Komunikadu Konjuntu kona-ba sorumutu bilaterál no Memorandu Entendimentu entre Timor-Leste no Portugal ba área Defeza nian

Loron 25 fulan-novembru tinan 2014
Dili, Timor-Leste

 

KOMUNIKADU KONJUNTU

SORUMUTUK BILATERÁL ENTRE PRIMEIRU-MINISTRU NO MINISTRU DEFEZA NO SEGURANSA TIMOR-LESTE NIAN NO MINISTRU DEFEZA NASIONÁL PORTUGAL NIAN

ASINATURA BA MEMORANDU ENTENDIMENTU

 

Primeiru-Ministru no Ministru Defeza no Seguransa, Kay Rala Xanana Gusmão no Ministru Defeza Nasionál Portugál, José Pedro Aguiar-Branco, hala’o sorumutu iha Tersa-feira ne’e, loron 25 fulan-novembru iha Palásiu Governu nian, iha Dili, atu diskute asuntu hirak ne’ebé sai hanesan interese rai rua ne’e nian iha área defeza no atu asina Memorandu Entendimentu nian ida entre nasaun rua ne’e.

Timor-Leste aproveita biban liuhusi okaziaun Vizita dahuluk Ministru Defeza Portugál nian mai nasaun ne’e, hodi agradese tulun ne’ebé Portugál kontinua fó nafatin, iha tinan sanulu ikus ne’e, iha dezenvolvimentu Setór Seguransa nian no liuliu iha profisionalizasaun no modernizasaun FALINTIL – Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL).

Portugál ko’alia liuliu kona-ba relasaun di’ak ne’ebé iha entre Forsa Armada sira husi Nasaun rua ne’e no reafirma tulun husi Portugal atu hametin setór defeza nian ne’ebé la’o dadaun iha  Timor-Leste, liuliu iha formasaun, no tulun atu harii komponente aérea nian ida iha

Primeiru-Ministru no Ministru Defeza no Seguransa Kay Rala Xanana Gusmão no Ministru Defeza Nasionál Portugál José Pedro Aguiar-Branco, iha sorumutuk bilaterál alargada ida, ko’alia kona-ba tema sira ne’ebé sai hanesan dezafiu no ameasa sira ba seguransa, ba estabilidade no ba pás, identidade seguransa no defeza CPLP nian no ba kooperasaun tékniku-militár entre F-FDTL no Forsa Armada sira Portugál nian.

Na’i Ulun Rua ne’e konsidera katak kooperasaun iha área defeza nian iha importánsia partikulár atubele haree ba ameasa no dezafiu sira ba seguransa sira ne’ebé komunidade globál hasoru, no afirma kompromisu atu servisu hamutuk ho nasaun CPLP nian sira seluk, atu halo konsolidasaun ba Forsa Defeza moderna no profisionál, iha kapasidade atu hatán iha situasaun hirak  ne’ebé presiza tulun ka intervensaun umanitária, operasaun hirak manutensaun nian ba dame ka atu fó tulun iha kazu dezastre naturál nian sira.

Atu hanoin fila-fali katak lian Portugés sai nu’udar lian ofisiál Timor-Leste nian, hamutuk ho Tetun, hodi rekoñese katak nia konsolidasaun mak fundamentál ba relasaun entre nasaun rua ne’e – no entre nasaun CPLP nian sira seluk -, no hodi reafirma kompromisu Repúblika Demikrátika Timor-Leste no Repúblika Portugál nian iha matéria kooperasaun no konsolidasaun iha lian Portugés, sira asina Memorandu Entendimentu ida ba  edifikasaun no funsionamentu  Sentru Lian Portugés, iha Komponente Formasaun no Treinu F-FDTL nian husi Metinaro (Dili).

Hodi rekoñese kooperasaun iha área defeza hametin fiar ba malu no sai ezemplu importante ida husi amizade entre nasaun rua ne’e, Timor-Leste no Portugál konkorda atu hametin liután lasu kooperasaun nian entre nasaun rua ne’e.

   Ba leten