Governu no ADB asina akordu subvensaun dolar amerikanu millaun ida hodi fó resposta ba inundasaun

Ses. 16 abril 2021, 10:36h
171788181_146297614094035_7748864792376187903_n

Ministru Finansas, Rui Gomes, no Koordenadór Rezidente Banku Aziátiku ba Dezenvolvimentu (ADB), Sunil Mitra, asina ona, iha loron 16 fulan-abríl tinan 2021, akordu kona-ba subvensaun ida hamutuk dolar amerikanu millaun ida hodi apoia programa ida hanaran “Projetu Apoiu ba Resposta no ba Rekuperasaun Inundasaun sira”, hafoin siklone tropikál Seroja, ne’ebé halo bee sa’e no rai-monu iha Dili no iha munisípiu sira seluk.

Subvensaun ida-ne’e, ne’ebé finansia husi Fundu Resposta ba Dezastre Ázia-Pasífiku nian liuhusi ADB, sei apoia esforsu Governu Timor-Leste nian hodi rekupera servisu salvamentu nian sira, hanesan avaliasaun ba estragu, koordenasaun kona-ba resposta ba krize, rekuperasaun dezastre sira, fornesimentu transferénsia osan no reabilitasaun infraestrura bázika sira.

Iha ninia intervensaun, Ministru Finansas, Rui Gomes, hatete katak “programa ne’e sei finansia atividade soe restu husi estragu sira, halo drenajen ne’ebé presiza tebetebes no halo limpeza ba estrada sira, ne’ebé inklui hasai bee-nalihun sira hodi prevene denge, no atividade reabilitasaun urjente sira seluk.  Programa ne’e sei halo avaliasaun lalais ida kona-ba estragu ba uma sira ne’ebé efetada no ba infraestrutura komunidade nian sira ba análize ida ne’ebé di’ak liután kona-ba konsekuénsia husi inundasaun katastrófika sira. Liuhusi programa ida-ne’e sei entrega mós apoiu emerjénsia nian, ne’ebé sosa iha rai laran, ba indivíduu no família sira ne’ebé labele serbisu, inklui ita-nia agrikultór barak, ne’ebé sira-nia plantasaun no natar sira  hetan estragu husi siklone tropikál Seroja.”

Ministru Rui Gomes agradese mós ba ADB, ba Programa Nasoins Unidas nian ba Dezenvolvimentu (PNUD – sigla iha lian portugés) no ba Governu Koreia nian ba ninia apoiu jenerozu no solidaridade iha tempu krize nian no hein ho espetativa apoiu sira seluk no kolaborasaun iha rekonstrusaun no rekuperasaun ba meiu subsisténsia povu timoroan nian. Prevee katak besik ema 5000 sei hetan benefísiu ho projetu ne’e, hodi permite apoia família no komunidade lokál sira.

Subvensaun ida-ne’e PNUD maka sei implementa liuhusi parseria ho Ministériu Finansas, Ministériu Administrasaun Estatál, Ministériu Interiór, Ministériu Solidariedade Sosiál no Inkluzaun, Sekretaria Estadu Protesaun Sivíl no Sekretaria Estadu Formasaun Profisionál no Empregu. Projetu ne’e nia alvu maka suku 50 ne’ebé identifikadu ona no sei benefisia indiretamente besik ema hamutuk rihun 65.

Durante eventu ne’e, Ministru Rui Gomes halo mós lansamentu kona-ba Fundu Emerjénsia Timor-Leste nian, ho Konta: Fundu Emerjénsia Timor-Leste nian, Númeru konta: TL3890 0000 0100 0037 12161, Banku Sentrál Timor-Leste nian. Fundu ida-ne’e sei permite Parseiru Dezenvolvimentu nian sira, inklui apoiu individuál sira ne'ebé bele apoia Governu ho rekursu finanseiru urjente sira-ne’ebé nesesáriu. Ho kontribui diretamente ba Fundu ida-ne’e, parseiru dezenvolvimentu nian sira redús signifikativamente kustu administrativu sira no kustu tranzasaun nian no kontribui atu aumenta kapasidade Governu nian atu hatán lalais ba krize ne’e. Ministru ne’e enkoraja mós parseiru dezenvolvimentu nian sira atu koloka rekursu sira ne’ebé nesesáriu iha Fundu ida-ne’e hodi tulun ema sira atubele hakat liu efeitu dezastrozu husi inundasaun foin daudaun ne’e.

Husi loron 29 fulan-marsu to’o loron 4 fulan-abríl, udan boot no anin halo bee sa’e maka’as hodi sobu uma, to’os no natar no infraestrutura sira, ne’ebé inklui liña elétrika no rede komunikasaun nian sira iha munisípiu ualu iha Timor-Leste. Dadus husi loron 15 fula-abríl tinan 2021 nian, husi Ministériu Administrasaun Estatál, hatudu katak iha ema 10487 maka dezlokada iha Dili no 25709 iha país laran tomak, ho vítima konfirmadu hamutuk 35 no na’in sanulu maka lakon. Ema barak maka lakon sira-nia uma no sira-nia sasán, hamutuk família 4546 sira ne’ebé maka uma hetan estragu, entre sira ne’e, 3354  iha  Dili de’it (74%).  Dili maka munisípiu ida-ne’ebé sofre maka’as liu ba bee sa’e ne’e, ne’ebé kontabiliza 43% husi estragu sira, maibé iha munisípiu sira seluk 47%.

   Ba leten