Governu aprova tiha ona, iha sorumutu estraordináriu Konsellu Ministru iha loron 20 fulan Novembru, atu fó ajuda finanseira bá Haiti, hó valor dólar Amérika millaun ida, ho objetivu atu fó asisténsia umanitária bá populasaun ne’ebé afetada hosi pasajen furakaun Sandy.
Atu hetan asesu ba Komunikadu Imprensa sorumutu Konsellu Ministru loron 20 fulan Novembru tinan 2012, hanehan iha ne’e.
Ajuda ida ne’e fó sai ona husi Primeiro-Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão, durante nia vizita ba Haiti, hodi patisipa mós iha Retiru Ministeriál g7+ nian ne’ebé hala’o iha loron 13 no 14 fulan Novembru nian.
Atu hetan asesu ba Komunikadu Imprensa Porta-Voz Governu nian kona-ba deslokasaun Primeiru-Ministru ba Haiti, hanehan iha ne’e.
Iha loron ida molok hala’o sorumutu g7+ nian, Primeiru-Ministru no delegasaun ne’ebé akompaña nia (Ministra Finansa, Emília Pires no Vice- Ministru Negósiu Estranjeiru, Constâncio Pinto) hala’o enkontru bilaterál lubuk ida hó Prezidenti, hó Primeiru Ministru no mós ministru balun husi Repúblika Haiti nian sira. Iha ne’ebá sira analiza mós kestaun sira hanesan Misaun Integrada Nasoins Unidas nian (UNMIT) Timor Leste nian ne’ebé atu sai ona husi Timor-Leste, koordenasaun husi Parseiru Dezenvolvimentu, esforsu rekonstrusaun iha Haiti ka oportunidade fortalesimentu lasu no kooperasaun nian sira no seluk tan.
Atu haree fotografia deslokasaun Primeiru-Ministru nian ba Haiti, hanehan iha ne’e.
Hafoin hala’o tiha sorumutu bilaterál ho autoridade sira hosi Haiti nian, hala’o mós Retiru Ministeriál Daruak g7+ nian iha kapitál ne’e, Portu Prínsipe. Soru-mutu loron rua ne’e hala’o ba ministru no pontu fokál sira husi país sira g7+ nian. Iha sorumutu ne’e nia rohan fó sai “Deklarasaun Haiti”, ne’ebé anunsia inkluzaun ofisiál Uniaun Comoro sira nian iha família g7+.
Atu hetan asesu ba diskursu Primeiru-Ministru nian iha Retiru Ministeriál g7+, hanehan iha ne’e.
Molok dezloka bá Haiti, Primeiru Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão, partisipa iha Bali Democracy Forum Edisaun V, ne’ebé hala’o iha Nusa Dua, Bali, iha loron 8 no 9 fulan Novembru tinan 2012. Xefe Governu Timor-Leste nian nu’udar mós konvidadu ida iha eventu internasionál hori kedas ninia edisaun dahuluk, iha tinan 2008.
Atu hetan asesu ba diskursu Primeiru-Ministru nian iha Fórum Democrátiku Bali, hanehan iha ne’e.
Iha Bali hala’o mós sorumutu Trilaterál Nível Aas, entre Indonézia, Austrália no Timor-Leste. Prezidente Indonésia Susilo Bambang Yudhoyono no Primeira Ministra Julia Gillard, husi Austrália, hatudu vontade boot hamutuk ho Timor-Leste, orienta esforsu ba kooperasaun ida ne’ebé di’ak hodi fó benefísiu ba nasaun tolu, nune’e kontribui ba estabilidade, demokrasia no dezenvolvimentu iha rejiaun. Iha soru-mutu ne’e, nasaun tolu ne’e manifesta intensuan atu iha tinan oin mai, estabelese ekipa téknika hodi hahú planu asaun integradu . Timor-Leste oferese-an atu sai uma-na’in ba soru-mutu ne’e.