Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 25 fulan-janeiru tinan 2023

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VIII Governu Konstitusionál

...........................................................................................................................

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 25 fulan-janeiru tinan 2023

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, Dili no aprova ona projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus, Joaquim Amaral, ho objetivu atu hanaruk períodu distribuisaun sesta bázika, ne’ebé estabelese ona husi Dekretu-Lei n. 10/2022, loron 4 fulan-marsu, ne’ebé aprova medida sira atu haforsa distribuisaun sesta bázika ba família timoroan sira ne’ebé presiza no apoiu ba operadór ekonómiku lokál sira no kria rejime aprovizionamentu espesiál ida ba ida-ne’e, iha ámbitu planu rekuperasaun   ekonómika. Ho aprovasaun ba diploma ida-ne’e, prazu distribuisaun sesta bázika, ne’ebé molok ne’e define ona to’o loron 31 fulan-dezembru tinan 2022, sei hanaruk tan to’o loron 30 fulan-maiu tinan 2023.

Aprova mós projetu Rezolusaun Governu ne’ebé aprezenta husi Ministru Turizmu, Komérsiu no Indústria, José Lucas do Carmo da Silva, ne’ebé aprova Planu Estratéjiku Nasionál ba Dezenvolvimentu Turizmu tinan 2023-2030 nian (PENDT 2023-2030).

Planu estratéjiku ida-ne’e ho ninia objetivu atu dezenvolve Timor-Leste hanesan destinu úniku ida iha Ázia, ho setór turizmu ida ne’ebé inkluzivu, sustentavel no responsavel.

PENDT tinan 2023-2030 ne’e estabelese vetór estratéjiku intervensaun no proposta asaun ne’ebé Governu sei realiza to’o tinan 2030, ho hanoin atu aselera no dinamiza dezenvolvimentu ba turizmu nasionál, iha parseria ho interveniente hotu-hotu, ne’ebé inklui instituisaun nasionál, sosiedade sivíl, parseiru dezenvolvimentu sira no setór privadu.

Define ona vetór estratéjiku hamutuk 11, ho área prioritária sira intervensaun nian no inklui mós iha PENDT 2023-2030 planu plurianuál ida implementasaun nian to’o tinan 2030, ne’ebé aprezenta kronograma ida kona-ba atividade prioritária no identifikasaun ba responsavel prinsipál no parseiru sira.

Konsellu Ministrus aprova ona projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Vise-Ministra Solidariedade Sosiál, Signi Chandrawati Verdial, hodi kria apoiu pontuál ba ema vulneravel sira.

Diploma ida-ne’e ho objetivu, atu kontinua kria apoiu sira ne’ebé sei fó husi Estadu ba indivíduu no família sira iha situasaun sosiál ne’ebé vulneravel tebe-tebes, atu bele garante satisfasaun ba nesesidade bázika durante prosesu reinsersaun sosiál nian.

Apoiu ida-ne’e sei fó ho pontuál ba indivíduu no família sira ne’ebé hasoru situasaun vulneravel tebetebes no temporáriu, ho forma hanesan ai-han, la’ós-ai-han sira ba nesesidade bázika uzu pesoál nian, sasán ba nesesidade bázika uzu doméstiku nian, apoiu pekuniáriu no apoiu psikososiál.

Tipu apoiu públiku ne’ebé atu fó, ninia montante depende ba avaliasaun situasaun vulnerabilidade sosiál husi profisionál departamentu governamentál ne’ebé responsavel ba asisténsia sosiál. Montante ba apoiu pekuniáriu ne’e la bele liu husi dolar amerikanu 500, exetu iha situasaun transladasaun ba mate-isin nian ho montante másimu ne’ebé fiksa ona ho dolar amerikanu 5.000.

Aprova mós projetu Proposta Rezolusaun Parlamentu Nasionál nian, ne’ebé aprezenta husi Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, relasiona ho proposta dezignasaun José da Costa Ximenes nu’udar Komisáriu Komisaun Anti-Korrupsaun, ba mandatu tinan haat, tuir rejime eskluzividade.

Tuir lejizlasaun ne’ebé vigora, Parlamentu Nasionál sei analiza no vota ba naran ne’ebé hato’o husi Governu, no ninia dezignasaun nesesita maioria absoluta ida husi deputadu reprezentante sira ne’ebé prezente, pelumenus, katoluk haat husi deputadu sira ne’ebé hala’o sira-nia knaar ho efetivu.

