Governu no Parlamentu Nasionál hahú diskusaun OJE tinan 2021 iha espesialidade

Ses. 04 dezembru 2020, 09:33h
AJU8719-1024x683

Ohin, loron 4 fulan-dezembru tinan 2020, hahú debate iha espesialidade ba Proposta Lei Orsamentu Jerál Estadu nian ba tinan 2021, iha Parlamentu Nasionál.

Hafoin votasaun iha jeneralidade, ne’ebé hala’o ona iha kuarta, loron 2 fulan-dezembru, iha ne’ebé dokumentu ne’e aprovadu ho votu afavór 44 no laiha votu abstensaun ka votu kontra, agora Orsamentu ne’e analiza ona iha espesialidade, artigu ba artigu. Sei hetan apresiasaun mós alterasaun hamutuk XXX ne’ebé deputadu sira Parlamentu Nasionál nian propoin ona. Iha loron 18 fulan-dezembru, dokumentu ne’e sei sujeita ba votasaun finál globál.

Orsamentu Jerál Estadu nian ba tinan 2021 aprezenta alterasaun metodolójika lubuk ida ne’ebé buka atu aproxima orsamentu ba prátika orsamentál internasionál sira-ne’ebé di’ak liu, hodi hadi’a kualidade konsetuál husi Orsamentu Jerál Estadu nian ne’e, hodi armoniza aprezentasaun informasaun no hodi aumenta ninia transparénsia. Ba dahuluk maka, despeza sira husi Orsamentu Jerál Estadu nian sei aprezenta no espesifika tuir programa, aleinde klasifikasaun orgánika no ekonómika ne’ebé utiliza nanis ona. Forma aprezentasaun nian foun ida-ne’e bele tranzmite informasaun barak liután ba Parlamentu, liu-liu kona-ba objetivu husi dotasaun orsamentál sira.

Primeiru-Ministru iha aprezentasaun ba Proposta Lei ne’e hateten katak, Orsamentu ida-ne’e “dezenvolvidu atu fó resposta ba dezafiu sira ne’ebé mak antes ne’e nunka mosu, ne’ebé ita-nia Nasaun hasoru iha tinan 2020 nia laran ” no katak “iha kompromisu ho kreximentu ekonómiku, hodi rezolve lakuna sira iha ita-nia protesaun sosiál, hodi investe iha saúde no mós edukasaun, iha maundobra ne’ebé forte liu no iha kriasaun empregu sira”.

Despeza sira husi órgaun no servisu sira husi Administrasaun Sentrál sa’e ba USD millaun 1.797,2, no dotasaun sira fahe tuir forma tuirmai ne’e, bazeia ba klasifikasaun ekonómika: USD millaun 228,2 ba Saláriu no Vensimentu; USD millaun 397,3 ba Beins no Servisus; USD millaun 694,9 ba Transferénsia Públika; USD millaun 58.8 ba Kapitál Menór; USD millaun 417.7 ba Kapitál Dezenvolvimentu.

Rejiaun Administrativa Espesiál Oekusi Ambenu ninia totál despeza previstu maka USD millaun 127 no despeza ba Seguransa Sosiál ninia valór maka USD millaun 177,3.

   Ba leten