Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 29 fulan-Jullu tinan 2020

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VIII Governu Konstitusionál

...........................................................................................................................

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 29 fulan-Jullu tinan 2020

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili no analiza aprezentasaun husi Ministru Prezidénsia Konsellu Ministrus, Fidelis Manuel Leite Magalhães, kona-ba opsaun polítika-lejislativa nian sira ne’ebé sai hanesan baze ba proposta alterasaun Lei nu. 7/2009, loron 15 fulan-jullu, ne’ebé kria Komisaun Funsaun Públika. Opsaun hirak ne’ebé aprezenta ona, iha ámbitu Reforma Administrasaun Públika ho objetivu atu hadi’a métodu oinsá jere setór públiku no ninia funsionamentu, hodi halo atu setór públiku sai efisiente no efikaz liután.

Governu aprova ona projetu Dekretu-Lei nian, kona-ba Orgánika Ministériu Asuntus Parlamentares no Komunikasaun Sosiál, ne’ebé aprezenta hosi Ministru Francisco Martins da Costa Pereira Jerónimo. Ministériu Asuntus Parlamentares no Komunikasaun Sosiál nu’udar departamentu governamentál ne’ebé mak responsável ba konsesaun, ezekusaun, koordenasaun no halo avaliasaun ba polítika ne’ebé Konsellu Ministrus defini no aprova ona ba área komunikasaun sosiál no ba asuntus parlamentares.

Kompete mós ba Ministériu ida-ne’e atu asegura koordensaun regulár ho Parlamentu Nasionál no reprezenta Governu iha Konferénsia ba Reprezentante Bankada Parlamentár sira nian no iha sesaun plenária sira Parlamentu Nasionál nian, bainhira Primeiru-Ministru ka Ministru kompetente sira kona-ba matéria ne’e, iha impedimentu ka auzente. Ministériu ne’e nu’udar mós responsável atu propoin polítika no elabora lejislasaun no regulamentasaun nesesária ba área komunikasaun sosiál nian, ezerse superintendénsia no tutela ba órgaun sira komunikasaun sosiál Estadu nian no koordena diseminasaun ba informasaun kona-ba programa no asaun sira Governu nian.

Ministru Finansas, Fernando Hanjam, aprezenta projetu Dekretu-Lei, ne’ebé Konsellu Ministru aprova ona relativa ba alterasaun dahuluk ba dekretu-Lei n.º 28/2019, loron-25 fulan setenrbu nian kona-ba Orgánika Ministériu Finansas nian. Alterasaun ida-ne’e integra Komisaun Nasionál Aprovizionamentu iha Ministériu Finansas no altera nia atribuisaun sira hodi inklui realizasaun ba prosedimentu aprovizionamentu, tuir Orgánika foun VIII Governu Konstitusionál nian. Ho Dekretu-Lei ida-ne’e sei halo korresaun ba denominasaun ba unidade orgánika no ba kargu diresaun no xefia sira, hodi haree ba ninia uniformizasaun. Ministériu Finansas nu’udar departamentu governamentál responsável ba konsesaun, ezekusaun, koordenasaun no avaliasaun ba polítika, ne’ebé defini no aprova ona hosi Konsellu Ministru ba área planeamentu no monitorizasaun anuál ba orsamentu no ba finansas públikas.

Konsellu MInistru aprova autorizasaun atu selebra akordu ida entre Governu Timor-Leste no Banku Mundiál, kona-ba kontribuisaun finanseira ida hosi Fundu ba Parseria Globál ba Edukasaun no atribui Podér Tomak ba Ministru Finansas hodi halo assinatura ba akordu ne’e. Fundu ba Parseria Globál ba Edukasaun nia objetivu mak atu hakbiit sistema edukasaun nian sira iha país sira ne’ebé sei iha hela dezenvolvimentu, atu nune’e bele hasa’e lalais liután númeru husi labarik sira ne’ebé ho asesu ba eskola no formasaun. Kontribuisaun finanseira husi Banku Mundiál ho objetivu atu finansia projeto ida hodi reforsa sistema eskolár (liuliu ba instalasaun, kapasitasaun ba diretór no profesór sira no materiál eskolár) ne’ebé sei implementa husi Ministériu Edukasaun, Juventude no Desportu.

Governu aprova nomeasaun ba Florentino Mateus Soares Ferreira ba kargu nu’udar Prezidente Konsellu Diretivu Autoridade Nasionál Petróleu no Minerais (ANPM), ba mandatu ida tinan haat nian. ANPM atua hanesan instituisaun reguladora ba setór no indústria sira petróleu nian no ba rekursus minerais.

Tuir mai, Konsellu Ministru aprova medida sira ba kurtu prazu nian ba mitigasaun husi impaktu sira krize ekonómika nian ne’ebé rezulta hosi pandemia KOVID-19, iha ámbitu Planu Rekuperasaun Ekonómika. Medida sira ba kurtu prazu nian ne’e nia objetivu prinsipál mak apoia hodi hatán ba sidadaun sira-nia nesesidade bázika sira, apoia traballadór sira iha setór informál, mantein postu traballu sira no rendimentu no mantein empreza sira iha merkadu.

Nune’e, Governu desidi atribui bein alimentár sira no ijiene pesoál esensiál lubuk ida, ne’ebé hanaran ‘’ cesta básica’’ ka, nu’udar alternativa, ‘’ Voucher’’ hodi sosa sasán ba bein sira, ne’ebé sei fó ba sidadaun hotu-hotu ka sidadaun sira ne’ebé hela iha Timor-Leste no tanba ne’e, bein sira ne’e, di’akliu, tenke mai hosi produsaun nasionál ka lokál.

Empreza ka entidade empregadora sira seluk hosi setór privadu, sei hetan apoiu liuhosi kria subsídiu mensál ida, ho karatér pekuniáriu, ne’ebé sei atribui durante fulan lima nia laran ba entidade empregadora sira ne’ebé hala’o fali sira- nia atividade, ho forma regulár, lahó suspensaun ka hamenus oráriu normál servisu nian, no sira rejista ona iha seguransa sosiál no iha administrasaun fiskál no mós entidade sira ne’ebé seidauk iha kondisaun atubele hala’o fali sira-nia atividade regulár, hodi bele enkuadra iha setór turizmu.

Entidade empregadora sira mós hetan dispensa husi devér ba pagamentu kontribuisaun sosiál sira, kona-ba sira-nia kargu, durante períudu fulan neen nia laran.

Ikusliu, kria tiha ona mós apoiu ida ba traballadór sira hosi setór informál nian, liuhosi kria subsídiu ekivalente ho 60% hosi valór remunerasaun konvensionál nian ne’ebé sai nu’udar baze insidénsia kontributiva hosi primeiru eskalaun ba adezaun fakultativa ba rejime kontributivu Seguransa Sosiál nian, durante iha fulan-outubru, novembru no dezenbru. Atu bele hetan asesu ba apoiu ne’e, benefisiáriu sira bele ba rejista iha Seguransa Sosiál iha fulan agostu no setenbru 2020, ho kondisaun ida katak sei halo pagamentu ba kontribuisaun sira ne’e ba seguransa sosiál durante fulan tolu tuirmai, sura hahú hosi loron ne’ebé simu ona prestasaun dahikus subsídiu nian. Remata

   Ba leten