Konstitusionál

...........................................................................................................................

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 6 fulan-fevereiru tinan 2024

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, Dili no, aprova ona projetu Rezolusaun Governu nian ne’ebé aprezenta husi Primeiru-Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão, hodi nomeia Jorge Alves nu’udár Diretór Ezekutivu Arkivu no Muzeu Rezisténsia Timorense (AMRT), IP.

Desizaun ida-ne'e mosu hafoin termina iha fulan-outubru liubá, mandatu ba membru atuál sira Diresaun nian, inklui Diretór Ezekutivu anteriór "Hamar" Antoninho Baptista. Maske "Hamar" Antoninho Baptista hala’o papél importante ida hodi kria no jere AMRT, Governu fiar katak daudaun ne’e maka tempu ne’ebé apropriadu atu hahú faze foun ida, introdús perspetiva inovadora ho lideransa Jorge Alves nian, veteranu no antigu kombatente Rezisténsia, ne’ebé ninia perfíl, koñesimentu no esperiénsia kualifika nia hodi asume funsaun diresaun nian iha servisu públiku.

Governu mós hato’o ninia louvór no apresiasaun ba servisu ne'ebé "Hamar" Antoninho Baptista hala'o ona, durante tempu barak hala’o funsaun dirijente iha AMRT.

*****

Konsellu Ministrus aprova mós projetu Dekretu-Lei, ne'ebé aprezenta husi Ministru Obras Públikas, Samuel Marçal, ne'ebé ho objetivu atu estabelese rejime estraordináriu ba adjudikasaun kontratu públiku sira iha obra sira ne'ebé hahú tiha ona maibé laiha formalizasaun kontratu.

Inisiativa ida-ne'e mosu hanesan rezultadu husi identifikasaun ba projetu hamutuk 44 ne'ebé ninia kontratu ezekusaun ba obras públikas seidauk iha formalizasaun, maske hetan ona aprovasaun husi Konsellu Administrasaun Fundu Infraestrutura (KAFI) iha tinan 2017. Hafoin deliberasaun KAFI nian, no maske seidauk iha formalizasaun, implementasaun ba projetu 44 balun ne'e hahú la’o ona.

Haree ba espetativa posivel ne'ebé kria ba emprezáriu sira ne'ebé hahú ona servisu, no ho objetivu ba boa-fé, justisa, proporsionalidade, no protesaun tesidu emprezariál nasionál nian, Governu forma ona grupu traballu ida atu regulariza situasaun ida-ne'e.

Aleinde análize ba obra sira ne'ebé hahú ona ho efetivu iha ámbitu projetu 44 ne’e, grupu traballu ne’e identifika mós kazu seluk ne'ebé obras hahú ona maibé seidauk iha formalizasaun kontratu ho loloos, no inklui iha lista projetu sira ne’ebé inklui iha diploma ida-ne’e, liuliu projetu lima iha área distribuisaun enerjia elétrika nian.

Ho projetu Dekretu-Lei ida-ne'e, sei estabelese rejime estraordináriu ida ba adjudikasaun kontratu públiku atu konklui obras públikas ne'ebé hahú tiha ona, laiha formalizasaun antes husi kualkér kontratu públiku. Valór referénsia ne'ebé sei uza sei korresponde ba presu unitáriu ne’ebé estabelese liuhusi avaliasaun Ajénsia Dezenvolvimentu Nasionál IP (ADN) nian, hodi reflete ba valór merkadu ne'ebé aplikavel ba servisu tipu ida-ne'e. Konsellu Ministrus mak iha kompeténsia atu aprova despeza kona-ba kontratu ezekusaun ba obras tuir relatóriu ne'ebé prepara husi ADN.

Sei inklui ho diploma ida-ne’e ba projetus ne’ebé iha ona grau ezekusaun, hafoin avaliasaun ba kualidade no valór husi ADN ne’e rasik. Prosesu avaliasaun ne’e envolve etapa sira hanesan avaliasaun ba kualidade projetu, serbisus ne’ebé halo husi empreteiru sira, elabora relatóriu no submete ba CAFI hodi hetan aprovasaun.

Presiza konsidera katak, diploma ida ne’e aplika deit ba projetus ne’ebé hahú tiha ona, no hatuur ona iha tabela ne’ebé aneksa iha diploma ida ne’e.

*****

Konsellu Ministrus aprova ona projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Vise-Primeiru Ministru, Ministru Koordenadór Asuntus Sosiais no Ministru Dezenvolvimentu Rurál no Abitasaun Komunitária, Mariano Assanami Sabino, hodi kria Gabinete Apoiu ba Sosiedade Sivil (GASC).

GASC sei troka Servisu Apoiu ba Sosiedade Sivíl no Auditoria Sosiál, ho hanoin katak durante vijénsia Dekretu-Lei n. 25/2021 nian, ne’ebé define ona ninia natureza no organizasaun, iha nesesidade atu ajusta diploma ne’e relasiona ho ninia funsionamentu, klarifika sé maka benefisiáriu husi apoiu hirak ne’e no hodi halo alterasaun balun iha nivel organizasaun interna servisu nian. Presiza haree mós katak maske Servisu Apoiu ba Sosiedade Sivíl no Auditoria Sosiál hetan autonomia administrativa no finanseira no, iha tempu hanesan, hakru’uk ba iha podér sira diresaun Primeiru-Ministru nian, halo Servisu Apoiu ba Sosiedade Sivíl no Auditoria Sosiál, la tuir saida maka ita hotu hein, ladún lais no ninia kapasidade atu hatán ba solisitasaun sira ne’ebé dirije ba sira, menus.

Diploma ida-ne’e, hakarak mós, atu konsentra iha diploma únika ida apoiu nian ne’ebé Estadu fó ba organizasaun oioin sosiedade sivíl nian, inklui Konferénsia Episkopál Timorense, ne’ebé apoiu ne’ebé simu uluk latama iha ámbitu programa ida-ne’e nian.

GASC nu’udar servisu públiku sentrál Administrasaun Direta Estadu nian, ne’ebé iha autonomia administrativa, iha diresaun no supervizaun Ministru Koordenadór Asuntus Sosiais ninia okos, ne’ebé responsavel hodi fó apoiu tékniku no administrativu ba Ministru Koordenadór Assuntus Sosiais ne’ebé hala’o kna’ar hodi tulun Primeiru-Ministru iha koordenasaun ba ezekusaun Polítika ba áreas governasaun sosiál kona-ba fortalesimentu instituisional no apoiu ba organizasaun sosiedade sivíl. Husi ninia atribuisaun sira inklui aprova revizaun ba programa apoiu ba organizasaun sosiedade sivíl, autoriza despezas no subvensaun públikas, nune’e mós koordena hodi ezekuta polítikas ba fortalesimentu instituisionál no apoiu ba organizasaun sosiedade sivíl. GASC sei dirije husi Koordenadór ida no sei hetan tulun husi Adjuntu Koordenadór ida. REMATA

   Ba leten