Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian iha loron 9 fulan-outubru tinan 2020

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VIII Governu Konstitusionál

...........................................................................................................................

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian iha loron 9 fulan-outubru tinan 2020 

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili no aprova ona projetu Dekretu-Lei ne’ebé aprezenta husi Vise-Primeiru-Ministru no Ministru Planu no Ordenamentu, José Maria dos Reis, ne’ebé mak sei estabelese Estatutu Foun Ajénsia Dezenvolvimentu Nasionál (ADN) nian. Ho estatutu foun ne’e hakarak atualiza no revitaliza ADN, hodi mantein objetivu sira hanesan no misaun hanesan, maibé hodi reestrutura ADN, ho adaptasaun ba ninia estrutura interna hodi hatán ba dezafiu sira ne’ebé koloka ho di’ak no efikaz liu. Nune’e, prosede transformasaun ADN nian ba institutu públiku, ho personalidade Jurídika rasik, no klarifikasaun ba ninia atribuisaun sira, hodi rezolve kestaun sira sobrepozisaun funsaun nian sira no hodi aumenta ninia atribuisaun sira, kona-ba estudu sira no dezenvolvimentu no kona-ba kapasitasaun profesionál ba tékniku sira  setór nian iha área enjeñaria, arkitetura no projetu sira. Klarifika mós redasaun kona-ba kargu sira diresaun nian no halo revizaun ba estrutura ba ninia servisu sira.    

Aprova mós projetu Deliberasaun, ne’ebé aprezenta husi Ministru Obras Públikas, Salvador Soares dos Reis Pires, kona-ba prosedimentu aprovizionamentu nian hodi altera kontratu ba obra reabilitasaun estrada Dili-Manatutu, hodi estende prazu entrega nian to’o loron 24 fulan-fevereiru tinan 2021, sem aumentu husi kustu kontratuál nian.

Ministru Justisa, Manuel Cárceres da Costa, aprezenta opsaun polítiku-lejislativa sira subjasente ba inisiativa lejislativa kona-ba ezekusaun, esplorasaun no asesu ba informasaun kadastrál, kona-ba rejime prediál, kona-ba fundu finanseiru imobiliáriu no kona-ba rejime jurídiku ba zona sira protesaun komunitária nian no ba beins imóveis komunitáriu sira. Pakote lejislativa ne’e kona-ba Lei Terras nian, hakarak rezolve difikuldade sira iha ninia aplikasaun no lakuna normativa sira kona-ba direitu propriedade nian. Hakarak mós favorese ba komérsiu jurídiku imobiliáriu no dezenvolvimentu ekonómiku no mós fó seguransa ba sidadaun sira kona-ba protesaun ba ninia direitu kona-ba imovel sira. REMATA 

   Ba leten