Secretário-Geral das Nações Unidas Ban Ki-moon visita Timor-Leste

Ministru Estadu no Prezidénsia Konsellu Ministru no

Porta-Vóz Ofisiál Governu Timor-Leste

Díli, loron 16 fulan Agostu tinan 2012

 

Sekretáriu-Jerál Nasoins Unidas Ban  KI-moon vizita Timor-Leste

Ba daruak ona, hanesan Sekretáriu-Jerál Nasoins Unidas, mak Ban Ki-moon halo vizita mai Timor-Leste. Akompaña husi Direktora-Jerál UNESCO, Irena Bokovana, no Enviadu Espesiál Nasoins Unidas ba Edukasaun Global no eis-Primeiru-Ministru britániku, Gordon Brown, Sekretáriu- Jerál Nasoins Unidas kumpri duni atividade ne’ebé tau iha ajenda.

Iha almosu ida ne’ebé oferese husi Primeiru-Ministru Timor-Leste, ne’ebé partisipa mós, nain uluk boot sira husi V Governu Konstitusionál, Sekretáriu-Jerál hateten katak dezenvolvimentu iha Timor-Leste oras ne’e di’ak, bainhira nia haree dezde niania vizita ikus iha tinan 2007. Iha sorumutuk tuir fali, ho membru Parlamentu Nasional, nia explika di’ak liután katak:

Ohin, Díli ne’e dinámika no metin liután. Ekonomia Nasionál hahú moris ona. Oras ne’e loke mós negósiu privadu nian. Forma mós ministériu foun…. Funsaun públika… sistema judisiáriu. Forsa seguransa timoroan hatudu profisionalismu ida boot tebes iha manutensaun seguransa públika. Haree katak, eleisaun prezidensiál no parlamentar tinan ida ne’e hatudu susesu boot.”

Vizita Sekretáriu-Jerál mai Timor-Leste iha altura ne’ebé mandatu Misaun Nasoins Unidas nian atu besik remata. Ban Ki-moon hato’o katak “Ho ambiente pozitivu ida hanesan ne’e mak Nasoins Unidas prepara atu retira UNMIT, husi Timor-Leste iha tinan ida ne’e nia rohan.”

Primeiru-Ministru Timor-Leste, Kay Rala Xanana Gusmão, iha nia diskursu durante almosu, rekoñese kna’ar Nasoins Unidas hahú Timor-Leste moris hanesan Nasaun, hodi expresa nia gratidaun ba Sekretáriu-Jerál kona-ba kontribuisaun sistema Nasoins Unidas nian ba dezenvolvimentu nasionál. Primeiru-Ministru konsidera katak vizita Sekretáriu-Jerál Nasoins Unidas “reprezenta etapa foun ida ba iha dezenvolvimentu ba ita nia Nasaun, ho UNMIT retira husi ne’e iha tinan ne’e nia rohan no inísiu ba implementasaun planu ida ba tempu naruk ba ita nia país.”

Primeiru-Ministru anunsia, iha almosu, katak Timor-Leste sei fó osan dólar amerikanu 100,000  ba CAPMATCH (Programa Kapasidade Sivil Nasoins Unidas) no oferese apoiu espesializadu iha rekursu naturál sira, jestaun ba finansa no eleisaun. Kay Rala Xanana Gusmão explika katak Timor-Leste expresa hanoin ida, hamutuk ho apoiu forte husi g7+, ne’e forma ida Nasaun nian ne’ebé, daudaun ne’e metin iha nia dalan ba rekuperasaun, hodi fó fila fali ba komunidade globál apoiu hirak ne’ebé Timor-Leste simu tiha ona.

   Ba leten