Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 13 fulan-maiu tinan 2022

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VIII Governu Konstitusionál

...........................................................................................................................

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 13 fulan-maiu tinan 2022

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova projetu ba proposta Rezolusaun Parlamentu Nasionál Ratifikasaun nian ba adezaun Timor-Leste ba tratadu kona-ba proibisaun totál ensaiu nukleár nian sira, ne’ebé aprezenta husi Ministra Negósius Estranjeirus no Kooperasaun. Tratadu ne’e atu bandu totál ensaiu nukleár (teste nukleár) ba objetivu militár nian, hanesan forma hodi limita dezenvolvimentu husi arma nukleár ne’ebé daudaun ne’e iha no aparesimentu husi tipu arma nukleár foun sira, hanesan medida efikás dezarmamentu nukleár no  la proliferasaun arma nukleár nian sira.

Konsellu Ministrus aprova projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Turizmu, Komérsiu no Indústria, José Lucas do Carmo da Silva, kona-ba Rejime Jurídiku Parke Industriál sira. Ho Dekretu-Lei ne’e hakarak atu determina prosedimentu administrativu implementasaun Parke Industriál nian sira iha Timor-Leste, hodi regula rekizitu sira ba ninia ezekusaun, nomós infraestrutura no funsionamentu, no mós ninia estrutura jestaun. Governu hakarak, ho diploma ida ne’e, atu fó impulsu ba kriasaun no estabelesimentu Parke Industriál, Infraesturtura relasiona ho dezenvolvimentu ekonómiku nasaun nian, hodi atrai investimentu no kria kampu-serbisu.

Ministrus aprova mós projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura, Longuinhos dos Santos, ne’ebé estabelese rejime jurídiku foun no estatutu foun Ajénsia Nasionál ba Avaliasaun no Akreditasaun Akadémika (ANAAA). Dekretu-Lei ne’e, iha parte ida, atu adekua rejime jurídiku instituisaun ida-neé nian ho Dekretu-Lei nu. 30/2020, loron 29 fulan-jullu, kona-ba Organizasaun Administrasaun Direta no Indireta Estadu nian, nomos ba Dekretu-Lei nu. 16/2021, loron 15 fulan-setembru, ne’ebé kria Baze jerál sira organizasaun administrasaun públika nian. Aleinde ne’e, Governu mós hakarak atu konkretiza alterasaun balu relasiona ho regra sira ne’ebé aplika ba eleisaun Diretór Ezekutivu no ninia tempu mandatu. Daudaun ne’e mandatu iha de’ít durasaun tinan tolu, maibé ho Dekretu-Lei foun ida-ne’e mandatu muda ba tinan haat. Kria mós servisu foun sira hodi fó apoiu ba Diretór Ezekutivu no kria mós figura Fiskál Úniku.

Konsellu Ministrus aprova tán projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus, Joaquim Amaral, ne’ebé halo alterasaun datoluk ba Dekretu-Lei nu. 8/2008, loron 5 fulan-marsu, ne’ebé kria Institutu Nasionál Dezenvolvimentu Maundobra (INDMO). Objetivu husi alterasaun ida-ne’e maka atu aumenta servisu INDMO nian, hodi konkretiza programa sira ne’ebé INDMO maka responsavel. Nune’e Governu konsidera importante tebes hodi hametin institutu ne’e, liuliu liuhusi reestrutrasaun ba ninia órgaun sira no servisu nian, hodi ajusta kompeténsia órgaun nian sira no previzaun tarfea sira ne’ebé sai responsabilidade husi servisu sira ne’e. Husi sorin seluk, hakarak mós atu armoniza atribuisaun INDMO nian ho Sistema Nasionál Kualifikasaun (SNK-TL) no atu adekua estatutu husi institutu públiku ida-ne’e ba regra iha Dekretu-Lei nu. 30/2020, loron 29 fulan-jullu, kona-ba Organizasaun Administrasaun Direta no Indireta Estadu nian.

Konsellu Ministrus delibera hodi fó poder tomak ba Ministru Transporte no Komunikasaun, José Agustinho da Silva, hodi asina akordu Servisu Aéreo entre Repúblika Demokrátika Timor-Leste no Nova Zelándia.

Akordu neé buka atu promove sistema aviasaun internasionál bazeia ba konkorénsia entre kompañia aéreas iha merkadu no enkoraja kompañia aéreas sira hodi dezenvolve no implementa servisu inovadór no kompetitivu sira, ho objetivu atu hadi’a komérsiu, konsumidór no krexementu nia moris di’ák.

Akordu ne’e mós atu asegura grau seguransa ne’ebé boot liu iha transporte eéreo internasionál no afirma filafali preokupasaun ho atu sira ka ameasa sira hasoru seguransa aeronavel nian, ne’ebé bele tau ba seguransa ema ka sasan nian, hodi afeita ho negativu funsionamentu transporte aéreo no provoka deskonfiansa públiku ne’ebé iha relasaun ho seguransa aviasaun sivíl nian.

Akordu ne’e tenke hetan  ratifikasaun husi Parlamentu Nasionál.

Ikusliu, Konsellu Ministrus delibera atu autoriza hodi  loke prosedimentu aprovizionamentu nian ida ho tipu Konkursu Públiku Internasionál, ba adjudikasaun kontratu ida ba reabilitasaun estrada munisipál, entre Laga no Baguia. Estrada ne’ebé atu reabilita ho naruk kilómetru 38.03 no valór globál ne’ebé estima maka US$ 22.366.181,74 (dolar amerikanu millaun ruanulu resin-rua, rihun atus tolu neen-nulu resin-neen no atus ida ualunulu resin-ida, no sentavu hitunulu resin-haat). Objetivu husi obra reabilitasaun estrada ne’e maka hodi garante asesibilidade no dezenvolvimentu ekonómiku nasaun nian. REMATA

   Ba leten