Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 27 fulan-outubru tinan 2021

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VIII Governu Konstitusionál

...........................................................................................................................

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 27 fulan-outubru tinan 2021

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu iha Dili no, hafoin halo tiha análize ba aprezentasaun kona-ba pontu situasaun epidemiolojikál País nian, ne’ebé hala’o husi Sala Situasaun Sentru Integradu Jestaun Krize (SIJK)nian, aprova ona projetu Dekretu Governu nian kona-ba medida sira ezekusaun Deklarasaun Estadu Emerjénsia, ne’ebé efetua husi Dekretu Prezidente Repúblika nian nu. 95/2021, loron 26 fulan-outubru, hodi hatán ba pandemia COVID-19 nian. Estadu emerjénsia, ne’ebé daudaun ne’e renova ona, abranje ba teritóriu nasionál tomak no sei vigora husi oras tuku 00:00 loron 30 fulan-outubru tinan 2021 to’o tuku 23:59 iha loron 28 fulan-novembru tinan 2021.

Kona-ba medida sira ezekusaun deklarasaun estadu emerjénsia anteriór nian, rejista de’it  alterasaun ida, no estabelese ona katak hodi hetan asesu ba servisu administrativu balun tenke komprova vasinasaun kompleta kontra SARS-CoV-2/COVID-19, ka iha alternativa, tenke komprova rezultadu negativu iha teste detesaun SARS-CoV-2COVID-19, ne’ebé hala’o ho antesendénsia labele liu loron lima.

Regra sira seluk mantein nafatin, liuliu, obriga ema hotu ne’ebé maka hela iha Timor-Leste atu mantein distánsia, pelumenus metru ida ho ema seluk  ne’ebé la hela iha fatin hanesan. Kontinua mós obriga atu uza máskara oin nian ne’ebé taka inus no ibun bainhira hakarak atu tama ka hela iha fatin públiku ka privadu sira ne’ebé mak ema hotu uza, no fase liman bainhira hakarak tama iha estabelesimentu komersiál, industriál ka prestasaun servisu sira, ka edifísiu sira ne’ebé maka servisu administrasaun públika nian funsiona.

Durante vijénsia estadu emerjénsia, lisensa, autorizasaun, vistu no autorizasaun rezidénsia no aktu administrativu sira-seluk sei válidu nafatin, la haree ba nia prazu validade.

Konsellu Ministrus aprova ona projetu Dekretu-Lei kona-ba Instrumentu Planeamentu teritoriál, ne’ebé aprezenta husi Vise-Primeiru-Ministru no Ministru Planu no Ordenamentu, José Maria dos Reis. Dekretu-Lei ne’e, ne’ebé dezenvolve husi Lei nu. 6/2017, loron 19 fulan-abril (Baze sira Ordenamentu Teritóriu nian), estabelese rejime Jurídiku husi instrumentu planeamentu teritoriál, ne’ebé define, liuliu, rejime koordenasaun iha ámbitu nasionál no munisipál husi sistema jestaun teritoriál no rejime aprovasaun, ezekusaun no avaliasaun instrumentu sira jestaun teritoriál nian.

Aprova ona projetu Dekretu Governu nian, ne’ebé aprezenta husi Vise-Ministra Finansas, Sara Lobo Brites, hodi kria Unidade jestaun integrada ba projetu dezenvolvimentu Aeroportu Internasionál Prezidente Nicolau Lobato nian. Unidade ne’e sei iha dependénsia ba Primeiru-Ministru no iha misaun atu fó apoiu tékniku ba Governu iha ezekusaun projetu dezenvolvimentu Aeroportu Internasionál Prezidente Nicolau Lobato, iha artikulasaun ho departementu governu nian oioin, servisu no entidade Administrasaun Públika nian.

