Parlamentu Nasionál autoriza Governu atu altera Kódigu Prosesu Sivíl nian

Seg. 01 fevereiru 2021, 17:27h
oge 2021 pasaa

Membru Parlamentu Nasionál sira, ohin, loron 1 fulan-fevereiru tinan 2021 halo ona aprovasaun ho votu afavór 41, kontra zero no abstensaun 13, ba Proposta Lei ne’ebé autoriza Governu atu halo alterasaun ba rejime husi faze saneamentu prosesu sivíl nian ne’ebé hatuur iha artigu da-385 to’o artigu da-388 Kódigu Prosesu Sivíl nian.

Partisipa mós iha debate ne’e maka Ministru Justisa, Manuel Cárceres da Costa, ne’ebé halo enkuadramentu jerál ida kona-ba proposta lei ne’e no esklarese kestaun sira ne’ebé deputadu sira foti.

Intervensaun lejizlativa ida-ne’e, hamutuk ho Proposta Lei kona-ba Rejime Jurídiku Arbitrajen Voluntária nian, hetan ona aprovasaun iha Konsellu Ministrus iha loron 23 fulan-outubru tinan 2019, bazeia ba proposta husi Ministru Reforma Lejizlativa no Asuntus Parlamentares iha tempu ne’ebá,  ho objetivu atu garante melloria no hametin sistema administrasaun justisa nian, atu nune’e oferese ba sidadaun hotu servisu jurizdisionál ida-ne’ebé asegura rezolusaun objetiva, imparsiál, ekuitativa, util no  efisiente ba litíjiu sira.

Ho aprovasaun ba Proposta Lei ida ne’e, fó fleksibilidade ne’ebé boot liu, iha faze saneamentu ba prosesu, iha momentu preparasaun ba audiénsia diskusaun no julgamentu nian.

Iha alterasaun prinsipál rua ne’ebé Governu hetan autorizasaun atu introdús iha Kódigu Prosesu Sivíl. Ida uluk kona-ba previzaun, aleinde espesifikasaun no kestionáriu, eskema preparatóriu alternativu sira, sempre destinadu ba identifikasaun aspetu nukleár sira litíjiu nian, hodi nune’e foka liu ba audiénsia diskusaun nian no julgamentu ba konteúdu esensiál no hodi evita dispersaun ba traballu prosesuál nian iha kestaun marjinál sira no kestaun hirak-ne’ebé maka la importante.

Iha sorin seluk, ida ne’e mós ho intensaun atu submete ba despaxu husi juiz selesaun husi eskema preparasaun nian ba julgamentu ne’ebé adekuadu liu ba karakterístika konkreta sira litíjiu nian, no hodi admite katak, iha kazu sira ne’ebé simples liu, hasai tiha subfaze ida-ne’e husi saneamentu prosesuál.

Ho alterasaun hirak ne’e, Juís tenke nafatin fó sai juízu ida kona-ba eskema ne’ebé mak adekuadu liu ba preparasaun audiénsia finál julgamentu nian, sei laiha obrigasaun, ho rijidéz absoluta  atu halo elaborasaun ba espesifikasaun no kestionáriu nian.

   Ba leten