Konsellu Ministrus delibera hodi autoriza selebrasaun Akordu entre Governu Timor-Leste ho Ajénsia Kooperasaun Internasionál Japaun (JICA), hodi dezigna mós Ministru Finansas, Rui Augusto Gomes, atu asina akordu kona-ba kontribuisaun finanseira ida ho montante hamutuk yen Japonés billaun 4,9 (besik dolar amerikanu millaun 37,5) iha ámbitu projetu rekualifikasaun ba Aeroporto Internacional Presidente Nicolau Lobato.

Konsellu Ministrus aprova ona projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministra Saúde, Odete Maria Freitas Belo, kona-ba rejime jurídiku substitutu susu-ben inan nian.

Diploma ida-ne’e ho ninia objetivu atu regula komersializasaun, informasaun, publisidade no kontrolu ba kualidade produtu sira ne’ebé dirije direta ka indireta, ba alimentasaun laktente [bebé ne’ebé sei susu] no labarik sira to’o tinan tolu. Nune’e, diploma ne’e halo regulasaun substánsia nutritiva no kritériu kompozisaun substituisaun susu-ben inan nian, estabelese regra ba ninia publisidade, define regra kona-ba informasaun, rotulajen no embalajen, no hatudu entidade kompetente ne’ebé mak autoriza ba komersializasaun.

Hanoin katak susu-ben inan nian, mak ai-han ideál ba labarik sira-nia kreximentu no dezenvolvimentu saudavel, bainhira inan sira la fó susu-ben ba labarik, ka fó susu-ben la kompletu, presiza atu asegura kualidade substitutu ba ida-ne’e, maibé mós ninia promosaun no distribuisaun la interfere protesaun ba ai-han inan nian, tuir rekomendasaun husi Kódigu Internasionál  ‘Marketing’ Substitutu Susu-ben Inan nian no rezolusaun tuirmai husi Asembleia Saúde Mundiál nian.

Projetu Dekretu-Lei ne’e prevee kontra-ordenasaun hosi dolar amerikanu 1000 to’o 4000, posibilidade iha sansaun hanesan ajente ne’ebé la kumpre lei ne’e sei lakon ninia merkadoria no suspensaun komersializasaun ba produtu.

Prevee mós kriasaun Konsellu Nasionál Amamentasaun no Nutrisaun Infantíl nian ne’ebé sei iha misaun atu tulun Governu hodi define polítika nasionál promosaun no protesaun susu-ben inan no ai-han labarik nian. Ne’e mós sei atua hodi promove sensibilizaun populasaun kona-ba vantajen susu-ben inan nian no obrigasaun atu halo tuir regra sira kona-ba substituisaun no komplementár susu-ben inan nian.

...

Ministru Administrasaun Estatál, Miguel Pereira de Carvalho, halo aprezentasaun ida kona-ba kalendarizasaun ba Eleisaun Parlamentár tinan 2023.

Ministru Agrikultura no Peskas, Pedro dos Reis, no Sekretáriu Estadu Peskas, Elídio de Araújo, hala’o aprezentasaun ida kona-ba Planu integradu peska nian.

Objetivu husi planu ne’ebé aprezenta mak atu asegura utilizasaun ba rekursu peska ne’ebé boot-liu, maximiza efeitu multiplikadór hosi produsaun ikan no ninia prosesu, hasa’e kapasidade nasionál atu kontrola rekursu akuátiku sira, hasa’e konsumu ikan nian no hasa’e rendimentu ekonómiku nasionál.

Ikusliu, Ministru Edukasaun, Juventude no Desportu, Armindo Maia no Sekretáriu Estadu Juventude no Desportu, Abrão Saldanha, aprezenta ona opsaun polítiku-lejizlativa ne’ebé sai hanesan baze ba inisiativa kriasaun lei ida ba arte marsiál sira.

Objetivu husi inisiativa lejizlativa ida-ne’e atu rekoñese arte marsiál sira hanesan atividade desportiva no dezenvolve rejime jurídiku ida ne’ebé bele hatán ba vizaun ida-ne’e no kontribui ba potensiál husi arte marsiál sira hanesan instrumentu apoiu ba dezenvolvimentu sosiedade saudavel, liuliu foin-sa’e sira. Ninia objetivu mós atu estabelese medida sansionatoria lubun ida atu garante kumprimentu ne’ebé efetivu ba rejime jurídiku no determina regra objetiva sira ne’ebé permite desizaun atu suspende prátika arte marsiál sira no taka ka halakon ramu, sentru ka eskola sira no organizasaun. REMATA

   Ba leten