Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 9 fulan-fevereiru tinan 2022

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VIII Governu Konstitusionál

...........................................................................................................................

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 9 fulan-fevereiru tinan 2022

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova ho alterasaun ba projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus, Joaquim Amaral, kona-ba Estrutura Orgánika Inspesaun-Jerál Traballu nian (IJT).

Diploma ida-ne’e ho objetivu atu halo reestruturasaun no reorganizasaun ba IJT, liuhusi loke tan ninia estrutura orgánika, ho kriasaun diresaun nasionál no delegasaun territoriál sira ne’ebé presiza tanba aumentu husi relasaun  serbisu sira ne’ebé atu fiskaliza.

Expansaun ida-ne’e tenke tulun Estadu atubele garante hodi hadi’a kondisaun sira serbisu nian ida ne’ebé efetivu ba ema hotu ne’ebé servisu iha Timor-Leste.

Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus, aprezenta mós projetu Dekretu-Lei ne’ebé aprova ona ho alterasaun ne’ebé ho objetivu atu aprova medida sira atu reforsa distribuisaun sesta bázika ba família timoroan sira ne’ebé presiza liu no apoiu ba operadór ekonómiku lokál sira, no ne’ebé kria rejime espesiál ida kona-ba aprovizionamentu ne’e rasik, iha ámbitu planu rekuperasaun ekonómika nian.

Ho projetu dekretu-lei ida-ne’e, Governu hakarak kontinua disponibiliza produtu sira nesesidade dahuluk nian, nune’e, iha sorin seluk, atu garante sustentabilidade família sira nian, no iha tempu hanesan atu kria kondisaun sira ba normalidade atividade husi produtór no operadór ekonómiku nasionál nian hodi hasoru prokura ne’ebé menus.

Sesta bázika ne’e fiksa ho valór másimu hosi dolar amerikanu 50 ba membru benefisiáriu ida-idak iha uma-kain no sei distribui durante tinan 2022 nia laran. Sesta bázika ne’e kompostu husi produtu ai-han no sasán sira ijiene pesoál nian, ne’ebé deskrisaun, kuantidade no folin sei define liuhusi despaxu konjuntu hosi membru Governu sira ne’ebé responsavel iha área komérsiu no indústria no kooperativa sira. Lubun hosi produtu ida-ne’e bele troka ho “voucher” hodi sosa sasán sira.

Medida Sesta Bázika ne’e limita ba ema sira ne’ebé presiza liu apoiu ai-han, ne’ebé tuir lei hakerek ona iha “Livru Rejistu Uma Kain nian”. La inklui iha lista benefisiáriu sidadaun nian, membru sira hosi nia uma kain, ne’ebé nu’udar titulár órgaun soberania no titulár kargu diresaun ka xefe departamentu sira husi servisu Administrasaun Públika direta ka indireta Estadu nian. Nune’e mós la inklui sidadaun sira ho sira-nia membru “Uma Kain” ho rendimentu fulan-fulan boot liu dolar amerikanu 500.

Ho diploma ida-ne’e, prosesu akizisaun no distribuisaun sesta bázika nian bele halo de’it hosi kooperativa no operadór ekonómiku sira ne’ebé kria ona tuir lei, ne’ebé laiha dívida ba autoridade tributária no maioria husi kapitál sosiál sosiedade nian sidadaun timoroan sira maka kaer.

Aprova mós projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Asuntus Kombatentes Libertasaun Nasionál, Júlio Sarmento da Costa "Meta Mali", alterasaun dahituk ba Dekretu-Lei n. 15/2008, loron 4 fulan-juñu, kona-ba pensaun kombatente no martir sira libertasaun nasionál nian. Projetu Dekretu-Lei ida-ne’e ho objetivu atu atribui kompeténsia ba Administrasaun Konsellu Kombatentes Libertasaun Nasionál hodi aprova regra sira kona-ba movimentasaun konta bankária nian ho intensaun atu depozita retensaun sira kona-ba pensaun kombatente no martir sira libertasaun nasionál nian, ba administrasaun no prestasaun kontas ba fundu ne’e rasik.

Projetu Rezolusaun Governu nian, aprezenta husi Ministra Saúde, Odete Freitas Belo, ne’ebé aprova Polítika Nasionál kona-ba Planeamentu Familiár nian mós hetan aprovasaun.

Polítika ida-ne’e ho objetivu atu adapta konseitu sira planeamentu familiár nian ne’ebé integradu no apropriadu tuir kultura ho kontestu Timor-Leste nian, hodi konsidera kompromisu polítiku ne’ebé motiva ona adezaun nasionál ba Planu Asaun Konferénsia Internasionál ba Populasaun no Dezenvolvimentu.

Planeamentu familiár ne’e importante tebes atu hamenus mortalidade inan ho empoderamentu inan-feton sira nian, hanesan liuhusi asaun sira akonsellamentu jenétiku no konjugál nian, informasaun ba métodu no fornesimentu meius kontrasesaun, tratamentu infertilidade, prevensaun ba moras sira husi tranzmisaun seksuál no rastreiu (buka-hatene sinál sira) kankru jenitál nian. Métodu sira planeamentu familiár nian mós nu’udar instrumentu privilejiadu ba defeza saúde inan no oan sira nian, prevensaun ba abortu no defeza ba saúde no kualidade moris família sira nian.

Projetu Rezolusaun Governu nian kona-ba donativu ba Reprezentasaun Permanente Repúblika Árabe Saaraui Demokrátika nian, ne’ebé propoin husi Vise-Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, Julião da Silva, hetan aprovasaun husi Konsellu Ministrus.

