Sorumutk Interministeriál atu halo análize kona-ba resposta ba dezastres naturais

Seg. 22 juñu 2020, 14:27h
IMG_0075

Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, iha loron 22 fulan-juñu tinan 2020, lidera sorumutuk ida komisaun interministeriál ne’e nian hodi hatán ba impaktu husi dezastres naturais ne’ebé mosu iha fulan hirak-ikus ne’e iha Timor-Leste.

Sorumutuk ne’e ninia objetivu prinsipál sira mak atu debate intervensaun sira ne’ebé halo ona no hametin koordenasaun kona-ba medida sira ne’ebé tau ona iha planu no medida sira-ne’ebé hala’o daudaun ona, hodi hatán ba estragu sira ne’ebé provoka husi dezastres naturais no nia impaktu ba populasaun.

Iha sorumutuk ne’e, Ministru Administrasaun Estatál, Miguel Pereira de Carvalho, nu’udar koordenadór Komisaun Interministeriál ne’e nian, halo balansu kona-ba tulun sira ne’ebé fó ona ba vítima sira husi dezastres naturais.

Tuirmai, Sekretáriu Estadu Protesaun Sivíl, Alexandrino de Araújo, hato’o loloos dadus hotu kona-ba tulun ne’ebé fó ona ba populasaun ne’ebé afetada.

Iha fulan-outubru tinan 2019, família hamutuk 2979 mak afetada husi ahi han no anin boot ne’ebé akontese iha Munisípiu Ainaru, Aileu, Bobonaru, Ermera no Likisá. Populasaun afetada simu tulun ai-han, sasán  no materiál sira konstrusaun nian, ne’ebé ho ninia valór ho osan dolar amerikanu US$ 933.806.

Sekretáriu Estadu aprezenta mós dadus kona-ba hatán ba inundasaun iha fulan-janeiru no fulan-fevereiru iha Munisípiu Dili no tulun ne’ebé fó ona hadi’a fali Liseu husi inséndiu ne’ebé mosu, iha loron 1 fulan-marsu iha Koléjiu Maliana.

Kona-ba inundasaun iha loron 13 fulan-marsu, ne’ebé afeta família 4681 iha sidade Dili, Sekretaria Estadu fornese ona ai-han, sasán no materiál sira konstrusaun nian ho valór dolar amerikanu US$ 1.516.850.

Uma-kain hamutuk 2194 husi Munisípiu Baukau, Kovalima, Lautein, Manatutu, Manufahi no Vikeke maka simu ona apoiu emerjénsia, ho valór dolar amerikanu US$ rihun 450, hodi hatán ba impaktu husi inundasaun sira, rai halai no anin boot ne’ebé kria estragu iha ponta leste no parte tasi mane país nian.

Vise-Primeira-Ministra no Ministra Solidariedade Sosiál no Inkluzaun, Armanda Berta dos Santos, aprezenta mós apoiu sira ne’ebé mak Ministériu fó ona ba populasaun, liuhusi serbisu hamutuk ho Ministériu no organizasaun sira seluk, hodi hatán ba vítima dezastres naturais.

Ministru Obras Públikas, Salvador Soares dos Reis Pires, aprezenta dadus kona-ba intervensaun sira ne’ebé hala’o tiha ona no hirak ne’ebé daudaun ne’e la’o hela, no ninia prosesu sira aprovizionamentu nian, hodi hatán ba impaktu sira husi inundasaun ne’ebé akontese iha loron 13 fulan-marsu liubá, iha sidade Dili. Medida hirak ne’e ninia objetivu mak atu estabelese hikas mobilidade viária, kontinua fornese enerjia elétrika ho seguransa no garante reparasaun sistema sira abastesimentu bee moos nian ne’ebé hetan estragus, no, liuliu, hala’o serbisu urjente hodi hamoos bee-dalan, normalizasaun no suru sai rai-henek husi mota no konstrusaun muru satan netik bee ka rai nian. Ministru ne’e aprezenta mós dadus kona-ba projetu reabilitasaun estrada no ponte sira iha parte Tasi Mane país nian, ne’ebé afetadu husi inundasaun iha fulan-maiu tinan 2020.

Primeiru-Ministru taka sorumutuk ne’e ho fó kongratulasaun ba esforsu husi ministériu oin-oin hodi hatán lalais ba efeitu husi dezastres naturais no ko’alia klaru kona-ba nesesidade atu halo estudu integradu ida hodi hadi’a planeamentu no ezekusaun projetu infraestruturas nasionál, atu nune’e infraestrutura sira ne’e bele metin liu hasoru kondisaun klima nian.

Sorumutk Interministeriál atu halo análize kona-ba resposta ba dezastres naturais

   Ba leten