Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian loron 23 fulan-Marsu tinan 2020

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VIII Governu Konstitusionál

...........................................................................................................................

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian loron 23 fulan-Marsu tinan 2020

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Sentru Konvensaun Dili (CCD) no aprova ona konteúdu husi karta pedidu deklarasaun estadu emerjénsia nian ne’ebé sei haruka ba Prezidente Repúblika, Francisco Guterres Lú Olo. Proposta ne’e ninia objetivu mak atu asegura ba Governu, meiu legál hirak ne’ebé nesesáriu atubele intervein lais hodi prevene surtu Koronavirus foun mosu tan iha Timor Leste, no karik surtu ne’e akontese duni, foti medida hirak ne’ebé presiza no adekuada hodi kombate virus ne’e atu labele da’et habelar.

Governu hanoin katak prevensaun hasoru COVID-19 atu labele mosu no da’et habelar iha territóriu nasionál, sei ezije adosaun ba medida balun ne’ebé sei inklui limitasaun no suspensaun ba ezersísiu direitu, liberdade no garantia fundamentál balun nian. Entre medida sira ne’ebé iha posibilidade atu aplika, inklui limitasaun ba ema atu sai ba mai, hala’o atividade públika no privada sira ne’ebé la esensiál, halibur-malu, halo manifestasaun ka selebrasaun relijioza no sulan obrigatóriu iha uma, ka iha fasilidade saúde nian sira. Hafoin simu pedidu husi Governu, Prezidente Repúblika sei konvoka Konsellu Estadu no Konsellu Superiór Defeza no Seguransa nian. Molok deklarasaun estadu emerjénsia nian, dokumentu ne’e sei submete ba Parlamentu Nasionál hodi halo debate, ba períodu la liu husi loron ida.

Analiza ona mós proposta oioin kona-ba medida kontinjénsia nian ne’ebé aprezenta husi membru Konsellu Ministrus nian sira, ne’ebé sei aplika durante estadu emerjénsia nian, atu nune’e reforsa prevensaun, sensibilizasaun no resposta ba COVID-19. Debate ona mós medida sira atu fó apoiu ba populasaun iha territóriu nasionál no sidadaun timoroan sira iha rai-li’ur no atu hamenus impaktu negativu sira iha ekonomia nasionál.

Vise-Ministru ba Dezenvolvimentu Estratéjiku Saúde nian, Bonifácio Maucoli dos Reis, aprezenta ona ba Konsellu Ministrus pontu situasaun kona-ba atividade sira ne’ebé hala’o hela ba preparasaun no kombate COVID-19 da’et habelar iha Timor-Leste, liuliu relasiona ho preparasaun ba fatin izolamentu no tratamentu nian sira iha Dili no iha ketan raik, iha Batugadé. Vise-Ministru ne’e aprezenta mós proposta ida kona-ba orsamentu adisionál atu sosa ai-moruk, atu adota medida prevensaun nian sira no atu aluga, prepara, hamoos no garante seguransa iha fatin izolamentu nian sira.

Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, fó ona instrusaun ba membru Governu sira atu instituisaun ida-idak bele hamenus maka’as prezensa funsionáriu sira nian iha fatin-serbisu, atu nune’e bele mantein de’it funsionáriu uitoan ne’ebé presiza atu servisu públiku esensiál sira la’o nafatin. Funsionáriu públiku no kontratadu sira ne’ebé la mai iha serbisu fatin tenke hala’o sira-nia atividade profisionál sira iha uma, labele taka kontaktu no hamutuk nafatin ho família sira no la sai ba mai.

Primeiru-Ministru mós afirma katak tenke asegura nafatin planu ida kona-ba fó insentivu no reforsu ba kondisaun pesoál saúde sira nian no reforsu ba infraestrutura saúde no izolamentu nian, ba ekipamentu no ai-moruk.

Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus iha ezersísiu, Fidelis Leite Magalhães, aprezenta ona pakote ida kona-ba medida sira atu hamenus impaktu negativu sira husi COVID-19 nian ba ekonomia nasionál, iha nivel emerjénsia no iha nivel rekuperasaun ekonomia nian.

Ministru Justisa, Manuel Cárceres da Costa, anunsia ona katak, ohin, nia sei fó-sai sirkulár ida hodi suspende vizita ba dadur sira iha prizaun sira iha territóriu nasionál tomak.

Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, Dionísio Babo Soares, aprezenta ona projetu Rezolusaun Governu ida, ne’ebé Konsellu Ministrus aprova tiha ona, hodi hola ai-moruk no ekipamentu sira husi Xina, no informa mós katak nia halo daudaun kontaktu ho parseiru internasionál sira, liuliu Austrália no Kuba, ne’ebé disponivel hela atu tulun Timor-Leste hodi hetan asesu ba ai-moruk sira, ventiladór no ekipamentu saúde nian sira seluk.

Ministru Transportes no Komunikasoins, José Agustinho da Silva, informa ba membru Konsellu Ministrus nian sira katak kria ona liña telefónika ida hodi habelar informasaun kona-ba COVID-19. Númeru ne’e maka 119 no sei disponivel hahú husi loron 24 fulan-marsu tinan 2020 dadeer.

Oras ne’e daudaun, iha ona kazu konfirmadu 1 kona-ba COVID-19 nian iha Timor-Leste. Organizasaun Mundiál Saúde (OMS) rejista ona, to’o ohin loron (iha relatóriu loron 22 fulan-marsu tinan 2020), kazu konfirmadu COVID-19 nian ho totál 292 142, iha mundu tomak.

Ikusliu, Ministra Finansas iha ezersísiu informa katak Konsellu Administrasaun Fundu Infraestrutura nian aprova ona projetu haat hodi hadi’a estragu sira-ne’ebé rezulta husi inundasaun iha loron 13 fulan-marsu 2020 liubá. Projetu hirak-ne’e inklui harii muru sira hodi tahan mota-ninin sira, halo atividade limpeza sira no harii infraestrutura sira bee moos no saneamentu, no eletrisidade nian. REMATA

   Ba leten