RSS 

Komunikadus

  • 11 novembru 2022Sorumutuk Estraordinária Konsellu Ministrus nian iha loron 11 fulan-novembru tinan 2022
    Aprova ona:

    1 - alterasaun dahuluk ba Dekretu-Lei n. 37/2022, loron 25 fulan-maiu, kona-ba subsídiu fim do ano ba “Uma kain”, hodi klarifika ámbitu husi ninia aplikasaun.
    hare tan
  • 09 novembru 2022Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 9 fulan-novembru tinan 2022
    Aprova ona:

    1 - alterasaun dahuluk ba Dekretu-Lei n. 37/2022, loron 25 fulan-maiu, kona-ba subsídiu fim do ano ba “Uma kain”;

    2 - regulamentu apoiu finanseira ne’ebé atribui ba kombantente veteranu libertasaun nasionál ida-idak;

    3 - Sekretariadu Fundu Kombatente Libertasaun Nasionál;

    4 - valór seña prezensa atu selu ba membru sira Komité Investimentu Fundu Kombatentes ba Libertasaun Nasionál nian;

    5 - akordu entre Governu Komunidade Austrália no Governu Repúblika Demokrátika Timor-Leste, kona-ba kooperasaun iha área defeza no ba estatutu Forsa Vizitante nian sira;

    6 - alterasaun ba kontratu ne’ebé selebra ho kompañia Sinoitech Engineering Consults;

    7 - alterasaun ba kontratu ne’ebé selebra ho kompañia Katahira Engineers International;

    8 - pagamentu estraordináriu husi saláriu adisionál fulan ida nian ba funsionáriu, ajente kontratadu sira Administrasaun Públika nian, ba titulár kargu públiku, membru F-FDTL, PNTL, no Sistema Nasionál Intelijente no ba eis titulár no eis-membru órgaun soberania sira.
    hare tan
  • 04 novembru 2022Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 4 fulan-novembru tinan 2022
    Aprova ona

    1 - alterasaun Dahuluk ba Kódigu Aduaneiru;

    2 - kriasaun grupu traballu ba regularizasaun pagamentu iha ámbitu kontratu sira;

    3 - prosedimentu aprovizionamentu ba projetu konstrusaun ponte foun ho estrutura metálika Mota Komoro Ulun (Kasnafar);

    4 - abertura ba prosedimentu aprovizionamentu nian ida ho tipu Konkursu Públiku Internasionál ba adjudikasaun kontratu públiku ida ba fornesimentu beins no ezekusaun obra sira ba kriasaun kompleksu komunikasaun nian ho instalasaun estasaun aterrajen nian ba kabu submarinu fibra ótika nian, ne'ebé sei liga sidade Dili iha Timor-Leste ho sidade Darwin no sidade Port Hedland iha Commonwealth Austrália;

    5 - renovasaun ba medida exesionál no temporária sira atu halo vijilánsia sanitária hodi hatán ba pandemia moras COVID-19 nian.


    Analiza ona:

    1 - opsaun polítiku-lejizlativa sira ne’ebé sai hanesan baze ba inisiativa hodi kria Estatutu ba Pesoál husi Servisu Nasionál Intelijénsia (SNI);

    2 - seguransa nutrisionál no implikasaun sira iha dezenvolvimentu kognitivu labarik sira nian;

    3 - opsaun polítiku-lejizlativa ne’ebé sai hanesan baze ba inisiativa atu kria Unidade Misaun nian hodi Kombate hasoru Kra’es Badak (Stunting);

