Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian iha loron 24 fulan-setembru tinan 2021

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VIII Governu Konstitusionál

...........................................................................................................................

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian iha loron 24 fulan-setembru tinan 2021

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova ona votu pezar no aprova Rezolusaun Governu ne’ebé dekreta lutu nasionál, ba falesimentu husi Ma’Huno Bulerek Karathayano, antigu Komandante FALINTIL nian, ex-Sekretáriu Komisaun Diretiva FRETILIN nian no atualmente Primeiru-Vise-Prezidente Partidu CNRT. Lutu nasionál ne’e iha teritóriu nasionál tomak, ba períodu loron tolu, husi tuku 8:00 loron 25 fulan-setembru to’o tuku 07:59 loron 28 fulan-setembru. Durante periíodu lutu nasionál bandeira nasionál sei hasa’e to’o ai-rin klaran de’it (meia haste), iha nasaun laran tomak iha fatin sira ne’ebé maka obrigatóriu tenke uza, inklui iha misaun diplomátika sira.

 

Konsellu Ministrus aprova mós tetu agregadu no dezagregadu husi Orsamentu Jerál Estadu (OJE) tinan 2022 nian, ne’ebé aprezenta husi Ministru Finansas, Rui Augusto Gomes.

Tetu agregadu iha montante totál, dolar amerikanu billaun 1,675 hodi kobre ba nesesidade sira husi programa no prioridade nasionál sira ne’ebé define ona husi Governu Konstitusionál VIII.

Governu Konstitusionál VIII defini ona prioridade nasionál neen ba OJE tinan 2022: 1) dezenvolvimentu kapitál umanu (edukasaun, formasaun profisionál no saúde); 2) abitasaun no inkluzaun sosiál; 3) setór produtivu sira (agrikultura no turizmu), ambiente no konektividade, 4) dezenvolvimentu setór privadu; 5) dezenvolvimentu rurál ; no 6) governasaun di’ak.

Husi montante totál OJE 2022, millaun 233 korresponde ba saláriu no vensimentu, millaun 449,8 refere ba beins no servisu sira, millaun 565,9 ba transferénsia públika sira, millaun 24,4 korresponde ba kapitál menór no millaun 401,7 ba kapitál dezenvolvimentu.

Konsellu Ministrus aprova ho alterasaun Dekretu-Lei kona-ba rejime remuneratóriu FALINTIL – Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL) nian, ne’ebé aprezenta husi Ministru Defeza, Filomeno da Paixão de Jesus. Projetu ne’e halo aumentu salariál besik 5% iha postu militár sira hotu-hotu no halo atualizaun ba suplementu rumenatóriu sira.

Intervensaun lejizlativa ida-ne’e ho objetivu atu hetan karreira militár ne’ebé atrativa liu, ho kondisaun salariál ida tuir nia modernizasaun no profisionalizasaun husi Forsa Armada sira. Hakarak mós atu armoniza diploma ida-ne’e ho proposta alterasaun ba Estatutu Militár sira F-FDTL nian.

 

Aprova mós, ho alterasaun, projetu Dekretu-Lei kona-ba Rejime Remuneratótiu husi Polísia Nasionál Timor-Leste nian (PNTL), ne’ebé aprezenta husi Primeiru-Ministru no Ministru Interiór, Taur Matan Ruak no husi Vise-Ministru Interiór, António Armindo. Ho projetu ida-ne’e halo aumentu remuneratóriu globál sira ho valór 5% husi remunerasaun baze no halo atualizasaun ba suplementu remuneratóriu sira.

Ho intervensaun lejizlativa ne’e hakarak estimula membru PNTL sira ba prestasaun di’ak ida iha kumprimentu misaun polisiál nian, atu dignifika no hasa’e profisaun. Aleinde hadi’a remuneratóriu, halo tan ba armonizasaun sistema remuneratóriu PNTL nian, ho forsa seguransa sira seluk, ho hanoin aprosimasaun husi korrespondente nivel remuneratóriu sira.

 

Konsellu Ministrus delibera atu deklara ninia laiha objesaun ba  troka nota diplomátika sira kona-ba akordu ho Governu Japaun, ba apoiu husi estadu japonés ba implementasaun husi projetu melloramentu Aeroportu Internasionál Prezidente Nícolau Lobato, tuir projetu ne’ebé aprezenta ona husi Vise-Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, Julião da Silva. Ho akordu ne’e prevee katak Aeroportu Internasionál Prezidente Nícolau Lobato sei iha terminál pasajeiru modernu ida ho ninia área metru 11.653 kuadradu no edifísiu própiu ida ba estasaun enerjia nian.

 

Ikusliu, Ministru Administrasaun Estatál, Miguel Pereira de Carvalho no Sekretáriu Estadu Protesaun Sivíl, Joaquim José Gusmão dos Reis Martins, aprezentasaun opsaun sira ba medida sira realojamentu komunidade nian ne’ebé afetada husi inundasaun iha loron 4 fulan-abríl tinan 2021.

Husi Ema na’in 15.876 ne’ebé uluk hela ona iha sentru akollamentu 57 ne’ebé eziste ona iha sidade Dili, ema rihun 15 liu mak fila ona ba sira nia hela fatin ka família sira. Daudaun ne’e iha ema na’in 765 (137 família) maka sei hela iha sentru hitu ativu ne’e.

Konsellu Ministrus sei analiza filafali opsaun sira ne’e no delibera iha sorumutuk tuirmai. REMATA

   Ba leten