Sorumutuk Konsellu Ministru nian loron 6 fulan Maiu tinan 2014

Prezidénsia Konsellu Ministrus

V Governu Konstitusionál

..............................................................................................................................

Díli, Loron 6 Fulan Maiu Tinan 2014

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Konsellu Ministru nian loron 6 fulan Maiu tinan 2014

 

Governu hala’o sorumutuk iha loron Tersa ne’e, loron 6 fulan Maiu tinan 2014, iha sala sorumutuk Konsellu Ministru nian, iha Palásiu Governu, iha Dili no aprova ona:

1. Dekretu-Lei ne’ebé aprova Baze Polítika ba Turizmu

Dekretu-Lei ne’ebé estabelese Baze Polítika ba Turizmu, aprezenta husi Ministériu Turizmu, define objetivu no prinsípiu hirak ne’ebé nia iha no identifika instrumentu hirak ne’ebé destinadu ba ninia ezekusaun, nu’udar setór estratéjiku husi ekonomia nasionál nian.

Tanba turizmu iha papél fundamentál ida iha dezenvolvimentu ekonómiku no sosiál nasaun nian, diploma ida ne’e aplika ba atividade turístika sira, atividade sira husi setór públiku ne’ebé dirije ba turizmu, ba fornesedór produtu sira no promotór servisu turístiku sira, ba turista sira rasik no ba konsumidór sira husi produtu no servisu turístiku sira.

Konsellu Ministru analiza mós:

1. Plataforma Timor-Leste no Pequim ba Revizaun Relatóriu kona-ba Avaliasaun Asaun Nasionál nian

Sekretária Estadu ba promosaun Igualdade, Idelta Maria Rodrigues, aprezenta ona ba Konsellu Ministru Relatóriu ida husi nasaun ne’e nian kona-ba jéneru. Relatóriu ida ne’e halo parte ba konsulta kona-ba Plataforma Timor-Leste no Pequim ba Revizaun Relatóriu hosi Asaun Nasionál nian no aprezenta, liuliu, objetivu boot hirak ne’ebé atinje ona no dezafiu boot sira.

2. Aprezentasaun kona-ba Gabinete Apoiu nian ba Prezidénsia CPLP

Ministériu Negósiu Estranjeiru aprezenta ona ba Konsellu Ministru proposta ida kona-ba Ajenda ba Simeira CPLP nian hodi tau mós konsiderasaun ba organizasaun kestaun sira kona-ba seguransa no defeza, lojístika, protokolu, komunikasaun sosiál no eventu kulturál sira.

 3. Proposta Lei ne’ebé Kria Rejime Kontributivu Seguransa Sosiál nian iha ámbitu Organizasaun Progresiva husi sistema Seguransa Sosiál nian ida

Proposta Lei ida ne’e aprezenta husi Ministériu Seguransa Sosiál hakarak atu kria, tuir prevee iha Konstituisaun Repúblika Timor-Leste nian no iha ámbitu organizasaun progresiva husi sistema seguransa sosiál nian ida, rejime kontributivu seguransa sosiál, ne’ebé ninia objetivu mak atu proteje traballadór sira no mós sira nia família sira iha situasaun sira hanesan maternidade, paternidade no adosaun, invalidéz, idade ferik no katuas no mate.

   Ba leten