Loron 120 Kompromisus nian IX Governu Konstitusionál: Kompromisus no Reformas ba Futuru ida ne'ebé Prósperu

Prezidénsia Konsellu Ministrus

  Portavós Governu Timor-Leste
IX Governu Konstitusionál

...........................................................................................................................

Dili, loron 7 fulan-novembru tinan 2023

Komunikadu Imprensa

Loron 120 dahuluk Governu Konstitusionál IX Timor-Leste:

Kompromisu no Reforma sira ba Futuru ida Prósperu

Hafoin simu pose, iha loron 1 fulan-jullu tinan 2023, Governu Konstitusionál IX, ne’ebé lidera husi Primeiru-Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão, atu hatán ba espetativa sira povu no sosiedade timoroan nian, kompromete ona iha loron 120 dahuluk governasaun nian ho inisiativa no medida balu, hodi estabelese baze sira ba programa transformadór ida, ne’ebé kompromete hodi korrije irregularidades no implementa reforma estruturál hirak ne’ebé nesesáriu ba dezenvolvimentu sustentavel nasionál.

Iha diskursu simu pose nian, Primeiru-Ministru kompromete ona “hodi halo korresaun ne’ebé nesesáriu, halo barak no halo di’ak liu” no hateten mós katak “prátika governativa sei orienta husi prinsípius no governasaun di’ak, ho inkluzaun no iha prinsípiu katak ema hotu tenke hakru’uk ba Lei”.

Xanana Gusmão mós afirma katak Governu Konstitusionál IX iha vizaun atu alkansa “nasaun ida ne’ebé ninia sosiedade prósperu no saudável, matenek no kualifikada, inovadora no dinámika, ho asesu komún ba beins no servisus ne’ebé importante, iha ne’ebé, maka produsaun no empregu iha setór produtivu hotu-hotu, korresponde ba ekonomia emerjente.

Tanba ne’e, loron 120 dahuluk nian, marka ona levantementu ba korresaun sira ne’ebé nesesáriu ho forma tranversál, iha prosesu sistema no metodolojia nian, ne’ebé maka trava hela dezenolvimentu sutentável. Ida ne’e inklui preparasaun ba estrutura orgánika husi liña ministeriál idak-idak nian, define kuadru jurídiku-administrativu foun ida kona-ba polítika nasionál sira no definisaun ba objetivus no prioridades ba tinan lima oin mai.

Nune’e, iha loron 120 dahuluk mandatu nian, husi loron 1 fulan-jullu to’o loron 28 fulan-outubru tinan 2023, Governu dedika-an hodi:

1. Hatuur filafali normalidade demokrátika liuhusi Parlamentu lejítimu no Governu legál, atu aprova Programa Governu ba tinan 5 nian, aprova Orsamentu Retifikativu ba tinan 2023 no atu aprova Orsamentu Jerál Estadu ba tinan 2024. Halo mós esforsu sira hotu hodi revoga (hasai) lejizlasaun no regulamentasaun sira-hotu ne’ebé presiza atu konsolida Estadu ne’e. 

Governu Konstitusionál IX define ona ninia polítika públika prinsipál sira iha Programa Governu nian, ne’ebé hetan votu konfiansa unánime husi Parlamentu Nasionál. Programa Governu ne’e bazeia ba kompromisu ne’ebé firme no determinadu hodi kumpre ajenda dezenvolvimentu ida ba Nasaun no konsubstansia iha área prinsipál 6: reafirmasaun Estadu Direitu Demokrátiku, dezenvolvimentu kapitál sosiál, dezenvolvimentu infraestruturas, dezenvolvimentu ekonomia, konsolidasaun governativa, governasaun di’ak no kombate korrupsaun.

Durante períodu ida ne’e, Orsamentu Jerál Estadu (OJE) Retifikativu ba tinan 2023 mós prepara ona husi Governu no aprova ona husi Parlamentu Nasionál. Orsamentu ida ne’e aloka dotasaun dolar amerikanu millaun 439,06 ba asuntus ekonómikus, dolar amerikanu millaun 24,9 ba abitasaun no infraestruturas koletivas, dolar amerikanu millaun 94,41 ba saúde, dolar amerikanu millaun 136.97 ba edukasaun no dolar amerikanu millaun 253,39 ba protesaun sosiál.

Iha fulan dahuluk mandatu ne’e nian, aprova no promulga ona lei orgánika Governu IX nian, ne’ebé refleta la’ós de’it ba ninia estrutura reál, maibé mós filozofia Governu foun nian ho  foku ne’ebé boot liu, liuliu ba prestasaun servisu báziku ba sidadaun sira nian, maibé la’ós de’it iha saúde no edukasaun, dezenvolve metodolojia no operasionalidade administrasaun no jestaun, nune’e mós ba implementasaun Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu.

