Governu IX Aprezenta Relatóriu kona-ba loron 120 dahuluk husi ninia mandatu

Kua. 20 dezembru 2023, 14:53h
Captura de ecrã 2023-12-20, às 14.38.07

Bainhira Governu Konstitusionál IX simu pose, iha loron 1 fulan-jullu tinan 2023, Primeiru-Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão, kompromete atu realiza inisiativa no medida lubun ida iha loron 120 dahuluk hodi korrije irregularidade sira no hahú halo implementasaun ba reforma estruturál ne’ebé importante tebetebes ba dezenvolvimentu sustentavel iha país ne’e. 357677529_646841507490728_7179952307752422816_n

Xanana Gusmão hateten mós katak Governu Konstitusionál IX iha vizaun atu alkansa “nasaun ida ne’ebé ninia sosiedade próspera no saudavel, instruida/matenek no kualifikada, inovadora no dinámika, ho asesu jerál ba beins no servisu esensiál sira, no iha ne’ebé produsaun no empregu iha setór produtivu hotu-hotu korresponde ba ekonomia ida ne’ebé emerjente.”

Loron 120 dahuluk hahú ho levantamentu abranjente ida kona-ba korresaun nesesária iha prosesu, sistema no metodolojia, inklui revizaun ba estrutura orgánika husi kada ministériu no estabelesimentu objetivu ba tinan lima oinmai.

Kompromisus1B8C9948

Atu responde ba espetativa povu no sosiedade timoroan nian, Governu Konstitusionál IX halo kompromisu 18 lubun ida, ba loron 120 dahuluk governasaun nian, iha ne’ebé importante liu maka hatuur filafali normalidade demokrátika, ho aprovasaun Programa Governu ba tinan lima, Lei Orgánika Governu, orgánika husi departamentu governamentál sira no orsamentu retifikativu tinan 2023 no hahú preparasaun Orsamentu Jerál Estadu nian ba tinan 2024. Konsellu Ministrus aprova ona proposta alterasaun ba Lei ne’ebé kria RAEOA no estabelese ZEESM, no mós ba Kualifikasaun Jurídiku-administrativa Illa Ataúru. Hahú mós reestruturasaun ba setór petróleu no rekursus minerais, ho alterasaun iha estatutu kona-ba entidade setór ne’e nian no nomeasaun ba responsavel foun sira.

Integra filafali polísia PNTL na’in-158, ne’ebé antes ne’e hetan reforma obrigatóriu, ne’ebé aprova husi Konsellu Ministrus. Servisu Nasionál Intelijénsia hahú ona ninia prosesu reestruturasaun, inklui nomeasaun ba Diretór-Jerál no Diretór-Jerál adjuntu foun. Ho aprovasaun ba orsamentu retifikativu tinan 2023, halo mós eliminasaun ba taxa impostu seletivu konsumu nian kona-ba masin-midar, no mós aumentu direitus aduaneirus kona-ba importasaun, hodi aplika filafali taxa anteriór ho 2,5%.

Kria Institutu Nasionál Farmásia no Produtu Médiku sira atu halo jestaun ba produtu farmaséutika no ekipamentu médiku, no halo levantamentu ba nesesidade medikamentu ne'ebé falta, liuhusi asina kontratu ho valór dolar amerikanu hamutuk millaun 5,9 ba ninia fornesimentu urjente. Hahú prosesu identifikasaun ba nesesidade hodi hadi'a programa merenda eskolár. Governu estabelese Konsellu Nasionál ba Ema ho Defisiénsia, hala’o auditoria ida ba Sentru Nasionál Reabilitasaun, ne'ebé rezulta ba ezonerasaun Diresaun instituisaun ida-ne'e nian no nomeasaun ba responsavel foun sira.

Halo identifikasaun no avaliasaun ba projetu no obra infraestrutura hotu-hotu ne'ebé la’o hela, atu bele halo korresaun no reestruturasaun ne’ebé loloos. Halo limpeza ba drenajen no normalizasaun ba ribeira (mota) iha Dili no aprova ona planu intervensaun nian, ho karakter urjénsia ba reabilitasaun no rekonstrusaun ba infraestrutura sira ne'ebé afeta husi kalamidade/katástrofe hosi loron 2 to'o 7 fulan-jullu tinan 2023. Governu forma ona ekipa servisu balun atu halo auditoria no halo análize legal ba instituisaun públika oioin no projetu boot sira husi Governu anteriór. Hahú ona inisiativa no reforma balun atu kontribui ba pás no seguransa ne'ebé presiza ba dezenvolvimentu nasionál no promove asaun sensibilizasaun no formasaun ba ajente PNTL sira atu promove valór integridade, profisionalizmu, no izensaun/imparsialidade polítika no partidária.

