Forum Juventude CPLP nian termina iha Dili

Ministru Estadu no Prezidénsia Konsellu Ministru no

  Portavós Ofisiál Governu Timor-Leste

 Díli, loron 13 fulan-novembru tinan 2015

Forum Juventude CPLP nian termina iha Dili

Forum Juventude Komunidade Nasaun ko’alia Lia-Portugés (CPLP – sigla iha lia-portugés) termina ona horisehik, loron 12 fulan-novembru, iha Loron Nasionál Juventude Timor-Leste nian no komemorasaun masakre semitériu Santa Krús tinan 1991 nian. Forum ne’e, ne’ebé inklui reprezentante sira hosi konsellu juventude sira husi Estadu-membru CPLP nian sira, hahú ona iha loron segunda, 9 fulan-novembru, semana ida ne’ebé nakonu ho eventu. Primeiru-Ministru, Rui Maria de Araújo, fó nia boazvindas ba delegadu sira, iha semináriu ida ho títulu “Joven sira, paradigma foun ida ba transformasaun globál ”, ne’ebé realiza tiha ona iha Sentru Konvensaun Dili nian.

Primeiru-Ministru fó aten-barani ba joven sira ne’ebé halibur malu iha ne’ebá  atu halo oinsá ema bele rona sira nia lian no atubele proativu iha sira-nia komunidade. “Imi-nia partisipasaun no espíritu empriendedór ne’e importante atu mundu bele sai fatin di’ak ida ba moris”. Imi nia interasaun dinámika no imi nia enerjia atu hasoru dezafiu sira sei fó ba imi, foin-sa’e sira, kapasidade atu influensia rumu husi  ita-nia país sira (hodi sai hanesan) paradigma foun ida ba transformasaun globál”, afirma xefe ezekutivu.

Konsellu Nasionál Juventude Timor-Leste nian hola inisiativa atu organiza sorumutuk internasionál ne’e, ho apoiu husi Sekretaria Estadu Juventude no Desportu, ho misaun atu “mantein no hametin liután amizade, kooperasaun, solidariedade no diálogu interkulturál sira entre foin-sa’e sira lia-portugés nian.

Programa Timor nian balun ba juventude, ne’ebé diskute ona iha semana ne’e, inklui Parlamentu Foin-sa’e nian, ne’ebé kria iha tinan 2009, inisiativa oin-oin kona-ba formasaun iha área agrikultura no meiu ambiente, nune’e mós ho kursu kona-ba jestaun projetu sira, empriendedorizmu ka kapasidade atu kria empregu no voluntariadu sira ne’ebé oferese hosi Sekretaria Estadu Juventude no Desportu. Kursu sira ne’e apoia kooperativa kiik-oan foin-sa’e sira ninian iha área oin-oin, inklui konstrusaun instalasaun desportiva sira nian no jestaun ba eventu sira  komunidade nian.

Iha loron-tersa, delegadu sira hala’o sorumutuk iha Asembleia Nasionál atu diskute no haree fila-fali Estatutu sira no aprova Aktu Konstitutivu nian. Durante sorumutuk ne’e, delegadu sira ko’alia kona-ba Ajenda Dezenvolvimentu Pós-2015 nian no asina ona dokumentu ne’e ho konkluzaun sira husi serbisu Forum Juventude CPLP ne’e nian, hanaran Deklarasaun Dili [lia-portugés-Declaração de Díli]. Iha loron-kuarta, delegadu sira hala’o mós vizita  kortezia ba Prezidente Repúblika, Primeiru-Ministru, Parlamentu Nasionál, Sekretáriu Estadu Juventude no Desportu, Konsellu Nasionál Juventude Timor-Leste nian no Eskola Portugeza Dili nian. Sira hala’o mós vizita ba Arkivu no Muzeu Rezisténsia Timorense.

Forum Juventude nian ne’e remata ho partisipasaun husi delegadu sira iha Misa ba Loron Nasionál Juventude nian no Marxa husi Igreja Motaél to’o iha Semitériu Santa Krús nian. Iha loron ne’e, halo mós leitura ofisiál no asinatura ba Deklarasaun Dili nian no han kalan fahe malu nian.

Portavós Governu Konstitusionál VI nian, Ministru Estadu Agio Pereira, fó parabéns ba Konsellu Nasionál Juventude Timor-Leste nian no Sekretaria Estadu Juventude no Desportu, ba sira-nia esforsu tomak ne’ebé kontribui ona ba susesu Forum Joventude CPLP nian ne’e. “Hanoin hirak ne’ebé fahe ba malu ona no amizade hirak ne’ebé kria tiha ona iha loron hirak ikus ne’e”, nia dehan, “iha influénsia pozitivu ida ba futuru. Timor-Leste no komunidade sira CPLP nian presiza partisipasaun husi ema hotu, foin-sa’e, katuas, mane, feto,husi sira ne’ebé hela iha knua ki’ik sira no husi  sira ne’ebé hela iha sidade boot sira, ba ita-nia nasaun nia susesu no dezenvolvimentu. Maibé, Timor-Leste, ne’ebé maka 60% husi populasaun ho otas menus husi 25, iha responsabilidade espesiál ba foin-sa’e sira, ne’ebé fó ona kontributu ba dezenvolvimentu Nasaun nian no mós  sira ne’ebé sei mai iha tinan hirak oinmai.” REMATA

   Ba leten