Sorumutu Konsellu Ministru nian iha loron 23 fulan Abríl tinan 2013

Prezidénsia Konsellu Ministrus

V Governu Konstitusionál

……………………………………………………………………………………………………………..

Díli, Loron 23 Fulan Abríl Tinan 2013

Komunikadu Imprensa

Sorumutu Konsellu Ministru nian iha loron 23 fulan Abríl tinan 2013

Governu Konstitusionál da-V hala’o sorumutu, iha Tersa-feira ne’e, loron 23 fulan Abril tinan 2013, iha sala sorumutu Konsellu Ministru nian, iha Palásiu Governu, iha Díli, no aprova ona:

1. Proposta Rezolusaun ne’ebe mak aprova Adezaun ba Konvensaun Nasóes Unidas nian Kontra Trafiku Droga no Substánsia sira Psikotrópika

Governu aprova ona, adezaun, ba Konvensaun Nasoins Unidas nian Kontra Tráfiku Droga no Substánsia sira Psikotrópika, hodi habelar, instrumentu sira kona-ba luta kontra narkotráfiku no luta kontra brankeamentu kapitál sira.

2. Proposta Rezolusaun ne’ebe mak aprova Adezaun ba Konvensaun Nasoins Unidas nian ba Represaun Finansiamentu Terorizmu nian

Governu aprova ona, adezaun, ba Konvensaun Nasoins Unidas nian  ba Represaun Finansiamentu Terorizmu, hodi afirma hikas fali, ninia kompromisu ba iha luta kontra Terorizmu. Konvensaun ne’e sai nu’udar instrumentu adekuadu ida atu hodi luta kontra brankeamentu kapitál no finansiamentu terorizmu nian, hodi hatan ba kompromisu Timor-Leste nian bainhira nia hanesan  membru ho direitu tomak ba iha Nasoins Unidas no Interpól.

3. Rezolusaun ne’ebe mak aprova lizta Pesoál no Entidade sira ne’ebé halo ligasaun ho Al-Qaeda

Timor-Leste, bainhira ratifika Karta Nasoins Unidas nian iha tinan 2002, iha obrigasaun sira atu kumpri, banhira sai nu’udar Estadu membru ba Konsellu Seguransa no Interpól, liu-liu iha nesesidade atu garante kumprimentu ba Rezolusaun sira kona-ba luta kontra Terorizmu Internasionál, inklui mós kontra ema sira no entidade sira ne’ebe mak halo ligasaun ho Al-Qaeda. Nune’e, Governu aprova ona versaun ikus nian kona-ba lista  ne’ebe relasiona ho pesoa singulár sira ne’ebe mak halo ligasaun ho Al-Qaeda, ne’ebe publika ona husi Komité Konsellu Seguransa Nasoins Unidas nian, nune’e mós hola medida preventiva sira seluk  ne’ebe mak inklui ba iha kombate hasoru terorizmu internasionál.

4. Rezolusaun ne’ebe aprova prosedimentu aprovizionamentu no minuta Kontratu nian ne’ebe atu selebra ho TIMOR GAP, E.P., atu hodi halo Fornesimentu Gazóleu ho velosidade ne’ebe a’as

Tuir aprovasaun husi Konsellu Ministru iha loron 5 fulan Marsu ikus nian, kona-ba rezolusaun husi Governu ne’ebe relasiona ho nessesidade atu garante fornesimentu kombustível ba EDTL no nomeasaun TIMOR GAP E.P., atu hodi fornese gazóleu ho velosidade a’as, maka iha sorumutu ohin nian Konsellu Ministru aprova ona, kontéudu kontratu nian ho koresaun sira ne’ebe atu selebra ho TIMOR GAP E.P., atu hodi halo fornesimentu gazóleu ho velosidade a’as ba EDTL, nune’e fó mandatu ba Ministru Obras Públikas atu hodi promove enviu dokumentu ne’ebe iha vistu préviu Kámara Kontas nian.

5. Dekretu-Lei ne’ebe aprova Rejime Jerál ba Programa Nasionál Dezenvolvimentu Suku nian (PNDS)

Atu kumpri Programa Governu Konstitusionál Dalimak no ba Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu Nasionál nian (2011-2030), kria ona Komisaun Koordenasaun Interministerial no Grupu Tékniku Traballu Interministerial apoiu nian, atu hodi koordena, monitoriza no avalia implementasaun mekanizmu nasionál nian ida hodi aselera dezenvolvimentu komunitáriu. Inisiativa ida ne’e realiza vontade polítika atu estabelese ligasaun boot Governu nian ba suku sira, hodi fornese ba sira ferramenta sira ba dezenvolvimentu sustentável ida, atu halo promosaun bem estar sosiál no ekonómiku no kualidade moris populasaun  nian no atu hametin armonia ekonomia no sosiedade, liu husi partisipasaun husi komunidade ba iha ninia dezenvolvimentu rasik. Kumprimentu finalidade hirak ne’e, justifika fó apoiu finanseiru sira husi parte Governu nian ba entidade sira ne’ebé mak hala’o servisu ba interese jerál nian.

Nune’e sei fó subsídiu direta ba suku sira atu hodi ezekuta projektu sira kona-ba infraestrutura ki’ik sira ne’ebe mak identifika tiha ona  nu’udar prioridade husi komunidade lokál sira.

Governu liuhusi Administrasaun Estatál, maka responsável atu hahú forma ekipa profisionál sira atu nune’e bele halo ninia intervensaun adekuada ba implementasaun Rejime Jerál PNDS nian, nune’e mós sai responsável ba ninia supervizaun no akompañamentu liuhusi Sekretariadu Tékniku Apoiu ba Programa Nasionál Dezenvolvimentu Suku sira nian.

Konsellu Ministru halo mós análize ba:

1. Aprezentasaun Relatóriu Banku Sentrál nian

Tuir Prosesu Avaliasaun Mútua husi Grupu Ázia-Pasífiku kona-ba Brankeamentu Kapitál sira nian ba Timor-Leste, Governador Banku Sentrál aprezenta ona ba Konsellu Ministru, Planu Asaun nian atu hodi implementa rekomendasaun sira ne’ebe hato’o husi grupu Ázia-Pasífiku (GAP) ba Timor-Leste.

Rekomendasaun sira husi GAP inklui iha Relatóriu iha Avaliasaun Mútua nian, dokumentu ida ne’ebe halo avaliasaun ba Siztema Legál no Institusionál no ko’alia medida preventiva sira ne’ebe diriji ba instituisaun finanseira no la’os finanseira sira nunee’e mós oinsá halo forma kooperasaun nasionál no internasionál ho objektivu atu halo dezenvolvimentu sustentadu setór nian, iha Timor-Leste. Relatóriu Timor-Leste nian sei halo diskusaun iha sorumutu anuál GAP nian ne’ebe sei hala’o iha Xangai, China, iha fulan Jullu oin mai.

2. Estatíztika no Polítika sira Prokura nian

Austrálian Bureau of Estatístics (ABS) aprezenta ona ba Konsellu Ministru prinsípiu Fundamentál sira kona-ba Estatístika ofisiál Nasoens Unidas nian ne’ebe mak regula realizasaun estatístika nia país nian. Ho aprezentasaun ne’e, ABS hakarak fó hanoin liu ba implementasaun sistema estatístika ida iha territóriu nasionál, ho polítika sira ámbitu internasionál nian, atu hodi halo efisiénsia másima ba rekolla dadus estatístiku sira hodi hetan armonizasaun internasionál ida.

url: https://timor-leste.gov.tl?lang=tp&p=8097