Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 16 fulan-marsu tinan 2022

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VIII Governu Konstitusionál

...........................................................................................................................

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 16 fulan-marsu tinan 2022

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova ona projetu Dekretu-Lei ne’ebé aprezenta husi Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, ba alterasaun dahuluk ba Dekretu-Lei n. 26/2021, loron 26 fulan-novembru, kona-ba medida exesionál no temporária sira ba vijilánsia sanitária hodi hatán ba pandemia moras COVID-19 nian.

Ho alterasaun ida-ne’e:

1.     Atu tama mai territóriu nasionál presiza de’it aprezentasaun sertifikadu vasinasaun nian ne’ebé kompletu ka, nu’udar alternativa, halo kuarentena; no

2.     Laiha ona limitasaun oráriu funsionamentu nian ba postu fronteira terrestre sira, ne’ebé funsiona filafali hanesan loron baibain.

Aprova ona projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Finansas, Rui Augusto Gomes, kona-ba Rejime Jurídiku foun ba Aprovizionamentu, kontratu públiku sira no ninia infrasaun sira. Ho aprovasaun ida-ne’e, intensaun mak atu kria rejime jurídiku foun ida ne’ebé klaru, simples, objetivu, rigorozu no transparente liu, hodi promove dezenvolvimentu ekonómiku no sosiál nasaun nian.

Entre alterasaun sira ne’ebé prevee, destaka mak hanesan tuir mai:

1.     integrasaun rejime jurídiku sira kona-ba aprovizionamentu, kontratu públiku no ninia infrasaun sira iha rejime legál ida de’it;

2.     simplifikasaun ba prosedimentu sira, ho ninia tipu sira prosedimentu nian redús husi hitu ba tolu de’it;

3.     hadi’ak sistematizasaun no deskrisaun detallada husi faze aprovizionamentu ida-idak nian;

4.     reforsu prosesu sira planeamentu nian;

5.     aumenta transparénsia, ho reforsu husi portál aprovizionamentu nian; no

6.     reforsu atribuisaun sira Komisaun Nasionál Aprovizionamentu nian.

Konsellu Ministrus aprova projetu Rezolusaun Governu nian, ne’ebé aprezenta husi Vise-Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, Julião da Silva, atu aprova akordu entre Governu Timor-Leste no g7+. Ho akordu ida-ne’e, ne’ebé ninia objetivu mak atu kontribui ba atividade sira g7+ nian, Governu sei fó, entre tinan 2022 no 2027, montante dolar amerikanu millaun ida, tinan-tinan. Subsídiu ida-ne’e tenke uza ba promosaun kooperasaun nian entre Estadu-Membru sira no ba finansiamentu despeza sira funsionamentu g7+ nian  no ba organizasaun husi reuniaun ministériu nian tinan-tinan.

Aprova mós projetu Proposta Rezolusaun rua Parlamentu Nasionál nian, ne’ebé aprezenta mós husi Vise-Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, ba aprovasaun akordu sira entre Repúblika Demokrátika Timor-Leste no Reinu Kamboja no Reinu Tailándia nian, atu fó izensaun vistu ba titulár sira pasaporte Diplomátiku  no Servisu nian.

Ikusliu, Ministru Prezidénsia Konsellu Ministrus, Fidelis Manuel Leite Magalhães, halo aprezentasaun ida kona-ba preparasaun planu lejizlativu Governu nian ba tinan 2022. Planu lejizlativu ne’e sei elabora hela bazeia ba proposta sira ne’ebé submete ona husi membru sira Konsellu Ministrus nian, no sai hanesan previzaun ba intervensaun lejizlativa sira Governu nian, no sira-nia prioridade sira, ne’ebé fahe ona tuir setór sira, ba tinan 2022. Planeamentu lejizlativu ne’e maka instrumentu ida hosi instrumentu sira ne’ebé konsagra ona hodi hadi’a kualidade husi atividade lejizlativa Governu nian. REMATA

 

 

 

   Ba leten