Konsellu Ministrus mós aprova ona projetu Rezolusaun Governu nian, ne’ebé mós aprezenta husi Vise-Ministra Finansas, kona-ba alterasaun dahuluk ba Rezolusaun Governu nian nu. 31/2020, iha loron 2 fulan-setembru, ne’ebé kria Komisaun Interministerial ba Reforma Fiskál no Jestaun Finansas Públikas. Ho projetu Rezolusaun Governu nian ne’e hala’o alterasaun ba kompozisaun komisaun nian atu preve iha ninia membru sira, membru Governu ne’ebé reponsavel ba turizmu, komérsiu no indústria. Prosede mós ba alterasaun kompozisaun unidade téknika ne’ebé funsiona hamutuk ho Komisaun Interministeriál ba Reforma Jestaun Finansas Públika no Subkomisaun Interministeriál ba Reforma Jestaun Patrimóniu Estadu atu prevee posibilidade indikasaun ba suplente, nune’e mós atu prevee posibilidade ba partisipasaun husi personalidade sira-seluk.

Konsellu Ministrus aprova ona mós projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Koordenadór Asuntu Ekonómiku, Joaquim Amaral, kona-ba ezekusaun medida ba seguransa ai-han ne’ebé prevee iha Lei nu. 8/2021, loron 3 fulan-maiu, ne’ebé hala’o alterasaun dahuluk ba Lei nu. 14/2020, loron 29 fulan-dezembru, kona-ba Orsamentu Jerál Estadu ba tinan 2021 no aprovasaun ba medida sira apoiu sosioekonómiku nian. Medida seguransa ai-han aprova husi Parlamentu Nasionál no ho objetivu, atu hamenus frajilidade ekonomia nasionál nian hodi hasoru impaktu negativu husi COVID-19 no mós atu hakmaan difikuldade sira ai-han nian ba ema no família timoroan ne’ebé presiza liu. CLN maka responsavel atu promove akizisaun no distribuisaun husi produtu ai-han ne’ebé maihusi produsaun agríkola nasionál,  liuliu Sereál sira, no bele de’it halo importasaun bainhira komprova katak oferta nasionál la sufisiente ba efeitu ne’e.

Aprova mós projetu Dekretu-Lei ne’ebé aprezenta husi Ministru Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura, Longuinhos dos Santos, ba alterasaun dahuluk ba Dekretu-Lei nu. 12/2021, loron 21 fulan-jullu, kona-ba kriasaun liña kréditu “Ensinu Superiór Kualidade +”. Ho projetu Dekretu-Lei ne’e hakarak atu haluan prazu implementasaun husi liña kréditu ne’e rasik. Realiza ona mós melloria iha redasaun ba dokumentu.

Konsellu Ministrus delibera ona atu aprova negosiasaun ho Banku Aziátiku Dezenvolvimentu no alterasaun ne’ebé presiza ba kontratu empréstimu, hodi nune’e inklui, iha kontratu sira ne’ebé temi ona, finansiamentu  ba kustu sira ezekusaun no supervizaun nian ba obra públika via rodoviária (estrada) nian ho faixa haat, husi rotunda Aeroportu Internasionál Prezidente Nicolau Lobato to’o área  Tasitolu nian. Negosiasaun ne’e sei halo liuhusi Ministériu Finansas.  Konsellu Ministrus delibera mós atu autoriza aprovizionamentu dahuluk husi kontratu públiku ba obra públika ida-ne’e.

  

Vise-Primeira-Ministra no Ministra Solidariedade Sosiál no Inkluzaun, Armanda Berta dos Santos, halo aprezentasaun ida kona-ba implementasaun relasiona ho labarik (Markadór ba Labarik)  iha Sistema jestaun finansas públikas husi sistema dalan ba futuru. Dezenvolvimentu indikadór hirak ne’e hanesan parte integrante husi reforma jestaun finansas públikas.  Ninia objetivu prinsipál ida maka permite atu monitoriza alokasaun rekursu no rezultadu implementasaun ba planu asaun nasionál labarik nian. Dezenvolvimentu indikadór hirak ne’e rezulta esforsu hamutuk ho Komisaun Nasionál ba Direitu Labarik sira nian, Ministériu Finansas no UPMA, ho konsulta ne’ebé hala’o ba liña ministeriál sira ho apoiu husi UNICEF. REMATA

   Ba leten