Hahú mós preparasaun ba Orsamentu Jerál Estadu tinan 2024, ho aprovasaun montante totál despeza ne’ebé iha relasaun ho títulu orsamentál, ho valór globál ne’ebé prevee husi dolar amerikanu millaun rihun  1,6. Montante ida ne’e, refleta redusaun ida husi 18%, ekivale ba dolar amerikanu millaun 360, kompara ho OJE 2023 nian. Estimativa ba Orsamentu ida ne’e, daudaun ne’e Komité Revizaun Polítiku halo hela análize, nune’e projetu Proposta Lei OJE 2024 bele hetan aprovasaun husi Konsellu Ministrus iha loron 14 fulan-novembru tinan 2023, no sei entrega ba Parlamentu Nasionál iha loron 24 fulan-novembru.

2. Revoga Lei n. 3/2014, ne’ebé kria RAEOA no ZEEMS, atu nune’e Autoridade RAEOA sira hetan kontrolu ne’ebé di’ak husi Governu Sentrál, tanba objetivu harii ZEEMS ne’ebé deskreve iha Lei ba kriasaun ZEEMS seidauk atinje, mezmu depoizde tinan sia ne’ebé naruk, no halo auditoria imediata ba atividade sira-hotu, ne’ebé inklui prosesu akizisaun “Ró Haksolok” ne’ebé ho folin boot.

Konsellu Ministrus aprova projetu Proposta Lei ne’ebé aprova alterasaun datoluk ba Lei ne’ebé kria RAEOA no Estabelese ZEESM Oe-Kusi Ambenu no Ataúru. Proposta lei ida-ne’e hetan aprovasaun jeneralidade no analiza ona iha espesialidade iha Parlamentu Nasionál, no iha tempu badak sei submete ba aprovasaun finál globál. Alterasaun sira ne'ebé Governu propoin ona inklui estabelesimentu kuadru jurídiku ida-ne'ebé adekuadu ba ZEESM iha territóriu laran tomak, podér tutela ba RAEOA sei ezerse de’it husi Primeiru-Ministru, podér regulamentár RAEOA nian sei tuir Konstituisaun no Lei, no kontratu sira ne'ebé RAEOA selebra ona hodi ZEESM nia naran sei transfere automatikamente ba RAEOA.

Kona-ba prosesu akizisaun "Ró-Haksolok", Governu hala'o hela ezame detalladu ida kona-ba dokumentu hotu-hotu ne'ebé hanesan parte hosi prosesu ne'e, inklui kontratu oioin ne'ebé iha ligasaun ho konstrusaun ró nian, nomós analiza viabilidade téknika no finanseira karik kontinua ho projetu ne'e.

3. Anula Lei ne'ebé kria munisípiu Ataúru, tanba laiha kondisaun infraestrutura no lojístika iha illa Ataúru, hanesan estrada, eletrisidade, bee, portu no aeroportu.

Konsellu Ministrus aprova ona proposta Lei kona-ba alterasaun dahaat ba Divizaun Administrativa Territóriu ho objetivu atu halakon munisípiu Ataúru no kria divizaun administrativa foun ida ho eskalaun dahuluk ne’ebé hanaran "Ataúru," hanesan define ona iha Artigu da-5 hosi Konstituisaun Repúblika. Proposta Lei ida-ne'e hetan ona aprovasaun iha jeneralidade no analiza iha espesialidade iha Parlamentu Nasionál, no iha tempu badak sei submete ba aprovasaun finál globál.

Objetivu husi alterasaun ida-ne'e mak atu harii baze ba modelu foun ida kona-ba organizasaun no funsionamentu administrasaun lokál Ataúru nian, ne'ebé sei iha meius no enkuadramentu legál ne’ebé adekuadu no nesesáriu atu dudu prosesu infraestrutura iha territóriu ne’ebá, asegura prestasaun bens no servisus bázikus ba komunidade lokál sira no promove kreximentu ekonómiku no moris-di'ak populasaun nian iha Ataúru.

4. Halo Auditoria ba Tribunal Kontas, Komisaun Antikorrupsaun no ba Ministériu Públiku kona-ba implementasaun programas no falta prosesus aprovizionamentu ba projetu barak. 