Kontinua ho Dezenvolvimentu Kapitál Sosiál 401841827_663259355986689_7578882299576452816_n

Kona-ba dezenvolvimentu kapitál sosiál, liuliu iha área edukasaun, entre inisiativa sira seluk, Governu IX hahú reestruturasaun ba kuadru pesoál iha setór edukativu. Identifika ona nesesidade atu hadi'a infraestrutura eskola sira, halo ona revizaun kurrikulár ba 3.º Siklu husi Ensinu Báziku no halo avaliasaun ida atu hadi'a nutrisaun iha eskola, nune’e mós halo análize ida ba Programa Eskola iha Uma. Iha ensinu superiór, kria ona Komisaun Koordenadora husi Universidade no Institutu Superiór sira, hadi'a mekanizmu jestaun ba instituisaun sira iha ensinu superior, no asina ona akordu ba dezenvolvimentu rekursus umanus no ba mestradu foun iha área Edukasaun. Iha ámbitu saúde nian, aleinde kria Institutu ida ne’ebé temi ona iha leten no akizisaun ba medikamentu sira, halo mós diagnóstiku situasionál kona-ba dezafiu prinsipál sira iha setór ida-ne'e.

Rejime jurídiku foun ida kona-ba asisténsia médika iha rai-li’ur hetan ona aprovasaun no hala’o ona atividade barak hodi kombate malnutrisaun. Kona-ba protesaun sosiál, asina ona akordu seguransa sosiál ida ho Portugál, halo ajustamentu ba Programa Bolsa da Mãe, hala’o ona atividade barak hodi promove direitu labarik nian. Hadi’a kondisaun moris ba ema defisiénsia sira no hadi’a atendimentu ba ferik-katuas sira. Valida ona rejistu daruak husi dadus veteranus tinan 2009 nian ba munisípiu sira hotu.

Kontinua ho Dezenvolvimentu Infraestruturas 365753680_138635439285087_4891704636575134784_n

Iha dezenvolvimentu infraestruturas, aleinde atividade sira ne’ebé temi ona kona-ba intervensaun sira iha infraestrutura ho karater urjente no manutensaun ba estrada sira, nune’e mós normalizasaun ba mota sira. Alkansa ona avansu sira iha prosesu konkluzaun ba konstrusaun no instalasaun ba kabu fibra ótika, hahú ona reforma setór eletrisidade, bee no saneamentu. Governu ne’e mós reforma sistema planeamentu husi setór ida-ne’e atu nune’e setór ida ne’e bele integra ho estabelesimentu  Unidade Planeamentu no Monitorizasaun no mós Unidade Inspesaun no Verifikasaun. Asina ona akordu ida ba projetu infraestrutura komunitária ba reziliénsia, aleinde atu permite hadi’a asesu hosi komunidade ba servisu esensiál sira sei promove mós kriasaun ba kampu serbisu.

Kontinua ho Dezenvolvimentu Ekonomia 391657121_177338745418552_8890179029761688192_n

Kona-ba dezenvolvimentu ekonomia, aleinde reforma no reestruturasaun institusionál ba setór petróleu no rekursus minerais ne’ebé molok ne’e diskute ona, iha área agrikultura, halo ona levantamentu nasionál hodi identifika potensiál sistema irrigasaun nian no diagnóstiku iha área sira ne’ebé kuda kafé, ho objetivu ba ninia expansaun (atu loke tan). Iha setór pekuária estabelese ona memorandu entendimentu ida hodi reforsa kontrolu ba gado (balada ain haat hodi konsume no utiliza ba atividade agríkola) no promove dezenvolvimentu sustentavel pekuária. Halo ona investimentu signifikativu sira ne’e iha setór peskas, inklui fahe ró no ekipamentus.  Governu ne’e mós adota ona medida hodi estabiliza folin foos, liuhosi estabelese akordu ho importadór sira no kria rezerva seguransa foos ho tonelada rihun 30.  Asina ona akordu bilaterál iha ámbitu komersiál no ekonómiku ho Xina no Indonézia no alkansa ona avansu importante sira iha negosiasaun ba adezaun Organizasaun Mundiál Komérsiu.

Asina ona mós akordu mobilidade no ba programa serbisu iha rai-li’ur ho Portugál no Brunei, nune’e mós diskusaun sira kona-ba habelar programa traballu sazonál ho Australia. Timor-Leste partisipa Expo China-ASEAN tinan 2023 no eventu sira hanesan Feira Empreendedorizmu Joven nian no Konkursu kona-ba Ideia Negósiu Inovadora hala’o ona iha país ne’e, hodi promove inovasaun no empregu. Tuir mai halo identifikasaun ba kooperativa sira no empreza mikro, ki’ik no média sira iha rai-laran tomak, no elabora planu estratéjiku ba ninia dezenvolvimentu. Asina mós Konvensaun kona-ba Biodiversidade aleinde Jurisdisaun Nasionál ba protesaun biodiversidade tasi nian.

