Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian iha loron 18 fulan-setembru tinan 2020

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VIII Governu Konstitusionál

...........................................................................................................................

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian iha loron 18 fulan-setembru tinan 2020 

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova ona projetu Rezolusaun Governu nian, ne’ebé Ministru Finansas, Fernando Hanjam, aprezenta kona-ba definisaun kompozisaun Komité Revizaun Polítiku  (ne’ebé koñesidu ho KROP) ba Orsamentu Jerál Estadu tinan 2021 nian.

Kabe ba KROP atu verifika alokasaun estratéjika husi rekursu sira husi submisaun orsamentál, atubele atinje kompromisu no objetivu sira ne’ebé hateten ona iha dokumentu estratéjiku sira no hodi analiza kapasidade atu ezekuta planu sira ba tinan finanseiru 2021. KROP ne’e prezide husi Primeiru-Ministru no kompostu mós husi Vise-Primeiru-Ministru sira, Ministru Koordenadór Asuntus Ekonomikus, Ministru Finansas no Sekretária Estadu Igualdade no Inkluzaun, ne’ebé sai hanesan observadora.

KROP ne’e fahe ba Subkomité setoriál haat, Subkomité Setór Institusionál, prezide husi Primeiru-Ministru, Subkomité Setór Sosiál, prezide husi Vise-Primeira Ministra no Ministra Solidariedade Sosiál no Inkluzaun, Subkomité Setór Infraestrutura, preizide husi Vise-Primeiru-Ministru no Ministru Planu no Ordenamentu, no Subkomité Setór Ekonómiku, prezide husi Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus.

Subkomité sira-ne’e sei halo análize ba submisaun orsamentál setoriál sira, iha simultáneu, hahú iha loron 21 fulan-setembru, atu nune’e, tuirmai Komité Revizaun Polítiku bele halo análize ba konkluzaun husi setór hotu-hotu.

OJE tinan 2021 iha tetu agregadu ho valór dolar amerikanu millaun rihun 1,6, ne’ebé Konsellu Ministrus aprova ona iha sorumutuk iha loron 2 fulan-setembru tinan 2020.  Hafoin análize ne’ebé KROP halo, projetu Proposta Lei OJE tinan 2021 nian sei haruka ba Konsellu Ministrus atu halo aprovasaun, atubele entrega ba Parlamentu Nasionál to’o loron 15 fulan-outubru.

Ikusliu, Ministra Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, Adalgiza Magno, fó informasaun ba membru Governu sira katak, bazeia ba Relatóriu “States of Fragility 2020”, husi Organizasaun ba Kooperasaun no Dezenvolvimentu Ekonómiku (OKDE), ne’ebé publika iha loron 17 fulan-setembru, Timor-Leste sai ona husi lista estadu frajil sira nian. Relatóriu ne'e hateten katak iha Timor-Leste “frajilidade diminui ona iha dimensaun hotu-hotu, exetu seguransa, ne’ebé hatudu aumentu uitoan”, no destaka “redusaun ne’ebé notavel iha frajilidade ekonómika no ambientál”, fatór sira ne’ebé kontribui ona ba Timor-Leste nia saída husi lista estadu sira ne’ebé konsidera frajil, ba dalahuluk. REMATA

   Ba leten