    4 - opsaun polítiku-lejizlativa sira ne'ebé sai hanesan baze ba inisiativa atu harii Institutu Públiku Millennium Challenge Account-Timor-Leste (MCA-TL).
    hare tan
  • 03 novembru 2022Timor-Leste selebra Loron Nasionál Feto nian ba da-46
    Governu Konstitusionál VIII hato’o parabéns ba feto timoroan tomak iha selebrasaun Loron Nasionál Feto nian ba da-46, ne’ebé marka ho loron mate eroina nasionál ida nian, Maria Tapó, ne’ebé fó nia vida ba luta autodeterminasaun nasionál no iha ne’ebé selebra papél importante feto timoroan nian iha luta ba independénsia nasionál.
    hare tan
  • 31 outubru 2022Governu timoroan hato’o parabéns ba Prezidente eleitu Brazíl nian
    Governu Timor-Leste ho laran tomak hato’o parabéns ba Luiz Inácio Lula da Silva tanba eleitu hanesan Prezidente Repúblika Brazíl nian no dezeja ba nia susesu boot hodi hala’o ninia knaar importante sira.
    hare tan
  • 31 outubru 2022Governu hato’o ninia solidariedade ho Koreia Sul
    Governu Timor-Leste hato’o ninia sentidas kondolénsias ba Governu no povu Repúblika Koreia nian ba insidente ne’ebé akontese iha loron 29 fulan-outubru liubá, iha bairru Itaewon, iha Kapitál koreana, Seul.
    hare tan
  • 26 outubru 2022Toleránsia Pontu iha loron 31 fulan-outubru tinan 2022
    Fó toleránsia pontu iha loron 31 fulan-outubru tinan 2022, loron tomak
    hare tan
  • 26 outubru 2022Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 26 fulan-outubru tinan 2022
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 26 fulan-outubru tinan 2022
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili no aprova ona projetu Rezolusaun Governu nian, ne’ebé aprezenta husi Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus, Joaquim Amaral, ne’ebé aprova Polítika no Estratéjia ba Setór Privadu.
    Ho intervensaun lejizlativa ida-ne’e ninia objetivu atu atinje expansaun setór privadu nian, nu’udar motor prinsipál ba kreximentu ekonómiku no atu hamenus dezempregu, liuhusi hadi’a ambiente negósiu, diversifikasaun baze ekonómika nasionál no promosaun inkluzaun sosiál no ekonómika nian.
    Prevee kriasaun ba Konsellu Dezenvolvimentu Emprezariál ida, ne’ebé kompostu hosi entidade governamentál relevante oin-oin iha matéria ida-ne’e, ne’ebé sei sai responsavel ba kriasaun no expansaun empreza sira, programa formasaun nian no sentru sira dezenvolvimentu emprezariál nian. Konsellu ida-ne’e ninia misaun mós mak atu dezenvolve programa espesiál sira atu hamoris filafali Empreza sira Ki’ik no Média rai-laran nian.
    Koordenasaun no implementasaun hosi polítika ida-ne’e sei responsabiliza husi membru Governu ne’ebé responsavel ba área koordenasaun asuntus ekonómikus nian, ne’ebé iha kolaborasaun ho membru Governu sira-seluk ne’ebé responsavel ba área relevante sira hodi dezenvolve setór privadu.
    ........
    Konsellu Ministrus mós aprova projetu Proposta Rezolusaun Parlamentu Nasionál nian rua, ne’ebé aprezenta husi Ministra Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, Adaljiza Albertina Xavier Reis Magno, ba aprovasaun Akordu kona-ba Servisu Aéreu sira entre Repúblika Demokrátika Timor-Leste no Repúblika Indonézia no Repúblika Singapura.
    Objetivu prinsipál hosi akordu hirak ne’e atu garante realizasaun ba vou komersiál regulár sira entre Timor-Leste no Indonézia no Singapura, ho hanoin atu promove dezenvolvimentu iha setór ekonómiku, komersiál no turizmu país hirak ne’e nian.
    ........
    Konsellu Ministrus, tuir projetu ne’ebé aprezenta husi Ministru Obras Públikas, Abel Pires da Silva, delibera atu autoriza prosedimentu aprovizionamentu ba obras públikas ne’ebé relasiona ho projetu konstrusaun Manleuana River Training Works no Rede Drenajen D04 nian, iha Kaikoli, ho valór investimentu ida ho totál hamutuk dolar amerikanu millaun 15,6.
    ........
    Konsellu Ministrus mós delibera atu autoriza  realizasaun despeza relasiona ho kontratu depózitu nian ida ne’ebé selebra ona ho Banku Nasionál Komérsiu Timor-Leste ba implementasaun Liña Kréditu “Fasilidade Garantia Kréditu Suave” no ho transferénsia dolar amerikanu millaun limanulu husi konta tezouru ba konta bankária ne’ebé loke ona tuir kontratu ne’e. Projetu deliberasaun ne’e aprezenta husi Ministru Turizmu, Komérsiu no Indústria, José Lucas do Carmo da Silva.
    Liña Kréditu “Fasilidade Garantia Kréditu Suave” ho objetivu atu estabelese garantia kréditu ida kona-ba kréditu ne’ebé sei fó husi instituisaun bankária sira ba empreza mikro, ki’ik, média no boot, hodi fiksa ba taxa osan-funan remuneratória ne’ebé bele hadi’a kondisaun asesu ba kréditu husi parte empreza ne’ebé servisu hela iha merkadu rai-laran.
    Liña kréditu ida-ne’e finansia husi dotasaun ida ho dolar amerikanu millaun limanulu, ne’ebé inklui ona iha Orsamentu Jerál Estadu ba tinan 2022. REMATA
    hare tan
14 15 16 17 18 19 20