Kontinua ho Konsolidasaun Governativa  DSC00188

Iha ámbitu konsolidasaun governativa nian, hahú implementasaun reforma ne’ebé abranjente ba jestaun finansas públikas, hodi hasa’e reseita, transparénsia no efisiénsia iha polítika fiskál no jestaun finanseira. Reforma ida-ne'e inklui hametin estratéjia fiskál, mobilizasaun rekursus, implementasaun orsamentu tuir programa, halo rasionalizasaun ba despeza públika no desentralizasaun finanseira. Ho aprovasaun Orsamentu Jerál Estadu Retifikativu ba tinan 2023, Governu halakon aumentu brutál ba impostu ne’ebé aprova hosi governu anterior.  Instala Unidade Planeamentu Integradu (UPI) no Unidade Investimentu Estratéjiku (UIE) ho nia objetivu atu hasa’e no promove dezenvolvimentu ekonómiku no sosiál iha Timor-Leste iha koordenasaun ho departamentu governu nian ne’ebé relevante. Governu hahú implementa polítika hodi hamenus institutu públiku sira ne'ebé kria hosi governu anteriór no hala'o atividade oioin ba fortalesimentu institusionál. Nomeia mós responsavel foun sira ba Komisaun Funsaun Públika, no mós Governadór foun Banku Sentrál nian.

Kontinua ho Governasaun Di’ak no Kombate Korrupsaun IMG_0142

Kona-ba governasaun di’ak no kombate korrupsaun, entre atividade oioin, inklui mós harii Servisu Administrativu Suku nian, hodi reforsa apoiu ba Suku no fó ajuda kustu ba lider komunitáriu sira, Programa Maundobra Postu Administrativu no Movimentu Hafoun Aldeia nian iha hela prosesu ba reestruturasaun atu hadi’a moris komunidade sira nian.

Hafoin halo identifikasaun ba dezafiu nasionál sira, hahú dezenvolvimentu Planu Estratéjiku Munisípiu sira nian. Asina ona memorandu ida ho Hunan, iha Xina, iha ámbitu ba desentralizasaun administrativa no iha hela preparasaun ba diploma normativu oioin atu tulun prosesu Governu lokál no desentralizasaun Governu nian tuir faze .

Balkaun Úniku, hanesan parte integrante husi desentralizasaun administrativa, hahú implementa ona Balkaun Úniku ne’e iha sede munisípiu sira. Aprova ona medida sira ba jestaun rezíduu sólidu urbanu . Hanesan temi tiha ona, alterasaun ba kualifikasaun jurídiku-administrativa hetan ona aprovasaun, no alterasaun ba RAEOA no ZEEMS hetan ona alterasaun legál. Hahú ona reforma lubuk ida iha setór justisa, liuhusi elaborasaun ba diploma estruturál lubuk ida, ne’ebé inklui revizaun ba estrutura orgánika Ministériu no Estatutu Guarda Prizionál nian, aleinde elabora Projetu Proposta Lei ba Protesaun Dadus Pesoál sira. Harii ona Grupu Traballu Internasionál ida atu koordena análize no propoin polítika sira, nune'e mós atu diskute kestaun sira hanesan na'in ba rai no prosesu dixiplinár sira. Iha tempu hanesan, kria hela programa bolsa estudu ida atu kompleta rekursus umanus ne’ebé sei falta iha setór ne'e. Konstituisaun ba Orden Advogadu sira nian iha hela faze avaliasaun, enkuantu foti ona medida sira atu regulariza propriedade Estadu nian. Kontinua fó nafatin formasaun ba ajente justisa sira no halo rekrutamentu ba kursu advogadu privadu. Kursu ba majistradu Ministériu Públiku no judisiál sira nian mós la'o hela, ho estájiu prátiku sira prevee ona katak hala’o iha Portugal. Governu aprova ona prosesu aprovizionamentu ba emisaun urjente pasaporte eletróniku, no kaderneta sira-ne'e hahú ona to'o iha nasaun ne'e. Elabora ona "PNTL ninia Estratéjia 2023-2030" ho forma atu garante melloramentu ba seguransa interna no asegura pás no estabilidade nasionál. Timor-Leste partisipa iha simeira no forum internasionál oin-oin iha nivel rejionál, ASEAN, G7+ no CPLP. Alkansa ona progresu iha prosesu finalizasaun fronteira ho Indonézia. Durante loron 120 dahuluk iha mandatu, Timor-Leste hetan vizita husi  dignatáriu altu estranjeiru oioin.

Durante períodu ida-ne'e, hosi loron 1 fulan-jullu to'o loron 28 fulan-outubru tinan 2023, governu konsentra ninia esforsu atu kria aliserse sira ne'ebé presiza atu harii nasaun ida ho prósperu, saudavel, instruida/matenek, kualifikadu, inovadór no dinámiku, ho foku atu asegura asesu ba sasán no servisu esensiál sira no hasa'e produsaun no empregu iha setór produtivu hotu-hotu. 

Klika iha ne'e hodi haree Relatóriu kona-ba loron 120 dahuluk husi ninia mandatu

   Ba leten