Sorumutu Konsellu Ministru loron 5 fulan Dezembru tinan 2012

Prezidénsia Konsellu Ministrus

V Governu Konstitusionál

…………………………………………………………………………………………………………….

Díli, Loron 20 Fulan Novembru Tinan 2012

Komunikadu Imprensa

Sorumutu Konsellu Ministru loron 5 fulan Dezembru tinan 2012

Governu Konstitusionál V hala’o sorumutu iha kuarta-feira loron 5 fulan Dezembru tinan 2012, iha sala sorumutu Konsellu Ministru nian, iha Palásiu Governu, ne’ebé simu Sekretáriu-Jerál Asosiasaun Nasoins Sudeste Aziátiku nian  (ASEAN), Dr Surin Pitsuwan, ba períodu tinan 2008-2012.

Dr. Surin Pitsuwan ko’alia ba Governu, hodi asegura katak integrasaun Timor-Leste nian iha ASEAN “ hetan konsiderasaun ho sériu”  atubele sai hanesan nasaun da-11 ne’ebé integra ba organizasaun ne’e” . Atu fó hanoin katak Timor-Leste hatama nia kandidatura ba ASEAN iha fulan fevereiru tinan 2011, no hetan nafatin apoiu husi Estadu membru sira.

Iha sorumutu ne’e,  Konsellu Ministru aprova ona:

1. Dekretu-Lei ne’ebé aprova orgánika Ministériu Solidaridade Sosiál nian

Dekretu-Lei no 41/2012. Loron 7 fulan Setembru ne’ebé aprova Orgánika Governu Konstitusionál  V, estabelese, iha artigu da-29, ne’ebé Ministériu Solidaridade Sosiál mak orgaun sentrál Governu nian ne’ebé sai hanesan responsável ba konsesaun, ezekusaun, koordenasaun no avaliasaun kona-ba polítika, ne’ebé Konsellu Ministru define no aprova, ba área sira hanesan seguransa sosiál, asisténsia sosiál, dezastre naturál no reinsersaun komunitária.

Dekretu-Lei ne’e ho objetivu atu atualiza estrutura orgánika no hodi hadi’a efisiénsia orgaun sira no servisu sira administrasaun indireta Ministériu Solidaridade Sosiál, hodi fó ba sira kompeténsia ne’ebé maka presiza hodi hala’o polítika iha área hirak ne’ebé sai hanesan nia tutela ne’ebé tama iha Programa Governu Konstitusionál V nian no Planu Atividade Ministériu Solidaidade Sosiál ba tinan 2013-2017.

2. Dekretu-Lei ne’ebé mak aprova orgánika Ministériu Obras Públika nian

    Dekretu-Lei no 41/2012, loron 7 fulan Dezembru, ne’ebé mak aprova Orgánika Governu Konstitusionál  V, estabelese, iha ninia artigu 30o, ne’ebé Ministériu Obras públika mak órgaun sentrál Governu nian ne’ebé sai hanesan responsável ba konsesaun, ezekusaun, koordenasaun no avaliasaun kona-ba polítika ne’ebé Konsellu Ministru define no aprova, ba área sira obras públika, abitasaun, urbanizasaun, distribuisaun bee, saneamentu no eletrisidade. Ho hanoin katak dezenvolvimentu infra-estrutura nian, sai hanesan pilár ida husi pilár tolu husi Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu nian, haree husi ninia importánsia ba dezenvolvimentu sosiál no ekonómiku Timor-Leste nian.

    Modelu organizasionál nian ida ne’e, ne’ebé bazeia ba servisu sentrál no organizmu hirak ne’ebé hetan autonomia administrativa no finanseiru, iha objetivu ikus loloós mak jestaun rekursu públiku ne’ebé efisiente liu hodi serve populasaun.

    3. Proposta kona-ba Rezolusaun kona-ba aprovasaun Konvensaun Nasoins Unidas nian kona-ba DireituTasi nian

      Konsellu Ministru halo aprovasaun, atu Parlamentu Nasionál bele halo ratifikasaun, ba Konvensaun Nasoins Unidas nian Direitu Tasi nian (CDUDM), ne’ebé sai hanesan tratadu internasionál ida ne’ebé define direitu no obrigasaun sira Estadu membru sira nian kona-ba uzu tasi no oseanu sira nian.

      Timor-Leste sai hanesan Estadu insulár ida ho fronteira tasi nian ne’ebé seidauk tau baliza tuir regra ekitativa sira CNUDM nian, ne’ebé Parlamentu Nasionál aprova nesesidade atu fiksa fronteira tasi nian sira atu ita nia nasaun bele kumpre ho nia responsabilidade relasiona ho protesaun ambiente no prezervasaun rekursu naturál sira. Iha sentidu ida ne’e, no ho hanoin ida katak ida ne’e sai hanesan prioridade nasionál ida, maka sei kria ekipa téknika no jurídika ida atu halo definisaun ba fronteira sira, atubele fó ba Governu konsellu tékniku ida kona-ba matéria ida ne’e.

      4. Prjetu sira husi ADB no JICA

        Tuir aprovasaun kontratasaun empréstimu rua nian– iha sorumutu Konsellu Ministru nian iha loron 7 fulan Marsu tinan 2012, ho JICA no Banku Dezelvolvimentu Aziátiku nian (ADB) – Konsellu Minisntru aprova rekomendasaun sira husi Komisaun Nasionál Aprovizionamentu nian ba kontratasaun ba empreza hirak ne’ebé sei halo dezeñu enjeñaria no fiskalizasaun nian ba obra reabilitasaun no manutensaun estrada hirak ne’ebé liga Dili ba Baukau, Dili ba Tibar, Tibar ba Likisá, Tibar ba Glenu, Glenu ba Ermera no Manatutu ba Natarbora.

        Konsellu Ministru mós halo análize ba:

        1. Tratamentu moras iha rai-li’ur

          Konsellu Ministru analiza ona Prosesu kona-ba haruka pasiente atu halo tratamentu ba moras sira iha rai-li’ur, liuliu ba órgaun soberania nian sira, deputadu, membru Governu no veteranu sira.

          Tuir artigu da-1 husi Dekretu-Lei n.u 9/2010, loron 21 fulan Jullu nian, ne’ebé regula prosesu Asisténsia Médika iha Rai-li’ur, Ministériu Saúde halo akordu kooperasaun nian sira ho ospitál públiku no privadu sira iha Indonézia ba tratamentu no diagnóstiku  kona-ba moras espesializada no subespesializada sira. Ida ne’e la akontese ho ospitál sira Singapura nian, ne’ebé despeza transferénsia médika nian jere husi ajente responsável ba jestaun enkamiñamentu médiku nian.

          Iha sentidu ida ne’e, Governu hakarak ativa mekanizmu hirak ne’ebé importante  ho Ministériu Saúde Singapura nian atu estabelese lasu kooperasaun nian iha área transferénsia pasiente  sira nian no kona-ba kapasitasaun Ospitál Nasionál Guido Valadares.

          2. Aprezentasaun kona-ba proposta arrendamentu EDTL ninia eletrisidade riin ba instalasaun fiu telekomunikasaun nian.

            Konsellu Ministru kondorda ho minuta kontratu nian kona-ba arrendamentu ho operadora telekomunikasaun Viettel ba arrendamentu Edtl ninia eletrisidade riin ba instalasaun fiu telekomunikasaun nian.

            url: https://timor-leste.gov.tl?lang=tp&p=7502