Governu garante katak preparasaun ba eleisaun sira la’o di’ak

Ministru Estadu no Prezidénsia Konsellu Ministru no

  Portavós ofisiál Governu Timor-Leste

 Dili, loron 20 fulan-fevereiru tinan 2017

Governu garante katak preparasaun ba eleisaun sira la’o di’ak

Governu, luhusi Komisaun Nasionál Eleisaun – CNE (sigla iha lian portugés), Sekretariadu Tékniku Administrasaun Eleitorál – STAE, husi Ministériu Administrasaun Estatál no Ministériu Interiór, hala’o hela preparativu tomak ne’ebé presiza ba eleisaun prezidensiál oinmai, ne’ebé sei hala’o iha loron 20 fulan-marsu tinan 2017.

Iha loron 15 fulan-fevereiru, STAE fó sai naran kandidatu sira ba eleisaun prezidensiál, ne’ebé hetan ona validasaun husi Tribunál Rekursu. Kandidatu sira ne’e hili-belek (elejivel) hotu. Sira ne’e maka: Amorin Vieira, António da Conceição, António Maher Lopes, Francisco Guterres Lu-Olo, José António de Jesus Neves, José Luís Guterres, Luís Alves Tilman no Maria Ângela Freitas da Silva.

Dezempeñu di’ak iha prosesu eleitorál sira no pluralizmu iha Timor-Leste hetan rekoñesimentu internasionál, liu-liu iha Índise Demokrasia nian iha tinan 2016 ne’ebé fó-sai foin daudaun ne’e, iha ne’ebé kontribui atu país ne’e bele hetan klasifikasaun iha fatin da-1iha tabela kona-ba moris iha demokrasia nia laran iha Sudezte Aziátiku, iha fatin da-5 iha Ázia no iha fatin da-43 entre Estadu sira hotu ne’ebé hetan avaliasaun. Eleisaun lokál sira ikus ne’ebé hala’o iha país laran tomak iha fulan-outubru no fulan-novembru tinan liubá, la’o ho hakmatek no tuir orden.

Hanesan ho iha tinan liubá, observadór eleitorál sira husi estranjeiru sei mai fila-fali, atu akompaña períodu eleitorál sira tinan ne’e nian. Delegasaun Uniaun Europeia (UE) ninia xefe misaun maka Bilbao Barindica, ne’ebé dehan ona katak ba nia sai hanesan ”onra ida atu lidera Misaun Observasaun Eleitorál UE nian ba Timor-Leste” no nia fiar-metin katak “parte interesada hotu sei kontribui atu asegura eleisaun sira oinmai no sei konsolida liután istoriál país nian kona-ba eleisaun sira ne’ebé maka la’o di’ak, kredivel no pasífika”.

Planu seguransa nian sira ba períodu eleitorál daudaun ne’e iha hela koordenasaun nia laran tuir Konseitu Estratéjiku Defeza no Seguransa nian, ne’ebé hetan aprovasaun iha tinan liubá husi Governu, ne’ebé rezulta husi prosesu konsulta ida ne’ebé luan ho parte interesada sira, atubele hetan konsensu ida. Dokumentu ida ne’e buka atu “asegura liberdade, seguransa populasaun sira nian no ezersíu husi sira-nia direitu no liberdade fundamentál sira, pás públika, protesaun ba ninia beins no ba patrimóniu nasionál”, ne’ebé maka sai hanesan Objetivu Estratéjiku sira husi Defeza no Seguransa Nasionál.

Portavós, Ministru Estadu Agio Pereira, hateten katak “preparativu sira ba eleisaun sira la’o daudaun iha dalan ne’ebé loos no ita fiar katak ita-nia país nia reputasaun atu kondús eleisaun sira ne’ebé livre, justa no organiza ho di’ak, iha ambiente ida pás no hakmatek nian, sei forte liután”. REMATA

   Ba leten