Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 6 fulan-janeiru tinan 2017

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VI Governu Konstitusionál

..............................................................................................................................

Díli, loron 6 fulan-janeiru tinan 2017

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 6 fulan-janeiru tinan 2017

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha loron-sesta ne’e, iha Palásiu Governu, iha Dili, no, nu’udar kontinuasaun husi promulgasaun ba Lei n. 13/2016 loron 29 fulan-dezembru (Orsamentu Jerál  Estadu ba tinan 2017), aprova ona dekretu kona-ba ezekusaun orsamentál ba tinan 2017.

Dekretu Governu nian kona-ba rejime jurídiku ba programa hadi’a infraestrutura rurál sira, ne’ebé atribui ba FALINTIL-FFDTL ho objetivu atu harii, reabilita no mantein infraestrutura sira ne’ebé esensiál iha komunidade rurál sira, ne’ebé propoin husi Ministru Defeza, hetan ona aprovasaun.

Hetan ona mós aprovasaun proposta lei kona-ba krime halo, importa, lori, fa’an, fó ka lori rama ambon, (instrumentu ne’ebé bele lori ho fasilidade ne’ebé lansa lámina, rama,  seta ka rama isin), utilizasaun arma branka ba prátika krime no prátika ilegál arte marsiál no rituál sira. Lei ne’ebé daudaun ne’e vigora hela kona-ba prátika arte marsiál nian sira, ne’ebé halo iha tinan 2008, la fó dalan atu kriminaliza ho forma efikás atividade arte marsiál nian sira bainhira atividade sira ne’e la hala’o tuir orden legál sira. Nune’e, importante atu asegura prinsípiu orden públika nian no prinsípiu respeitu ba direitu sira, liberdade  no garantia sidadaun sira nian.

Dekretu-lei tolu husi Ministru Estadu, Koordenadór Asuntu Administrasaun Estadu no Justisa no Ministru Administrasaun Estatál hetan ona aprovasaun. Dahuluk maka kona-ba Estatutu orgániku Arkivu Nasionál Timor-Leste nian, buka atu hatama organizmu ne’e ba kuadru organizasaun administrativa nian, no ninia misaun maka tau matan ba rekuperasaun, prezervasaun no rai dokumentu istóriku nasaun nian sira. Daruak mak kona-ba orgánika Institutu Nasionál Administrasaun Públika (INAP) nian, ne’ebé maka hetan ona avaliasaun iha sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 20 fulan-dezembru tinan 2016. Ida ikus, mak alterasaun dahuluk ba dekretu-lei ne’ebé mak aprova Estatutu Administrasaun Munisipál, Autoridade Munisipál sira no Grupu Tékniku Interministeriál ba Desentralizasaun. Besik tinan ida hafoin aprovasaun, Governu bele haree ona esforsu boot ne’ebé halo ona atu konkretiza prosesu desentralizasaun administrativa no rezultadu di’ak sira, iha domíniu formasaun lokál ba servisu sira, ne’ebé rejista to’o agora. Oras ne’e, Governu halo ona atualizasaun kona-ba montante sira husi despeza, ne’ebé tenke aumenta maka’as, tanba atribuisaun foun sira ne’ebé Administrasaun Lokál simu; tinan ida ne’e, ninia valór maka USD 150.000,00 (dólar amerikanu rihun atus ida limanulu).

Konsellu Ministrus aprova ona rezolusaun Governu nian ne’ebé kria Komité orientadór peskiza no dokumentasaun kona-ba knaar foin-sa’e timoroan nian iha luta ba libertasaun nasionál, ne’ebé tutela husi Sekretaria Estadu Juventude no Desportu.

Hafoin hetan tiha análize iha sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 31 fulan-maiu tinan 2016 nian, dekretu-lei kona-ba karreira profisionál seniór sira iha Administrasaun Públika, agora hetan ona aprovasaun, atu nune’e bele atrai no kaer metin ninia kuadru profisionál sira ne’ebé kualifikadu liu no iha esperiénsia barak liu. Governu hatene katak, importante duni ba Administrasaun Públika atu mantein ativa profisionál esperiente hirak ne’e, atu nune’e sira labele hasees an husi Funsaun Públika hodi buka kondisaun serbisu nian hirak ne’ebé di’ak liu iha setór privadu. Governu mós preokupa ho kreximentu pesoál asisténsia téknika nian, ne’ebé kolabora ho Administrasaun Públika ho forma temporária no ba de’it projetu no nesesidade espesiál sira iha ministériu ida-idak.

Aprova ona mós rezolusaun Governu nian kona-ba marxa Funsaun Públika nian, ho objetivu hodi motiva funsionáriu públiku sira, haburas sivizmu no patriotizmu, promove realizasaun sira Funsaun Públika nian no atu fó aten-barani ba sira atu iha orgullu no sente katak atividade hirak ne’e halo parte mos ba sira an rasik nu’udar funsionáriu públiku.

   Ba leten