Governu rekoñese no investe iha dosente sira

Ministru Estadu no Prezidénsia Konsellu Ministru no

  Portavós Ofisiál Governu Timor-Leste

 Dili, loron 17 fulan-outubru tinan 2016

Governu rekoñese no investe iha dosente sira

Governu komemora ona Loron Mundiál Profesór nian, ho semináriu espesiál durante loron-rua, ba profesór sira, ne’ebé hala’o iha Sentru Konvensoins Dili (CCD) nian. Iha Loron 12 fulan-outubru, Primeiru-Ministru, Rui Maria de Araújo, fó parabéns ba profesór sira husi “sira-nia serbisu, haka’as an no dedikasaun loroloron nian”, hodi subliña nia knaar-xave “iha konstrusaun personalidade sira-nia alunu sira nian” no hatutan ba sira “ prinsípiu morál no krítiku sira ne’ebé hodi forma sira ba hala’o sidadania, tuir Estadu direitu demokrátiku ida hanesan ita-nian”.

UNESCO proklama tiha ona, iha tinan 1994, loron 5 fulan-outubru nu’udar Loron Mundiál Profesór nian, atu selebra obra husi profesór sira no rekoñese sira-nia kontribuisaun ne’ebé importante ba komunidade sira. Iha Dili, hatama tiha ona iha ajenda, durante fulan-outubru nia-laran tomak, atividade festiva sira seluk ne’ebé Primeiru-Ministru deklara ona hanesan fulan ida ne’ebé dedika ba edukasaun.

Governu Konstitusionál VI, atu rekoñese valór edukasaun no profesór sira nian, halo tiha ona investimentu ida ne’ebé signifikativu iha formasaun ba profesór sira, hodi hadi’a kondisaun eskola nian sira no harii kurríkulu eskolár foun ida.

Iha kedas tinan dahuluk Governu nian aplika ona kurríkulu foun pré-eskolár no ba Ensinu Báziku, fó tiha ona kursu formasaun sira kona-ba kurríkulu foun ba profesór 9.000. Iha períudu ne’e duni, hadi’a tiha ona eskola 300 resin. Tuir Planu Estratéjiku Ministériu Edukasaun nian, Eskola Sekundária Tékniku-Vokasionál iha aumentu nafatin, hodi haforsa ligasaun entre eskola no iha biban sira ba serbisu nian.

Primeiru-Ministru garante ba profesór sira ne’ebé marka prezensa iha semináriu katak setór edukasaun maka prioridade ida Governu nian no fó aten-barani ba sira atu “kontinua hatutan koñesimentu sientífiku no hatudu loroloron, liuhusi ezemplu no asaun sira ne’ebé konkreta, husi valór sira ne’ebé aas liu no prinsípiu umanidade no demokrasia nian”. Na’i ulun ne’e hatudu fiar ba-iha profesór sira “atu sente orgullu husi sira-nia tulun hodi hanorin no forma personalidade ita-nia estudante sira nian”.

Portavós Governu nian, Ministru Estadu Agio Pereira, hateten ona katak” númeru no kualidade ita-nia profesór sira nian hahú aumenta ba oin ho forma ne’ebé maka di’ak tebes, hahú kedas iha tinan 2002. Durante fulan-outubru ne’e, ne’ebé selebra Loron Mundiál Profesór sira nian, ita hahii ba sira-nia profisionalizmu no saran an, hodi rekoñese importánsia husi sira-nia knaar iha harii futuru ita-nia nasaun nian”. REMATA

   Ba leten