Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 9 fulan-marsu tinan 2022

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VIII Governu Konstitusionál

...........................................................................................................................

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 9 fulan-marsu tinan 2022

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, Dili, no aprova projetu Proposta Lei alterasaun daruak nian ba Lei n. 10/2004, loron 24 fulan-novembru kona-ba Lei Sistema Saúde nian, ne’ebé aprezenta husi Ministra Saúde, Odete Maria Freitas Belo. Lei atuál Sistema Saúde nian, aleinde alterasaun dahuluk ne’ebé halo liuhusi Lei n. 24/2021, loron 19 fulan-novembru, ho limitasaun ne’ebé presiza atu fó ba ordenamentu jurídiku, norma sira ne’ebé sei permite resposta ida adekuada ba pandemia ne’ebé kauza husi virus SARS CoV-2, iha situasaun ne’ebé la inklui iha kuadru exesaun konstitusionál Estadu Emerjénsia nian, sei presiza alterasaun, hodi nune’e bele hatudu kuadru foun sistema nian, hodi hein katak lei ne’ebé daudaun ne’e revee, bele sai instrumentu orientadór ida ne’ebé bele asegura timoroan sira ho promosaun no protesaun saúde ne’ebé di’ak liu.

Aprova mós Projetu Rezolusaun Governu nian, ne’ebé aprezenta husi Ministru Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura, Longuinhos dos Santos, kona-ba Loron Nasionál Tais nian, ne’ebé define ona husi Parlamentu Nasionál, sei komemora kada tinan iha loron 14 fulan-dezembru. Rezolusaun Governu nian ida-ne’e determina katak Loron Nasionál Tais nian sei selebra, hanesan, ho realizasaun ba atividade sira ne’ebé maka relevante ba selebrasaun, divertimentu sira no informasaun sira ne’ebé maka iha relasaun ho protesaun no valorizasaun ba Tais.

Konsellu Ministrus aprova projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Administrasaun Estatál, Miguel Pereira de Carvalho, kona-ba alterasaun dahuluk ba Dekretu-Lei n. 12/2018, loron 25 fulan-abríl, kona-ba subsídiu estraordináriu ba membru sira hosi Órgaun sira Administrasaun Eleitorál nian. Ho alterasaun ida-ne’e, ba oin sei atribui subsídiu ida ho valór hanesan ba Diretór-Jerál Sekretariadu Tékniku Administrasaun Eleitorál (STAE) no ba Prezidente Komisaun Nasionál Eleisaun (CNE), atividade loron-loron nian ne’ebé partisipa durante periodu eleitorál. Kontratadu sira, liuliu sira ne’ebé hodi apoia preparasaun no realizasaun ba aktu eleitorál, ho kontratu ba durasaun badak to’o fulan neen, ne’ebé ninia termu kontratu ne’e remata hafoin publikasaun akórdaun nian husi Supremu Tribunál Justisa ho rezultadu eleisaun nian, labele benefisia ba subsídiu estraordináriu, konsidera katak objetu husi ninia kontratu, eskluzivamente, atu apoia preparasaun no realizasaun ba aktu eleitorál, laiha medida ba ida-ne’e, kualkér aumentu estraordináriu husi serbisu.

Aprova mós projetu Rezolusaun Governu nian, ne’ebé aprezenta mós husi Ministru Administrasaun Estatál, ba nomeasaun Domingos Soares ba kargu Administradór Munisipál Ataúru nian, iha rejime komisaun servisu nian, ba periodu tinan tolu, sura husi data simu pose.

Liuhusi proposta Ministru Miguel Pereira de Carvalho nian mós, Konsellu Ministrus deside hodi autoriza prosedimentu ba aprovizionamentu husi tipu Konkursu Públiku Internasionál, ba adjudikasaun kontratu públiku ida ba konstrusaun edifísiu foun Administrasaun Munisipál Manatutu nian. Edifísiu ne’e sei iha andár tolu, ho gabinete maizumenus 20 no sei permite ema besik 200 maka bele serbisu iha tempu hanesan. Prevee katak konstrusaun sei hahú iha fulan-outubru tinan 2022 no sei remata iha fulan-maiu tinan 2025.

Konsellu Ministrus aprova projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Interiór, Taur Matan Ruak no husi Vise-Ministru Interiór, António Armindo, ba kriasaun númeru 112, hanesan númeru úniku nasionál emerjénsia nian. Númeru emerjénsia ida-ne’e bele uza ho gratuita, kobre territóriu nasionál tomak no permite asesu ba sistema emerjénsia oin-oin, ne’ebé maka koordena husi Polísia Nasionál Timor-Leste, hosi Servisu Nasionál Ambulánsia no Emerjénsia Médika nian no hosi Bombeirus.

Ministrus delibera hodi aseita konvite atu partisipa iha Espozisaun Mundiál tinan 2025, ne’ebé sei hala’o iha Osaka, iha Japaun, entre fulan-marsu no fulan-novembru tinan 2025, bazeia ba projetu ne’ebé aprezenta husi Ministru Turizmu, Komérsiu no Indústria, José Lucas do Carmo da Silva. Partisipasaun Timor-Leste nian iha espozisaun ida-ne’e sai hanesan oportunidade di’ak liu hodi promove relasaun bilaterál komersiál sira no kooperasaun entre Timor-Leste no Japaun, nomos hodi halo difuzaun ba projetu distintivu nasionál sira iha Ázia no iha mundu.

Aprova mós projetu Rezolusaun Governu nian kona-ba donativu ho valór dolar amerikanu millaun ida rihun atus lima ba Programa Ai-han Mundiál Nasoins Unidas nian atu bele uza iha ajuda umanitária ba povu ukranianu. Tuir Nasoins Unidas, ema millaun 1,25 resin maka afeta husi konflitu halai sai husi país, hamosu krize umanitária ne’ebé boot iha Europa husikedas Funu Mundiál Daruak.

Ministru Finansas, Rui Augusto Gomes, halo aprezentasaun preliminár ida kona-ba projetu husi Rejime Jurídiku Foun ba Aprovizionamentu no kontratu públiku sira. Ho intensaun atu kria rejime jurídiku foun ne’ebé klaru, simples, objetivu, rigorozu no transparente liu hodi promove dezenvolvimentu ekonómiku no sosiál iha país.

Ikusliu, Vise-Primeiru-Ministru no Ministru Planu no Ordenamentu, José Maria dos Reis, aprezenta ba Konsellu Ministrus   kalendáriu ba projetu sira ne’ebé finansia husi Fundu Infraestrutura sira, kona-ba ninia prosesu avaliasaun nian, no kona-ba prioridade sira no projesaun orsamentál sira ba tinan 2023. REMATA

   Ba leten