Governu halo hela análize legál kona-ba falta prestasaun konta ne’ebé hetan auditoria husi Tribunal Kontas, Komisaun Antikorrupsaun no Ministériu Públiku.

5. Halo Auditoria ba Komisaun Funsaun Públika no Inspesaun Jerál Estadu nian kona-ba rekrutamentu ilegál no hapara kontratu sira, sein justifikasaun.

Tantu Komisaun Funsaun Públika, no mós Inspesaun Jerál Estadu nian, prepara ona termu referénsia sira ne'ebé presiza atu hala'o auditoria ba entidade rua ne'e.

6. Halo Auditoria ba fraude eleitorál, ne’ebé komete husi Administrasaun Eleitorál, iha Eleisaun Parlamentár foin daudauk ne’e, hodi salvaguarda Estadu Direitu Demokrátiku

Hala’o ona prosesu avaliasaun ida ba organizasaun no funsionamentu Sekretariadu Tékniku Administrasaun Eleitorál (STAE) no ba atividade sira ne’ebé Sekretariadu Tékniku Administrasaun Eleitorál (STAE) hala’o ona iha prosesu eleitorál ikus ne’e, hodi identifika nesesidade atu halo prosesu resenseamentu eleitorál foun ida, hodi atualiza ho loloos, informasaun ne’ebé hatuur iha Baze Dadus Resenseamentu Eleitorál nian.

7. Reestrutura Diresaun TIMOR GAP no ANPM, hodi garante maiór efisiénsia iha setór petróleu, ne’ebé krusiál ba dezenvolvimentu país nian

 Konsellu Ministrus aprova ona alterasaun sira ba TIMOR GAP - Timor Gás & Petróleu, E.P. no ba Autoridade Nasionál Petróleu nian. Konsellu Ministru mós aprova hodi kria Autoridade Nasionál Minerais I.P. no Institutu Públiku Jeosiénsias Timor-Leste nian. Halakon mós Kompañia Mineira Timor-Leste S.A., no harii Empreza Públika Murak Rai Timor. Nomeia mós responsavel sira ba entidade hirak ne’e.

8. Reestrutura Polísia Sientífika Investigasaun Kriminál (PSIK) tanba falta integridade no profisionalizmu

Elabora ona relatóriu no proposta reforma estruturál PSIK nian. Dekretu-Lei kona-ba Estatutu Pesoál PSIK no Dekretu-Lei kona-ba Alterasaun ba Estatutu PSIK nian iha hela faze preparasaun.

9. Konsolida pás no seguransa, ne’ebé nesesária ba dezenvolvimentu nasionál, hodi garante direitu, liberdade no garantia fundamentál ba sidadaun sira hotu.

Iha loron 120 dahuluk mandatu Governu Konstitusionál IX nian hahú ho inisiativa no reformas oioin hodi kontribui ba pás no seguransa ne’ebé nesesáriu ba dezenvolvimentu nasionál.

10. Revee kedas prosesu ilegál kona-ba apozentasaun obrigatória ba elementus PNTL atus ida resin

Liuhosi Rezolusaun Governu, Konsellu Ministrus aprova ona hodi  integra filafali polísia PNTL hamutuk na’in:158 no fó kompensasaun ba sira durante sira iha hela situasaun reforma.

11. Reforma no reestrutura kedas Servisu Nasionál Intelijénsia, hodi garante integridade no profisionalizmu iha instituisaun ida-ne’e.

Servisu Nasionál Intelijénsia hahú ona ninia reestruturasaun no nomeia ona Diretór-jerál no Diretór-jerál adjuntu foun.

12. Alerta ba Ajente PNTL sira hotu, ne’ebé jura ona atu serbí partidu determinadu ida, atu dada an hosi lasus juramentu ka, sai husi PNTL

Promove ona asaun sensibilizasaun no formasaun ba ajentes PNTL, nune’e mós reuniaun ho dirijente seniór sira PNTL nian, inklui vizita Primeiru Ministru ba Akademia PNTL, hodi promove valór boot kona-ba integridade, profisionalizmu, izensaun polítika ka partidária.

13. Elimina kedas aumentu boot husi impostu, ne’ebé hetan aprovasaun iha fulan-janeiru tinan 2023.

Governu Konstitusionál IX ajusta ona taxa impostu seletivu konsumu no direitus aduaneirus importasaun nian ne’ebé vigora iha tinan 2023. Elimina ona taxa impostu seletivu konsumu nian kona-ba masin-midar nune’e mós ho aumentu direitus aduaneirus ba importasaun, hodi aplika filafali taxa anteriór husi 2,5%.