Medida ida-ne’e reforsa lasu istóriku sira ne’ebé kesi Timor-Leste no Repúblika Árabe Saaraui Demokrátika, bazeia ba dezeju komún hodi luta ba autodeterminasaun, iha prinsípiu solidariedade ho povu nia luta ba libertasaun nasionál no direitu ba ninia autodeterminasaun no ukun-rasik an, ne’ebé hatuur iha Konstituisaun Repúblika, iha Rezolusaun Parlamentu Nasionál nian kona-ba solidariedade no apoiu ba povu Saaraui, no iha realidade Timor-Leste kontribui, husikedas tinan 2011, ba funsionamentu Reprezentasaun Permanente ne’e nian iha Dili, liuhusi fó subsídiu anuál hodi hala’o ninia atividade sira iha Timor-Leste no iha rejiaun.

Konsellu Ministrus aprova projetu ba Proposta Rezolusaun Parlamentu Nasionál nian, ne’ebé aprezenta mós husi Vise-Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, ba ratifikasaun Akordu kona-ba Mobilidade entre Estadus-Membru hosi Komunidade sira País Lian Portugés nian (CPLP).

Akordu ida-ne’e aprova ona iha Sorumutuk Konsellu Ministrus CPLP nian ba da-26, ne’ebé hala’o iha Luanda, Angola, iha loron 16 fulan-jullu tinan 2021.

Akordu kona-ba Mobilidade ne’e nu’udar Akordu-kuadru ida ne’ebé estabelese baze legál kona-ba oinsá sei harii mobilidade no sirkulasaun ida boot liu iha espasu CPLP nian, no permite atu promove fasilitasaun ba sirkulasaun sidadaun sira husi país-membru sira iha espasu CPLP nian.

Aprova mós projetu Rezolusaun Governu nian, ne’ebé aprezenta husi Ministru Administrasaun Estatál, Miguel Pereira de Carvalho, ba akizisaun boletin votu nian ne’ebé sei utiliza ba eleisaun prezidensiál tinan 2022. Haree ba urjénsia iha akizisaun boletin votu nian ne’ebé nesesáriu ba realizasaun eleisaun Prezidente Repúblika nian, liuhusi Rezolusaun Governu ida-ne’e, fó ona autorizasaun ba Sekretariadu Tékniku Administrasaun Eleitorál (STAE) hodi hahú prosedimentu aprovizionamentu nian liuhusi ajuste diretu no define ona katak produsaun ba boletin votu sira ne’e sei hala’o husi Imprensa Nasionál Timor-Leste nian.

Konsellu Ministrus aprova projetu Rezolusaun Governu nian, ne’ebé aprezenta husi Vise-Primeiru-Ministru no Ministru Planu no Ordenamentu, José Maria dos Reis, ne’ebé determina elaborasaun ba Planu Nasionál Ordenamentu Territóriu Timor-Leste (PNOT-TL).

PNOT-TL ne’e sei elabora husi Ministériu Planu no Ordenamentu, liuhosi Diresaun-Jerál Ordenamentu Territóriu nian no sei sai hanesan instrumentu ba planeamentu territoriál ne’ebé define kuadru estratéjiku ba organizasaun no utilizasaun territóriu nasionál nian, hodi aprezenta objetivu, prinsípiu no estratéjia sira ne’ebé Estadu asume, haree ba karakterístika jeográfika, ekolójika no ambientál sira iha territóriu, ba ninia dinámika demográfika, sosiál no ekonómika no ba vokasaun funsionál no produtiva sira hosi espasu sira ne’ebé diferente.

Planu ida-ne’e mós sei estabelese orientasaun sira ne’ebé atu konsidera iha elaborasaun ba instrumentu sira seluk sistema nasionál ba planeamentu no jestaun territoriál no kompatibilizasaun polítika públika setoriál sira Estadu nian, nune’e mós, bainhira presiza, hodi salvaguarda valór no rekursu sira ne’ebé rekoñese hanesan interese nasionál.

Konsellu Ministrus aprova mós projetu deliberasaun ida, ne’ebé aprezenta husi Sekretáriu Estadu Protesaun Sivíl, Joaquim José Gusmão dos Reis Martins, ne’ebé substitui Vise-Ministru Interiór nian, kona-ba alterasaun dahuluk ba kontratu konstrusaun Kuartél-Jenerál Polísia Nasionál Timor-Leste nian (PNTL).

Kontratu ba konstrusaun ne’e asina ona iha loron 26 fulan-janeiru tinan 2018, entre Estadu Timor-Leste no Shanghai Construction Group Co., Ltd. Maibé  hafoin hahú ezekusaun kontratu, haree katak projetu ne’e iha erru no bele kauza seguransa konstrusaun nian. Estudu sira ne’ebé hala’o ona, konklui katak presiza halo alterasaun ba projetu konstrusaun nian ho objetivu atu bele reforsa fundasaun sira.

No ikusliu, Ministru Justisa, Manuel Cárceres da Costa, aprezenta ba Konsellu Ministrus opsaun sira polítika lejizlativa nian ne’ebé sai hanesan baze ba inisiativa kona-ba prosedimentu akizisaun nian ba sidadaun nasionál sira ho beins imovel sira ne’ebé uluk pertense ba sidadaun estranjeiru sira nian ne’ebé fó fila ona ba Estadu. REMATA

 

   Ba leten