Proposta Lei kona-ba Orsamentu Jerál Estadu nian (OJE) ba tinan finanseiru 2013 hahú diskuti ona iha Palamentu Nasionál, iha Segunda-feira ne’e, loron 4 fulan Fevereiru.
Liu tiha introdusaun sesaun plenária, husi Prezidente Parlamentu Nasionál, Vicente da Silva Guterres, tuir kedas ho aprezentasaun kona-ba ideia prinsipál sira ne’ebé kontein iha OJE tinan 2013 nian, husi Primeiru-Ministru Governu Konstitusionál V Kay Rala Xanana Gusmão hahú ho aprezentasaun kona-ba perspetiva prazu naruk nian ne’ebé orienta ezekutivu ba dezenvolvimentu Estadu joven Timor-Leste, ne’ebé temi laós de’it iha Proposta Lei OJE, maibé mós iha Programa Governu, no, liuliu, iha Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu nian, ne’ebé aprezenta tiha ona ba Parlamentu Nasionál iha fulan haat liubá.
Kreximentu ekonómiku, promosaun empregu no funu hasoru kiak mak sai hanesan preokupasaun sentrál Governu Konstitusionál V nian, ne’ebé iha tempu hanesan, hatene kona-ba nesesidade atu kontrola despeza públika sira.
“Ita haré, iha orizonte, perspetiva ida ba futuru, kona-ba dekréscimu husi total despezas públikas, no signifika mos katak tenki hahú, daudauk ona, limita krescimentu abuzivu kona-ba despezas korrentes – dezafiu ida nebé koloka ba administrasaun públika tomak, hodi la haluha katak instituisoens Estadu iha hela sira nia prosesu krescimentu rasik. Tan-né mak, Governu ida ne’e komprometidu atu hadi’a prestasaun servisus ba povu no atu korriji irregularidades jestaun nian, hodi hetan estabilizasaun orsamental iha despezas korrentes.
Só orientadus iha pensamentu kona-ba ‘konstrusaun no konsolidasaun’, mak ita bele garante, husi parte ida no iha médiu prazu, atu jera ka kria reseitas doméstikas, hodi finansia persentajen nebé boot liu husi despezas Estadu nian no, husi parte seluk, atu atria investimentus iha setores produtivus, nebé bele fó liután benefísius ba timoroan tomak. Orsamentu Estadu ba 2013 viabiliza dezígniu, ka hanoin no hakarak, ida ne’e ho forma ida nebé prudente. Orsamentu Estadu ba 2013 estabelese duni prioridades, ho didiak. Orsamentu Estadu 2013 ida ne’e, orsamentu ida nebé ekilibradu”, garante Primeiru-Ministru
Projetu boot sira ba Timor-Leste, ne’ebé hahú hala’o tiha ona durante mandatu ida uluk no atu hahú iha tinan ne’e, esplika no enkuadra didi’ak tiha ona iha estratéjia governu nian kona-ba hakbiit situasaun ekonómika nasaun nian, hodi garante estabilidade.
“Só aumentu produtividade, ezistênsia maun-de-obra kualifikada no kompetitividade empresarial, mak bele suporta krescimentu ekonómiku ne’ebé sólidu, ba tempu naruk, no bele reduz no estabiliza inflasaun. Maibé, husi parte Governu, tanba estabelesimentu prioridades ne’ebé tau iha Orsamentu Estadu ba 2013, mak ami sei halo buat hotu atu inflasaun bele tuun ba 8% nia ókos”, Primeiru-Ministru esplika.
Liu tiha ida ne’e, Kay Rala Xanana Gusmão fó hatene ba Parlamentu Nasionál númeru no prioridade sira Governu nian ba tinan ida-ne’e: “Iha 2013, ita sei investe total osan dolar $1.797,52 milhoens ba nesesidades País nian, hodi fó prioridade ba Infra-estruturas, ba Agrikultura, ba Saúde no ba Edukasaun. Kompara ho uluk, ami aumenta investimentu iha agrikultura ba 28%, iha edukasaun ba 12% no iha saúde ba 15%. Orsamentu Estadu ba 2013 prevê atu investe $892 milhoens iha capital dezenvolvimentu, husi ne’e $753 milloens ba projetus plurianuais ne’ebé boot iha Fundu Infraestruturas”, afirma Xefe Governu ne’e, hodi hatutan katak programa boot tolu hosi Fundu ne’e mak eletrisidade, estrada sira no Tasi Mane.
(Atu lee to’o hotu diskursu Primeiru-Ministru nian, klike iha ne’e.)
Hafoin aprezentasaun Proposta Lei-ne’e, husi Primeiru-Ministru, bankada parlamentár sira idaidak hetan tempu atu koa’lia, hodi fó ba FRETILIN minutu 30 no bankada sira seluk idaidak hetan minutu sanulu – inovasaun foun ida ne’ebé introdúz iha tinan ne’e.
Fó hanoin katak, Proposta Lei-ne’e, sei submete ba votasaun iha jeneralidade hafoin diskusaun loron tolu nia laran. Tuir mai sei tama ba debate iha espesialidade, ho durasaun másima loron sanulu.
Atu fó hatene mós katak, debate ne’e tranzmite tomak, liuhusi RTL no TVTL.
(Atu hetan asesu ba Komunikadu Imprensa husi sorumutu Konsellu Ministru nian ne’ebé aprova Proposta Lei OJE ba tinan 2013, klike iha ne’e)