14. Halo audit no revee, karik presiza, “negósiu” boot sira ne’ebé halo ona iha mandatu ikus governu anteriór nian

Governu harii ekipa serbisu oioin atu halo audit no revee negósiu “boot sira” balun ne’ebé halo ona lori Timor-Leste nia naran husi Governu VIII iha ninia mandatu ikus.

15. Garante disponibilidade imediata ba ai-moruk sira ne’ebé ospitál no sentru saúde sira presiza.

Governu kria ona Institutu Nasionál Farmásia no Produtus Médikus (FPM) hodi sosa, prodús no asegura kontrolu ba kualidade produtu farmaséutiku no ekipamentu médiku sira. Governu halo mós levantamentu ba nesesidade kona-ba medikamentu no produtu médiku no farmaséutiku sira seluk ne’ebé falta iha ospitál, sentru saúde no laboratóriu sira, no selebra kontratu ida hodi fornese ai-moruk hotu ne’ebé falta ho urjénsia. Kontratu ne’e, ho valór dolar amerikanu millaun 5,9, hein hela aprovasaun husi Kámara Kontas.

16. Transforma merenda eskolár sai refeisaun ne’ebé “manas” no nutritiva duni ba labarik sira

Ministériu Edukasaun dezenvolve ona serbisu koordenasaun ho ajénsia internasionál sira, hanesan PAM, CARE International no FAO. ME realiza ona asaun observasaun no monitorizasaun iha eskola sira, iha nasionál no munisipál, hodi halibur informasaun sira kona-ba implementasaun Programa Merenda Eskolár nian. Hosi fulan-jullu to’o fulan-setembru, Governu kontinua atividade formasaun no distribuisaun Matadalan Implementasaun ba Diretór, Koordenadór no Ekipa Jestaun Programa eskola nian. Iha trimestre ikus ida-ne’e, Ministériu Edukasaun identifika mós eskola sira ne’ebé ninia instalasaun koziña, hariis-fatin no asesu ba bee moos iha kondisaun ne’ebé aat, nune’e hodi aselera prosesu distribuisaun materiál apoiu nian.

17. Hadi’a kondisaun asisténsia no tratamentu ba defisiente sira iha Sentru Reabilitasaun Nasionál no, iha futuru, harii sentru análogu iha Munisípiu sira hotu.

Governu estabelese ona Konsellu Nasionál ba Ema ho Defisiénsia, inklui ninia Sekretariadu. Gabinete Inspesaun no Auditoria MSSI nian halo ona auditoria ida ba Sentru Nasionál Reabilitasaun, ne’ebé ninia rezultadu halo ezonerasaun ba Diretora no Subdiretór sira iha Sentru Nasionál Reabilitasaun. Nomeia ona Diresaun foun ida, ho objetivu atu promove duni reabilitasaun ba ema ho defisiénsia.

18. Halo levantamentu kona-ba nesesidade prinsipál sira ba manutensaun estrada no normalizasaun mota iha Timor-Leste laran tomak, nune’e obras reabilitasaun ne’ebé urjente bele hahú iha tinan oin

Rezolusaun Governu kona-ba nesesidade vijilánsia no prezervasaun sistema abastesimentu bee nian hetan aprovasaun. Konsellu Ministrus aprova mós planu ba intervensaun ho karater urjénsia, ba reabilitasaun no rekonstrusaun urjente ba infraestruturas afetadu husi kalamidade ne’ebé akontese iha munisípiu nasionál 8, husi loron 2 to’o 7 fulan-jullu tinan 2023.

Durante períodu ne’e, husi loron 1 fulan-jullu to’o loron 28 fulan-outubru tinan 2023, aleinde implementasaun ba asaun ne’ebé prevee iha kompromisu 18, ba loron 120 dahuluk nian, Governu konsentra ona esforsu hodi kria baze nesesáriu sira ba konstrusaun nasaun ida ne’ebé próspera, saudavel, matenek, kualifikada, inovadora no dinámika liu, ho foka liu atu asegura asesu ba beins no servisu esensiál sira no mós hasa’e produsaun no empregu iha setór produtivu hotu-hotu. REMATA

 .

Atu hetan asesu ba Sínteze loron 120 kompromisu Governu Konstitusionál IX nian iha:

http://timor-leste.gov.tl/wp-content/uploads/2023/11/sintese-120-dias-TT.pdf

* Relatóriu kompletu kona-ba atividade prinsipál sira ne’ebé Governu Konstitusionál IX nian realiza ona, daudaun ne’e finaliza ona no sei publika mós iha tempu besik.

   Ba leten